Advanced search

Kluba pasākumi : St. Petersburg apmeklējums 2010
Posted by Haxiz on 12/5/2010 1:00:00 (5183 reads)

Sveiciens visiem, kas lasa šo rakstu!
Pagājis ir neilgs laiks un ir apkopotas visas atmiņas par braucienu uz St. Petersburg. Droši varam teikt, ka plāns ko sastādījaVikks un es pirms braukšanas, tika izpildīts uz visiem 100%. Pie tam, lietas uz kurām mēs likām vismazāk cerības, piepildījās ar uzviju. Laikam turp braucienam un darījumiem pēc astroloģijas bija vislabvēlīgākais laiks, kaut par aizbraukšanu mums domas vēl dalās, bet par to vēlāk.

Izbraucām mēs Latvijas dzimšanas dienas vakarā, tamdēļ neredzējām ne Rīgas izgaismošanu, nedz arī salūtu. Pirmais sniegs parādījās jau Valmieras rajonā, tad tālāk uz ziemeļiem ar vien vairāk un vairāk. Igaunijā, sākot no Tartu līdz pat Ivangorodai tikai sniegi un sniegi. Iztēlojāmies jau kāds būs laiks galapunktā, kad piepeši sniegi sāka pazust, sāka līņāt lietus un temperatūra paaugstinājās līdz +6 grādiem. Iebraucām agri no rīta, ap plkst. 7:00. Mūs sagaidīja vietējais džigits un kaujas biedrs Andrejs ar kuru Vikkam bija ilgstošas ( apmēram divi gadi) attiecības uz neapdzīvotas salas apm. 25 gadus atpakaļ, un kurš mūs visas trīs dienas laipni uzņēma, izvadāja, izrādīja pilsētu un bija gida lomā. Pirmajā dienā pēc plāna mums bija izstādes apmeklējums Ленэкспо в Гавани ar nosaukumu "Зоосфера 2010". Tās lielajās platībās bija praktiski viss, kas saistīts ar mūsu mazākajiem brāļiem un māsām. Suņi, kaķi, grauzēji, putni, citi lidoņi, zivtiņas – neviens netika atstāts bez uzraudzības. Ļoti daudz bija dažādas preces no pašmāju ražotājiem, bija arī Eiropas brendi (nepatīk vārds zīmoli), daudzi tādi, ko pat nepazinām un nebijām dzirdējuši. Vislielākais prieks bija kad tikāmies klātienē ar Dennerles un ADA pārstāvjiem. Lai gan nebija daudz laika runāties, jo klientu interese bija liela, tomēr izdevās nodibināt labas attiecības un galvenais interesi par kopēju sadarbību starp LAK un minēto firmu pārstāvjiem. Apmainījāmies koordinātēm un saņēmām uzaicinājumu apmeklēt nākošajā nedēļā viņu firmu. Diemžēl nācās atteikt, jo jau pirmdienas naktī mums beidzās vīzas un bija jau sagādātas atpakaļceļa biļetes.
Pēc neliela pārbrauciena cauri visai pilsētai mēs ieradāmies apmeklēt senus virtuālus paziņas VitaWater. Izrādās nemaz tik viegli nevar sameklēt minēto firmu. Tā ir noslēpusies vairākos savienotu milzīgu māju pagrabos. Sākotnēji bijām nedaudz vīlušies, bet tad sapratām kas par lietu. Pilnīgi visa platība ir aizņemta ar akvārijiem un sauso preci. Divu māju pagrabos ir izvietoti karantīnas akvāriji ar vairāk kā simts dažādām zivju sugām. Tās tiek tur aklimatizētas pēc garā ceļa no Izraēlas, Taizemes un Ķīnas. Kā jau zinām pēc vecām PSRS laiku grāmatām, St. Pēterburgā ir ļoti mīksts ūdens, vairākas reizes mīkstāks kā Āzijas audzētavās, tāpēc ne tikai zivju veselības stāvoklim, bet arī aklimatizācijai ir pievērsta liela uzmanība. Pēc stādīšanās priekšā un interesantām sarunām mūs izvadāja pa visām “aizkulisēm” un parādīja to, ko citu acis neredz. Pastāstīja par filtrēšanas sistēmām, par medicīnu, par aklimatizēšanu, par realizāciju, par Kovaļova kunga turpmākiem plāniem, perspektīvām un izstrādēm. Redzējām daudz jaunu zivju sugu kādas nav baltijā manītas, to paveidus. Bija arī koši indīgi krāsotie papagaiļi zilā, zaļā, sarkanā, dzeltenā un oranžā krāsās, par ko mums visiem bija vienāds viedoklis, bet tirgus diktē noteikumus... Bija visa kā daudz, no gupijām līdz arovanām, saldūdens rajām u.c.
Tālākais maršruts bija sausās noliktavas. Tur redzējām iespaidīgu koku, sakņu, zaru, akmeņu, tehnikas, barības, ķimikāliju, testu un literatūras izvēli, bija arī plastikāta izstrādājumi un aizmugurējie foni. Firmas pārstāvētas, sākot no plaša patēriņa lētākā gala Sera, līdz ADA izstrādājumiem. Priecēja, ka VitaWater-ā nodarbojas arī ar savas produkcijas izstrādi un realizēšanu. Pie tam, tā nav sliktākās kvalitātes un to ir ļoti iecienījuši pašmāju akvāristi. Pārsvarā tās ir dažādas sausās barības, artēmiju olas, literatūra un dekorācijas.
Pēc veiksmīgas vairāku stundu ciemošanās, labu sadarbības plānu un nodomu realizēšanas, devāmies uz atpūtu. Visu jauko emociju dēļ aizmirsām par presentu no Latvijas, bet te mūs izglāba Vikka daiļrunība un humors, kā arī tas, ka cilvēks kas mūs uzņēma Krievijā visu nokārtoja un nākošajā nedēļā pirmdienā visu nogādāja uz firmas ofisu pie meitenēm.
Pēc kārtīgas izgulēšanās, un aizmirstot par 1h starpību starp laika joslām, mēs nākošajā rītā veiksmīgi piecēlāmies pēc 11:00. Ātras brokastis un ceļš tālāk uz turpmāko plānu realizāciju. Un tā bija St. Pēterburgas Pķička. Atkal neliels pārbrauciens pāri visai pilsētai un galā esam. Vieta, kur atrodas tirgus nedaudz izbrīnīja. Faktiski vietā, kur robežojas rūpnieciskais rajons ar guļamrajonu, starp dzīvojamām mājām ir iespiests tirgus, kas nedaudz atgādināja mūsu uteni. Ieejot teritorijā, var redzēt līdzīgas ainas, kādas ir mūsu tirgū. Tautu masas, tirgotāji, lavočkas, mantas, lietas. Vienīgais, ko nedzirdējām – vodka, sigareti, spirķik. Pašu dzīvnieku tirgu nedaudz skārusi krīze. Tas samazinājies par 2/3. Vismazāk vietas bija atvēlētas suņiem, tikai viens šķūnītis, kurā, izņemot flekšus, nekas cits nebija. Reāli darbojās tikai viens angārs. Bet tas nemaz netraucēja izvēlēties no palielā augu klāsta dažādus retumus, piepildīt pasūtītāju vēlmes, aplūkot zivis, kādas ir daļēji redzētas tikai Jelgavas Faunā un daudz maz Ukrainā. Cerības likām uz LĀE Tanganjikas cihlīdām, bet to prasīguma un nepiemērotā Pēterburgas ūdens dēļ, tās gandrīz nebija pārstāvētas. Toties, bija kārtīgi diskusi, kādus nebiju redzējis vairākus gadu desmitus! Kvalitāte staroja no katras zvīņas un spuras. Nu ja, te jau atkal ūdens vaina, šoreiz gan pozitīvā aspektā. Nedaudz sapirkušies, pafotogrāfējuši, sapirkušies mūsu sievietēm siltus kašmira dūraiņus, devāmies uz lielāko grāmatu tirgu. Tagad stādamies priekšā VEF kultūras pili, kas sadalīta vismaz 3 stāvos, apkārt tai visādas piebūves, kas savienotas ar gaiteņiem un visā tajā tikai grāmatu kaudzes. Kā tur normāls cilvēks no Baltijas var kaut ko atrast un sameklēt nezinu, ja paši vietējie info par ko konkrētu saņem caur internetu, portāliem vai forumiem, ar attiecīgajām norādēm. Teiksim, akvāristikas literatūru var iegādāt pie 167, 358 un 652 galdiņa, autoliteratūru pie 17 un 211, u.t.t. Diemžēl, nekā kardināli jauna mēs tur neredzējām. Es nopirku vienu grāmatu kolekcijai, Vikks divas. Laikam jau tas tāpēc, ka mums pašiem kolekcijas ir pietiekoši lielas un pārstāvētas, bet amatieriem un iesācējiem gan ir ko sapirkties. Nodzīvojuši veselu dienu pa Pķičku un grāmatu tirgu, tikai vakarā nosecinājām, ka vēderi palikuši neēduši. Fiksi uz lielveikalu iepirkties. Tā bija kļūda. Tas bija nevis lielveikals, bet gigantveikals. Kad to “izskrējām” un sapirkām vakara maltīti, tad pulkstenis kad bijām mājās rādīja .. nu ļoti daudz.
Nākošais rīts uzausa cerību pilns. Apmeklējām okeanāriju un pirms došanās mājup Avto Radio sarīkoto koncertu “Diskoteka 80ih”.
Okeanārija apmeklējums mani personīgi apmierināja, kaut gan vairāk interesējos par saldūdens dzīvi. Iespaidīgs tunelis, kur virs galvām lēni aizslīd haizivs, tā vien gribējās pakasīt tai vēderu, tad koraļļi, zivis, mīkstmieši. Daudzveidība liela, bet ne tik, kā citviet Eiropas okeanārijos. Atkal suvenīri, pusdienas, kuras atcerēšos vēl gadus desmit. Jā, ar ēšanu St.Petersburg-ā ir tā pat kā gadus 15-20 atpakaļ. Laikam jau viss iespaidojies no blokādes laikiem. Reti kur var sameklēt kādu ēstuvi, bet ja ir, tad tikai makburgeri ar gaļinas blankas un knorr ķīmisko tabulu elementiem. Kaut ko līdzīgu no LIDO piedāvājumiem vai Salmu krogam velti meklēt.
Ar nedaudz jocīgu sajūtu mutē un vēderā, devāmies uz koncertu “Diskoteka vosmidesjatih”, kur uzstājās Ottavan, F.R.David, Baccara, Secret Service, Ricci e Poveri, Savage, vīriešu mīlule C.C.Catch, daži krievu vietējie mākslinieki. Te var palasīt plašāk http://www.disco80.ru/?an=art_fest10. Izbaudījuši sava laika mūziku, tuvumā pirmo reizi redzējuši nu jau vecos elkus, izlēkājušies un pat padejojuši, devāmies uz autoostu, lai teiktu ardievas viesmīlīgajai Pēterburgai.
Liels bija mūsu izbrīns un pārsteigums, lai neteiktu vairāk - izbīlis, kad ieejot autoostā mums pretī iznāca 5 miliči un diezgan parupji apvaicājās ko mēs šeit darām. Parādījuši biļetes un teikuši ka gribam mājās, tie strupi atbildēja, ka visi autobusi jau aizgājuši un autoosta jau slēgta. Pēc nelielām “razborkām” ar stacijas dežurantu un jaukajiem miličiem, sapratām, ka mūsu autobuss atiet no citas vietas, par laimi ne pārāk tālu no tās vietas, kur mēs atradāmies. 12 naktī, divi traki latvieši, ar džipu pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus drāžas par vēsturisko galvaspilsētu, tik tikko pagriezienā nenonesot kādu vietējo krievijas automarkas brīnuma dīdītāju, ar izsaucieniem “от куда етот кренгель здесь нарисовался “ iedrāžamies Baltijas dzelzceļa stacijā, kur jau pēdējie pasažieri iesildījuši savus krēslus, atvēruši somas un iemalko līdzi paņemtās maizītes. Ar nelielu nervozitāti un tramīgumu iesēžamies autobusā un, no laimes aizmirsuši par nenokārtotajām “vajadzībām”, lepni dodamies pāri robežai .

© Haxiz, Vikks, laipnie uzņēmēji Andrejs, Jūlija un Daša ar suni Šanson (mopsis). 2010.






















































































Printer Friendly Page Send this Story to a Friend Create a PDF from the article
The comments are owned by the poster. We aren't responsible for their content.
Poster Thread

l>