Latvijas Akvāristu klubs - Baktērijas, kas dzīvo filtrā - Fauna - Ziņas

















 
  Izvērstā meklēšana

Fauna : Baktērijas, kas dzīvo filtrā
Iesūtījis Anonīms Datums 10.1.2011 1:10:00 (4007 lasīts)

Lasot Latvijas un ārzemju forumu diskusijas par filtriem un tajā mītošajiem organismiem, bieži vien neviens netiek tālāk par nitrificējošām baktērijām.

Un par nožēlu jāatzīst, ka pieņēmumi, skaidrojumi, un pārliecības, ļoti bieži mēdz būt pilnīgi aplamas. Tāpēc radās ideja mazliet papētīt šo jautājumu, un rast pareizās atbildes uz tik bieži uzdotajiem jautājumiem gan no iesācēju puses, gan no ‘’veciem vilkiem’’. Ceru, ka meklējot sev atbildes, atradīšu arī atbildes uz ārzemju un mūsu forumā izskanējušiem jautājumiem. Piemēram. Vai tās ir vienīgās baktērijas, vai tās ir galvenās, vai ar tām pietiek, kur tās filtrā tieši mājo, ar ko kopā tās dzīvo, vai tās ir spējīgas izdzīvot vienas pašas. Cik ilgi, tās spēj izdzīvot. Kas ir brūnais receklis filtrā. Utt. Tad nu šeit būs neliela informācija ko man izdevās atrast. Ceru, ka kādam tā liksies tik pat interesanta un noderīga kā man.
No sākuma apskatīsim dažas pamat lietas, lai tālāk lasot, daži vārdi neliktos kā lamu vārdi 
Aeroba baktērija- tādas baktērijas, kam nepieciešams skābeklis lai izdzīvotu.
Anaeroba baktērija – tādas baktērijas, kuras dzīves cikliem skābeklis nav nepieciešams.
Autotrofās baktērijas – tādas baktērijas, kas sintezē organiskās vielas no neorganiskām vielām izmantojot gaismu vai ķīmiskas reakcijas
Heterotrofās baktērijas – baktērijas, kas uzreiz spēj pārstrādāt organiskās vielas, kā, piemēram, eļļas, olbaltumvielas, cieti, celulozi u.c.
Tālāk apskatīsim 2 baktēriju grupas. Nitrificējošās un tās, kuras pārstrādā organiskās vielas mūsu akvārijos.
Tātad nitrificējošās baktērijas (Turpmāk NB). Šīs baktērijas pieder pie autotrofām hemosintezējošām aerobajām baktērijām. (Hemo- norāda, ka enerģija tiek iegūta no ķīmiskajām reakcijām) Tās ir gram negatīvas nūjņveida, apmēram 0,4-0,6 mikrometrus garas Šīm baktērijām lielākoties ar organikas pārstrādāšanu nav pilnīgi nekāda sakara. Kā to dažreiz mēdz jaukt akvāriju turētāji. Tās pieder nitrobacteraceae saimei. Kopumā 5 ģintis atbild par amonjaka pārstrādi uz nitrītiem no kurām galvenā ir nitrosomonas un 4 ģintis par nitrītu pārstrādi uz nitrātiem, no kurām galvenā ir nitrobacter. Lai NB iegūtu sev enerģiju tai ir jāoksidē amonijs un nitrāti, un šūnas celtniecības materiālam jāpiesaista no apkārtējās vides CO2, lai iegūtu oglekli. Citiem vārdiem tās iegūst enerģiju brīdī kad amonjaks tiek pārvērsts uz nitrītiem un kad nitrīti tiek pārvērsti nitrātos. Aptuveni 80% no savas enerģijas NB patērē Kalvina ciklā (tas ir CO2 asimilēšana un pārveidošana par ogļhidrātiem), un tikai 20% paliek baktērijai pašai, lai augtu un attīstītos. Tas ir viens no izskaidrojumiem kāpēc NB vairojas tik lēni. Lai šīs baktērijas izdzīvotu un vairotos ir nepieciešama ar skābekli bagāta vide, lai būtu iespējams oksidēt amonija savienojumus un iegūt enerģiju. Kā arī tās pamatā nav peldošās baktērijas, izdzīvošanai ir nepieciešama virsma pie, kuras piestiprināties. Augšanas laikā izdala nedaudz gļotainu vielu ar kuras palīdzību, tad arī piestiprinās pie virsmām.
Līdz šim tika uzskatīts, ka par nitrātu ciklu akvārijā atbild divu baktēriju paveidi Nitrosomonas un nitrobacter. Taču esot bijuši, kādi pētījumi, kas pierādījuši, ka nitrītu pārstrādi par nitrātiem veic baktērija ar nosaukumu Nitrospira. Nitrospira aug lēnāk nekā nitrosomonas un tās attīstība jaunā akvārijā var aizņemt pat 3 nedēļas. Pie tam Nitrospira attīstību kavē palielināts amonjaka daudzums. Pie tam pēc pieminētā pētījuma, akvārijā nitrobacter nemaz netika atrasta, bet tās vietā atklāja pieminēto nitrospira. Un pirmajām 2 nosauktajām ir mazāka loma nitrātu ciklā, nekā līdz šim ir domāts. Taču neskatoties uz to, lielākoties internetā ir atrodama informācija par pirmajām 2 baktēriju grupām. Tās ir baktēriju grupas!! Jo katrā no šīm grupām ietilpst dažādi baktēriju paveidi, kas pie dažādiem apstākļiem ph, kh, O2, u.c. var izturēties dažādi. Un tāpēc arī turpmākā informācija ir par kaut kādu vidējo aritmētisko, ko var attiecināt uz šīm baktērijām kopumā.
Šīs baktērijas vairojas daloties. Tā, piemēram, Nitrosomonas spēj dubultot savu skaitu ik pēc 7 stundām, bet nitrobacter ik pēc 13 stundām. Bet tā ir teorija, praksē visticamāk šīs baktērijas dubulto savu skaitu 15-20 stundu laikā (pēc citiem datiem dubulto populāciju 27 -33 stundās labos apstākļos). Salīdzinājumam varu piebilst, ka heterotrofās baktērijas, par kurām pastāstīšu tālāk, spēj dubultot savu daudzumu 20 minūtēs (līdz 1 stundai). Tas nozīmē, ka laikā, kurā viena NB sadalās 2 baktērijās, kāda cita E.Coli baktērija ir spējīga savairoties skaitā līdz 35 triljoniem. Ievērojama atšķirība!
Daži fakti par NB
Optimālā temperatūra attīstībai +25 - +30 grādi pēc Celsija
NB neizrāda nekādu aktivitāti pie +4 grādiem pēc Celsija
NB mirst pie 0 un pie +49 grādu temperatūras pēc Celsija
NB aktivitāte samazinās par 75% pie + 7,8 – +10 grādiem
NB maksimāli strādā pie pH 7,8-8,0 (pēc citiem datiem 7,5-8,5)
NB darbība ir optimāla ph robežās no 7,3 – 7,5
Ja pH nokrīt zem 7,0 NB attīstība palēninās.
Pie ph 6,6 NB strādā ar 85% jaudu no max iespējamās.
Nitrosomonu augšana tiek apturēta, ja pH nokrīt līdz 6,5 (tās oksidē amonjaku, tas nozīmē, ka pie šāda pH amonjaka koncentrācija var palielināties)
Viss nitrificēšanas process gandrīz apstājas ja pH nokrīt līdz 6,0
Attīstībai un ātrai darbībai ir nepieciešama labi aerēta vide un virsmas, kas ir brīvas no organisko vielu nosēdumiem. Un vēlams ūdens ar zemu DOC (dissolved organic carbon jeb zemu izšķīdušu organisko oglekli, vai vēl vienkāršāk ar zemu izšķīdušo organisko vielu saturu.)
Zinātniski nav pierādīts, ka palielinot ūdenī amonjaka daudzumu nitrificējošo baktēriju skaits palielinās. Iespējams tās vienkārši strādā efektīvāk. Tas varētu arī izskatidrot kāpēc ne vienmēr lielāks virsmas laukums, nozīmē labāku baktēriju darbību.
Izmantojot nitrificējošo baktēriju preparātus (ja tādus vispār ir iespējams izgatavot) jārēķinās, ka tās piestiprinās sevi pie virsmām 24-48 stundu laikā. Šajā laikā nedrīkst izmantot UV sterilizatorus.
Nitrificēšanas procesā tiek izmantots sārmainais HCO3- jons, Atstājot H+ jonu, kas nozīmē, ka labi strādājošs bioloģiskais filtrs pazemina pH.
NO2->NO3 aug lēnāk, nekā amonjaka ->nitrītu veidojošās baktērijas.
Ļoti interesanta izrādījās informācija par šo baktēriju uzglabāšanu. Kas būtu īpaši svarīgi. Jo veikali ir pilni ar pudelītēm, kuru saturu atliek tikai pieliet akvārijam, un tiek solītas brīnumlietas. Akvāriju starts 24 stundu laikā, un kas tikai vēl nē...
Izrādās, ka nitrificējošām baktērijām nepiemīt spēja iekapsulēties, ja apkārtējās vides apstākļi kļūst dzīvošanai nederīgi. Tās vienkārši neveido sev apkārt aizsargkapsulu. No sākuma tās aptur attīstību, bet vēlāk iet bojā.
Jāpiezīmē, ka dažādiem bakteriālajiem dārzkopības produktiem šī baktēriju spēja tiek izmantota, lai baktēriju maisījumus varētu sagatavot iepriekš un sapildīt skaistās pudelītēs vai sausā veidā piegādātu veikaliem.
Bet ko tad īsti zooveikali pārdod? Kāpēc veikalos ir pieejami gan šķidri, gan sausi baktēriju kultūru produkti? Vai šķidro preparātu iedarbība ir tieši tāda pati kā sauso? Vai tiešām šie preparāti nesatur pilnīgi neko? Un vai tiešām tiem nav pilnīgi nekādas iedarbības.
Izrādās, ka šie preparāti kaut ko tomēr satur! Un kaut ko arī spēj! Jautājums ir tikai par to vai patērētājs pats zina ko ir nopircis un kādiem mērķiem šīs pudelītes ir lietojamas!
Lai uzturētu intrigu novērsīsimies no NB un pievērsīsimies heterotrofajām baktērijām mūsu akvārijā.

Heterotrofās baktērijas (turpmāk HB) ir vienas no galvenajām baktēriju grupām, kuras dzīvo mūsu akvārijos un spēj uzreiz pārstrādāt organiskās vielas. Tās nāk no Bacillus, Pseudomonas, Escherichia u.c. ģintīm. Visizplatītākaī ir Bacillus ģints. HB var būt gan gram pozitīvas (bacillus), gan gram negatīvas (pseudomonas).
HB patiesībā atrodas uz visām akvārija virsmām. Tās ir uz augiem, stikliem akmeņiem un gruntī, filtrā, uz visu, kas atrodas akvārijā. Un atšķirībā no NB tās producē daudz biezāku gļotu slāni. Līdz ar to slīdīgais gļotu slānītis, ko uzmanīgi taustot var sajust uz akvārija virsmām vai ieraudzīt filtrā karājamies starp švammēm un uz lodēm vai keramiskajiem gredzeniem, patiesībā ir tieši heterotrofo baktēriju darbības rezultāts, un šīm baktērijām būtu jāuzņemas lielākā vaina kāpēc aizsērē filtru keramiskie gredzeni un lodes. Ja filtrā atrastos tikai NB, tad tie kalpotu daudz ilgāk! Jo NB producē daudz plānāku gļotu slāni, bet tajā pašā laikā daudz stiprāku. Piemēram, vienkārši noskalojot filtrējošos materiālus NB būs grūtāk noskalot no virsmām nekā HB. No otras puses HB ir vieni no tiem filtrā dzīvojošajiem organismiem, kas tos ‘’izēd’’ un neļauj tur sakrāties mehāniski atdalītajiem organiskajiem gružiem.
Runājot par filtriem pastāv arī tāds viedoklis, ka lai uzturētu filtrā maksimālo nitrificējošo baktēriju koloniju, tad maksimāli būtu jāizvairās no HB. Pretējā gadījumā tās pārņem filtru un uz visām virsmām izveido savu ļoti biezo gļotu slāni, pārklājot nelielās substrātu poras, kurās varētu izvietoties tieši izmēros daudz mazākās nitrificējošās baktērijas. Reāli to ir neiespējami izdarīt, jo tās vienmēr būs akvārija ūdenī. Tāpēc realizēt var tikai šo baktēriju skaita samazināšanu. Kā to izdarīt? Ir tikai nedaudz variantu un trijos vārdos to var izteikt –regulāra akvārija kopšana. Tātad lai samazinātu HB skaitu varētu rīkoties sekojoši:
1.Ir jāsamazina šo baktēriju barības bāze - organisko vielu daudzums akvārija ūdenī. To var izdarīt regulāri mainot akvārija ūdeni, pielietojot filtrā aktīvo ogli, lai atfiltrētu izšķīdušās organiskās vielas īpaši organisko oglekli, ko baktērijas patērē, kas būs jāmaina reizi 2 nedēļās. Ar šo paņēmienu pārsvarā var atbrīvoties tikai no DOC, kas arī nav mazsvarīgi.
2.Regulāri, reizi mēnesī, pārskalojot bioloģiskā filtra materiālu, lai to atbrīvotu no mirušajām baktēriju šūnām un gļotām.
3.Reizi nedēļā tīrot mehānisko filtru materiālus. Tādejādi neļaujot filtrā sakrāties organiskajiem atkritumiem, kas vecinās HB populāciju un gļotu ražošanu. Tas arī ļaus izvairīties pārvērst filtru par ‘’nitrātu fabriku’’
4. Nelietot papildus bakteriālos produktus.
Jāatzīst, ka par šiem ieteikumiem var strīdēties. Un daudz kas atkarīgs arī no tā cik pārblīvēts ar zivīm ir akvārijs, un kāds tajā ir bioloģiskais līdzsvars. Bet 1. ieteikumu izmanto gan Amano, gan Diana Walstad. Savā grāmatā ‘’The ecology of the planted aquarium’’.Diana Walstad gan vairāk pievēršas filtrēšanai ar ogli, un ūdeni maina reti. Tikai atceramies, ka šīs ir pilnīgi dažādas akvāriju veidošanas un uzturēšanas skolas. Īsumā – Amano apskata tikai un vienīgi ‘’Hi-tech’’ akvārijus, bet Diana Walstad savā grāmatā tikai un vienīgi ‘’Low-tech’’ un pašpietiekamus akvārijus.
Tāpat pastāv viedoklis, ka izmantojot par bioloģiskā filtra substrātu materiālu ar nedaudz lielākām porām, piemēram, lavu, poras daļēji pašas spēj attīrīties, līdz ar to tik ātri neaizsērē. Bet tad virsmas laukums būs mazāks, bet ne vienmēr tas ir noteicošais.
Lai neradītu priekšstatu, ka HB ir kaut kāds bubulis, kas pilnīgi un galīgi ir jāiznīcina, vai jāaptur, tad uzreiz jāatzīmē, ka pastāv arī filtri, kuri tieši ir veidoti pēc principa, lai tajos dzīvotu heterotrofās baktērijas. Internetā var meklēt pēc nosaukuma ‘’Hamburger matten filter’’. Tie ir ļoti dažādi pēc izmēriem, aizņemot vienu akvārija stūri, līdz pat visu akvārija aizmugurējo sienu. Tajos ļoti svarīgs ir ūdens plūsmas ātrums, ~5 cm/min robežās līdz 2-20cm/min. Un tas ir paredzēts tieši HB izvietošanai. Šādus filtrus ir iespējams izvietot sump’ā gan saldūdens, gan sālsūdens akvārijiem.
Pamatā organiskās vielas mūsu akvārijos rodas no augiem, dzīvnieku šūnām, barības, zivtiņu ekskrementiem u.tml. No tā tad arī HB pārtiek. Pieļauju, ka katrs no mums šo baktēriju kopumu kaut vienreiz ir redzējis. Tā kā HB vairojas ļoti ātri, 20 minūtēs spēj dubultot savu skaitu, tad viena no iespējām tās ieraudzīt ir tieši pelēkais, dūmakainais ūdens bakteriālā uzliesmojuma laikā! Jā, tās tad arī ir HB, kuras savairojušās mežonīgā skaitā un padarījušas ūdeni bāli pienainu. Un tas tad arī liecina, ka ūdens ir piesātināts ar organiskajām vielām un baktērijām galds ir bagātīgi klāts! Šajā gadījumā, gan ir jāsaprot, ka NB ar šo nav pilnīgi nekāda tieša sakara. Vainīgas ir HB un ar organiskajām vielām piesātinātais ūdens. Tāpat tas vēl neliecina, ka NB netiek galā ar savu darbu. Pienainais ūdens ir tikai sekas organisko vielu pārbagātībai.. Uzreiz gan var secināt, ka šāds baktēriju skaits patērē arī lielu daudzumu skābekļa. Tāpēc viens no ieteikumiem bakteriāla uzliesmojuma laikā ir nodrošināt maksimālu aerāciju. Jo skābeklis ir nepieciešams, kā zivtiņām, tā arī bioloģiskajam filtram, lai pārstrādātu amonjaku, kas šobrīd tieši sāks veidoties pastiprināti, pateicoties HB skaitam.
Uzreiz ir jāpiemin, ka tieši HB ir tās labās baktērijas, kas baro mūsu tik iemīļotos un lolotos bioloģiskos filtrus. NB bez heterotrofajām baktērijām pat īsti nevarētu eksistēt. Un kur tad ir noslēpums? Izrādās HB ir amonjaka ražotājas, ja neskaita zivtiņas, gliemežus, krevetes u.c. augstākos dzīvniekus. Šīs baktērijas sadalot organiskās vielas savos vielmaiņas procesos, kā lielākā daļa dzīvo organismu izdala amonjaku. No kā tad arī barojas NB. Tāpēc gadījumos, kad notiek bakteriālais uzliesmojums ūdenī, ir jābūt gatavam arī amonjaka un nitrītu paaugstinātai koncentrācijai. Šādā gadījumā būtu jāseko līdzi ūdens parametriem, lai saprastu vai bioloģiskais filtrs spēs tikt galā ar palielināto slodzi.
Atšķirībā no NB (skatīt augstāk) šīs baktērijas spēj pārdzīvot daudz, daudz plašākas vides svārstības. HB nav tik nozīmīgs ūdens ph, Kh, Gh, sāļums vai temperatūra. Atšķirībā no NB tās var atrasties peldošā stāvoklī un to labprāt arī dara (bakteriālais uzliesmojums).Tāpat šīs baktērijas laboratorijas apstākļos līdzīgi, kā nitrificējošās baktērijas spēj izmantot amonjaku, lai sintezētu sev nepieciešamās vielas. (Nitrificējošās baktērijas organiskās vielas nespēj izmantot) Taču normālos apstākļos to diez vai darīs, jo dod priekšroku organiskajām vielām, kas satur slāpekli. Lai saprastu cik jaudīgas un ražīgas šīs baktērijas ir attiecībā pret nitrificējošajām, tad varu minēt tādu piemēru. Pēc eksperimentāliem datiem viena nitrificējošā baktērija spēj noārdīt aptuveni tikpat daudz amonjaka laika vienībā, cik aptuveni viens milijons (!!) hematrofo baktēriju. Iespaidīgi! Taču pieveikt nitrītus (NO2) šīm baktērijām gan nav pa spēkam.
Ja atceramies, nitrificējošās baktērijas bija aerobas baktērijas un spēja izpildīt nitrificēšanas procesu tikai ar skābekļa klātbūtni.. Izrādās HB ir fakultatīvi anaerobas. Tas nozīmē, ka HB var eksistēt gan vidē ar skābekli, gan vidē bez skābekļa. Bet te arī sākas visas problēmas. Ja skābekļa saturs apkārtējā vidē ir mazāks par 2 mg/l, tad HB var ieslēgt anaerobos procesus, tikai tie ir daudz neparedzamāki, kā nitrificēšana un var gadīties, ka baktērija uzsāk disimilācijas procesu. Disimilācija ir denitrifikācijas proces sastāvdaļa. Denitrifikācijas procesā rodas slāpekļa gāze N2. Taču disimilācijas gadījumā sākas pretējs process nitrifikācijai nitrāti-> nitrīti-> amonjaks. Tieši tas no kā mēs akvārijā vēlamies atbrīvoties. Te var pieminēt, ka process, nitrāti-> nitrīti-> amonjaks, ieslēdzas, ja HB anaerobā vidē pietrūkst organiskā oglekļa. Tāpēc cilvēki, kuri cenšas izveidot anaerobos filtrus piebaro šīs baktērijas ar oglekli saturošu barību – lej akvārijā vodku . Taču, ja oglekli saturošās pārtikas būs par daudz baktērijas sāks ražot sērūdeņradi H2S. Tāpēc šādu filtru uzturēšana ir zināma laimes spēle, jo lai savaldītu un vadītu šādu filtru ir nepieciešams noteikt organiskā oglekļa daudzumu ūdenī. Kam ir nepieciešama ļoti dārga laboratoriju cienīga tehnika, kas neatmaksājas. Ir arī otrais variants – testēt no filtra ārā nākošā ūdens parametrus . Ja nāk ārā NO2 un amonjaks, tad jāpielej vodka . Ja nāk ārā H2S – tad pietiek dzert, un laiks uzkost(filtram)! (angliski internetā var meklēt ‘’deep sand filters’’, ‘’anaerobic denitrification filters’’ u.tml.)
Tātad reizēs, kad akvārija grunts ir sablīvējusies un tur nepiekļūst skābeklis, tā kļūst melna, pūstoša, un smird pēc sapuvušām olām, arī tad dzīro šīs pašas HB tikai tur viņas ir ieslēgušas anaerobos procesus..
Ir gan vērts atcerēies, ka HB nav vienīgās sērūdeņraža ražotājas. Akvārijā vēl mīt tādas baktērijas, kā desulfovibrio un desulfotomaculm. Kas ir strikti anaerobas un producē sērūdeņradi no sulfātiem, t.i. no sērskābes sāļiem. Tā kā šie procesi akvārijā ir pastāvīgi un gruntī neizbēgami veidojas anaerobi apstākļi sīkākajās porās, vai smagākos gadījumos jau anaerobas kabatas. Tad, protams, akvārijā paralēli nitrātu ciklam notiek arī sērūdeņraža oksidēšanas cikls, kas neitralizē sērūdeņradi mazāk kaitīgos savienojumos. Par to atbild aerobas hemotrofas thiobacillus, thiotrix, beggiatoa baktērijas. Kā arī anaerobas fotosintētiskas baktērijas, kā chlorobacteriaceae, thiorhodaceae.
Atgriežamies pie skaistajām pudelītēm veikalu plauktos. Tātad noskaidrojām, ka nitrificējošās baktērijas neiekapsulējas. Un sausos preparātos šā iemesla pēc nav pieejamas.
Labā ziņa ir tā, ka HB sliktos apstākļos iekapsulējas. Un šīs nu ir tās baktērijas, kuras tad šādā ‘’snaudošā’’ veidā var sagatavot gan sausos, gan šķidrajos preparātos. (Starp citu, ja esat tikai izskalojuši filtra švammes no vecā akvārija un izžāvējuši, tad pastāv liela iespēja, ka uz tām atrodas iekapsulētas HB no iepriekšējā akvārija.) Un šis nu arī ir pircēja ‘’zvaigžņu brīdis’’ pielietot savas zināšanas. Tātad vēlreiz, kas būtu jāņem vērā pērkot HB preparātus. Šīs baktērijas pārstrādā organiskās vielas, nevis amonjaku. HB darbības rezultātā amonjaks rodas. Startējot akvāriju HB papildus radīs amonjaku, kas paātrinās bioloģiskā filtra nobriešanu. HB kultūras var daļēji attīrīt akvāriju no šķīstošajām un nešķīstošajām organiskajām vielām, bet tad uzkrāsies baktēriju vielmaiņas galaprodukti nitrātu veidā pie normāli funkcionējoša bioloģiskā filtra, īpaši ja nav dzīvo augu, kas spēj patērēt vielmaiņas blakus produktus. Piemēram, kādam xxx preparātam priekš akvārija startēšanas arī ir minēts, ka to jālieto zināmā daudzumā regulāri, līdz nitrīti (NO2) sasniedz 10mg/l (!!), Tad jāveic ūdens nomaiņa, un tikai tad var sākt laist zivis.
Uzreiz jāpiemin, ka arī šeit pastāv divi viedokļi par šo baktēriju pielietošanu. Viens viedoklis ir, ka šo baktēriju kultūru ir pat vēlams reizi pa reizei ienest akvārijā, lai attīrītu to no organiskajām vielām. Bet te der izvērtēt riskus – ko mēs attīrām, un ko mēs šī ‘’attīrīšanas’’ procesā iegūstam. Un atceramies, ka ir organiskās vielas, ar kurām šīs baktērijas arī netiek galā, uz kurām pa priekšu ir vajadzīga sēņu un raugu iedarbība. Un otrs viedoklis ir pilnīgi pretējs. Tā kā HB spēj savairoties lielos ātrumos, un tik pat ātri iet bojā, tad nav pilnīgi nekādas nepieciešamības tās vēl papildus ienest akvārijā. Vēl vairāk, jo lielāka šo baktēriju koncentrācija, jo lielākas virsmas tās pārklāj, jo mazāk vietas paliek nitrificējošajām baktērijām, turklāt tās ar savām gļotām ātrāk aizsit ciet smalkos bioloģiskā filtra substrātus, kas neizbēgami jau notiek tāpat. Tad kāpēc paātrināt šos procesus!
Runājot par augstāk pieminētajiem baktēriju veidotajiem gļotu slāņiem ir gan jāsaprot, ka viss nav tik vienkārši kā sākumā šķiet. Nav iespējams runāt par heterotrofo un nitrificējošo baktēriju veidotajiem gļotu slāņiem kā par divām pilnīgi dažādām lietām. Pēc pētījumiem, kas jau veikti vairākus desmitus gadus atpakaļ, vairāk ir jārunā par šo baktēriju simbiotisku sadzīvošanu. Atgriežoties pie šiem pašiem gļotu slāņiem (angliski- biofilm) ir pierādīts, ka tie pēc izmēriem ir aptuveni 600-900 mikrometrus biezi, kas pārsniedz baktēriju izmērus vairāku simtu reižu. Tāpat gļotu slānis nav vienkārša polisaharīdu masa kā želeja, tai ir organizēta struktūra, ar tuneļiem līdzīgiem veidojumiem, kuros iekšā uzturas dažādas baktērijas, kā jau pieminētās HB, NB un citas. Veicot eksperimentu ar ģenētiski mutētām baktērijām, tik pierādīts, ka veidojot gļotu slāni tās nespēja savā starpā ‘’sazināties’’ un tā struktūra bija pilnīgi haotiska. Tāpat pēc citiem pētījumiem šajā gļotu slānī tika atrastas kā HB, tā arī NB, un arī citas, pie tam ļoti interesanti, ka anaerobie procesi notiek jau šajā gļotu slānī un nav nemaz nepieciešama cita vide, kurā būtu izteikts skābekļa trūkums... Tāpēc arī augstāk runājot par to kā HB aiztaisa ciet NB substrātu poras nedaudz pareizāk būtu teikt, ka viena baktērija izkonkurē otru baktēriju dēļ labākiem dzīves apstākļiem.
Nobeigumā vēlos teikt, ka internetā mēdz būt pilnīgi pretējas informācijas, pat cienījamās mājas lapās. Tāpēc ir grūti pateikt kam īsti ir taisnība. Bet tas nav galvenais. Mans mērķis sākumā bija atlasīt interesantus faktus par baktērijām pašam priekš sevis.. Bet kad tie nedaudz uzkrājās iedomājos, ka šai informācijai nav vērības, ja tā netiek padota tālāk. Līdz ar to mēģināju šos faktus ietērpt savā stāstījumā. Tāpat centos pieminēt latīniskos vai angliskos nosaukumus, lai ir vieglāk meklēt tālāk informāciju internetā, ja rodas interese. Ceru, ka atradāt kaut ko noderīgu arī sev!

Raksta autors - Spiets

Printer Friendly Page Sūtīt šo tekstu draugam Uztaisīt PDF failu no raksta
Komentāru īpašnieks ir rakstītājs. Mēs neesam atbildīgi par šo komentāru.
Rakstītājs Pavediens


l>