Latvijas Akvāristu klubs - Barošana - Fauna - Ziņas

















 
  Izvērstā meklēšana

Fauna : Barošana
Iesūtījis lovelycat Datums 28.3.2008 15:50:00 (6497 lasīts)

Barošana

Pareiza barības izvēle nosaka zivtiņu dzīves kvalitāti un ietekmē akvārija izskatu un ekosistēmu kopumā. Sagādāt zivtiņām līdzsvarotu un labu barību ir viens no galvenajiem akvārija īpašnieka uzdevumiem un domāt par to ir jāsāk vēl pirms zivtiņu iegādes.

Sākumā ir jāiepazīstas ar informāciju par nākamo akvārija iemītnieku ēšanas gaumi un to, kāda barība būs nepieciešama. Ir tādu sugu zivtiņas, kuras pieņem tikai dzīvo barību. Tādas ir ļoti grūti pieradināt pie saldētās, vai sausās barības un iesācēja akvārijā šādas zivis var iet bojā. Tādēļ sākumā ieteicams turēt vienkāršākas, pieticīgākas sugas.
Barības izvēles un sagādāšanas tēma ir ļoti plaša. Pilnībā šo jautājumu izpētīt nav viegli – ir bezgalīgi daudz zivtiņu barošanas iespēju. Taču, par laimi, vairums no akvāriju iemītniekiem labprāt ēd rūpnieciski ražotās sausās barības.

Tikai pareizi sagatavota un pilnvērtīga barība ļauj zivtiņām normāli attīstīties, augt un vairoties. Barības sastāvā ir jābūt olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, minerālvielām un vitamīniem. Minerāli un sāls pietiekamā daudzumā ir gruntī un ūdenī, savukārt visus pārējos komponentus zivtiņas saņem ar dzīvnieku un augu izcelsmes barību. To var sadalīt divās grupās: dzīvā un konservētā. Bez šaubām, labāka ir dzīvā barība. Savukārt, konservēto ir vieglāk glabāt. Dzīvo barību var veiksmīgi aizvietot, izmantojot dažādas firmu: „JBL”, "Aquarian", "Hikari", "Nippon", "Nutra Fin", "Sera", "Tetra", "Tropical", "Wita", "Wardley" un citu ražotās sausās barības. Šo ražotāju tehnoloģijas ļauj maksimāli saglabāt visas dabiskajām izejvielām piemītošās īpašības un vērtīgās vielas.
Pēc barošanās tipiem zivis var sadalīt trīs grupā: plēsīgās, gaļēdēji un veģetārieši. Plēsējas ēd citas zivis un dažādus vēžveidīgos, vai sīkos abiniekus, gaļēdāji pārtiek no vēžveidīgajiem, bet veģetārieši – no ūdens augiem. Dalījums ir visai nosacīts, jo plēsēji mēdz dažreiz ieturēties ar zaļumiem, bet miermīlīgās zivtiņas labprāt ēd zivju mazuļus, ieskaitot savu pēcnācējus.
Arī barošanās paņēmieni atšķiras. Dažas ņem barību no virsmas, dažas uzlasa no grunts. Ir tādas, kurām patīk medīt kukaiņus, kas lidinās virs ūdens (dabā). Lielākā daļa zivtiņu barojas ūdens vidusslānī. Vairums plēsēju medī. Daudzu zivtiņu veidiem, evolūcijas gaitā izveidojusies īpaša ķermeņa un mutes uzbūve, kā arī dažādas iemaņas, kas ļauj atrast iemīļoto barību. Pēc mutes uzbūves nereti var noteikt zivtiņas ēšanas ieradumus. Zivtiņām, kurām patīk barību ņemt no virsmas, galva virspusē ir plakana, mugura ir taisna un ir uz augšu vērsta mute, kas ļauj tām slīdēt gar pašu virsmu un salasīt visus labumus, kas ir sakrituši uz tās. Grunts zivtiņām – samiem un pīkstēm ir taisna vēdera līnija un uz leju vērsta mute. Zivīm, kuras meklē barību starp akmeņiem, purns ir izstiepts un mute ir maza, lai varētu ierakties dziļāk un iesūkt tārpiņus un vēžveidīgos, kas slēpjas starp akmeņiem. Zivīm, kuras pārtiek no aļģēm ir vai nu izteikta apakšlūpa, kas pārvērtusies par skrāpi, kā piemēram, molinēzijām, pecīlijām, vai gūpijām; vai lielas ar kaula plāksnēm „aprīkotas” lūpas, kā piesūcekņu samiem; vai arī maza, uz leju vērsta mute ar asām un cietām lūpām, kā labeo.
Apēstais tiek izmantots diviem nolūkiem: organisma funkciju uzturēšanai un masas palielināšanai. Jo vecāka kļūst zivs, jo mazāk barības tiks izmantot masas uzaudzēšanai un lielāks procents patērēts imunitātes un citu funkciju uzturēšanai.
Vairums zivtiņu barojas dienā, citas izmanto šim nolūkam rīta un vakara krēslas laiku. Plēsēji var ilgu laiku glūnēt no slēpņa, gaidot upuri, bet pēc maltītes vairākas dienas pavadīt mierā. Nākošās „medības var sākties pēc vairākām stundām, vai pat dienām.
Barošanas režīms ir viens – mazuļus baro 4-6 reizes dienā, bet pieaugušas zivis 1-2 reizes. Plēsējus var barot retāk, īpaši lielo sugu pārstāvjus. Barības daudzums nosaka ne tikai zivtiņu labsajūtu, bet arī akvārija ekosistēmas stāvokli. Ja barības ir par daudz, akvārijs ātri piesārņojas, ūdens ir nepiemērots un tajā ir par maz skābekļa. Tātad, zivis nedrīkst pārbarot. Viens no aktuālākajiem iesācēju jautājumiem ir, kā un cik barības ir jādod. Diemžēl, precīzas receptes, gramos un devās, nav. Katra akvārija iemītnieku kopums ir īpašs, taču ir pāris nosacījumi, kas eksperimentālā veidā ļauj saprast cik barības ir jādod zivtiņām. Pirmkārt, barībai ir jāinteresē zivis. Ja tās nepievērš ēdienam uzmanību, jāmēģina nomainīt barības veidu. Otrkārt, ēdiens nedrīkst palikt pāri. Nerakstīti noteikumi iesaka dot tik daudz pārtikas, lai piecās minūtēs viss būtu apēsts. Un tas nekas, ka zivis turpina meklēt vēl ko ēdamu. Tiek uzskatīts, ka tām nav sāta sajūtas un viņas var ēst visu dienu. Nekas labs no tā nesanāks, jo pārbarošana ne tikai negatīvi ietekmē akvārija vidi, bet apdraud arī zivtiņu veselību. Ir iespējama aptaukošanās un dažādas ar gremošanas sistēmu saistītas problēmas. Tomēr, samazināt barības devu tikai tādēļ, lai saglabātu akvāriju tīru, nevajadzētu. Labāk biežāk mainīt ūdeni un veikt grunts sifonēšanu.
Dažādu veidu un vecumu zivtiņām nepieciešama atšķirīga barība un tās daudzums ir mainīgs. Iesācēju akvārijos nereti tiek turētas dažāda vecuma, veidu un reģionu zivis, tādēļ piemeklēt piemērotu barību nav viegli.
Ne tikai barības sastāvam ir nozīme. Svarīgs ir arī tā izmērs. Ja zivtiņa nespēj satvert barību, vai mēģina, bet izspļauj, tad izmērs nav īstais. Mazuļiem jādod barība, kas pēc izmēra ir vienāda ar to acīm. Dzīvo barību, dažādus kāpurus var dot sasmalcinātus.
Kvalitātei arī ir liela nozīme. Sausā barība nedrīkst samirkt un tai ir lietošanas termiņš, gluži, kā cilvēku pārtikas produktiem. Savukārt dzīvai barībai ir jābūt tiešām aktīvai.

Lūk galvenie barības un barošanas režīma izvēles kritēriji:
1. barojot sava akvārija iemītniekus, jādomā par to vajadzībām, nevis par savām vēlmēm.
2. zivīm jādod daudzveidīga barība, pēc iespējas izmantojot katra gadalaika priekšrocības. Ziemā tas, piemēram, ir motilis, jeb trīsuļoda kāpurs, ko pārdod zooveikalos un makšķernieku piederumu bodēs. Jāpiebilst, ka pat vislabākā barība nedos vēlamo rezultātu, ja to nenomainīs kāds cits pārtikas veids.
3. vienā reizē nedrīkst dot pārāk daudz. Ēdiena atliekas paliks uz grunts un bojās ūdeni. Pie tam, akvārijā zivtiņas biežāk iet bojā nevis no bada, bet gan no iekšējo orgānu aptaukošanās. Eksperimentālā veidā ir jānosaka īstais barības daudzums, kas nepieciešamas akvārija zivtiņām. Visam jābūt apēstam piecu minūšu laikā. Jāpiebilst, ka pareizi barotas zivtiņas, nepieciešamības gadījumā var pārciest nedēļu ilgu badošanos bez kaitējuma veselībai.
4. labāk zivis barot divas reizes dienā mazās devās, nekā taisīt vienu – bet pamatīgu ēšanas reizi.
5. barībai jābūt piemērotai pēc izmēra. Lielām zivīm ir grūti savākt sīku barību, savukārt mazas zivtiņas nevar tikt galā ar lieliem kumosiem.
6. barošanas laiks ir vislabākais neveselo zivtiņu noteikšanai, jo tieši apetītes zudums var būt kādas slimības pirmais simptoms.


Barības daudzums, kādu zivtiņas patērē, ir atkarīgs ne tikai no sugas, vecuma un izmēra, bet arī no diennakts un gada laika, kā arī no konkurences līmeņa akvārijā. Zivju mazuļi un pusaudži barojas jo intensīvāk, jo vairāk eksemplāru ir vienā tilpnē. Savukārt pieaugušām zivīm konkurence traucē normāli paēst. Zivtiņu jaunuļi dienā apēd pārtikas daudzumu, kas ir vienāds ar to masu. Vecas zivis ēd mazāk, nekā pusaudži, bet dažu zivju sugu pārstāvji pirms nārsta, vai tā laikā vispār nebarojas. To, cik daudz barības zivis patērē, ietekmē arī kaloriju daudzums un barības apgūstamība. Ir zināms, ka zivis aug visu mūžu, tikai ar laiku process palēninās, un krītas nepiecienāmās barības daudzums.
Jaunu barību zivīm nevar dot uzreiz. To jāievieš pakāpeniski – pa 10-15 % katru dienu. Vislabākie padomdevēji barības izvēlē ir pašas zivis. Vajag tikai tās kārtīgi vērot u viņas pašas „pateiks”, kas tām garšo, bet kas nē. Iegādājoties zivis, pirmkārt, ir jāpadomā, kā un ar ko tās barot. Ir daudz visēdāju sugu, bet ir arī tādas zivis, kurām piemeklēt pareizo pārtiku sauso barību sortimentā ir ļoti grūti.

Ko ēd akvārija zivis mūsdienās?

Liela izmēra dzīvā barība.
Cihlīdām un citām lielām zivīm var dot zivtiņu mazuļus, kurkuļus, sliekas, neplēsīgo kukaiņu kāpurus, gliemežus, dažādus kukaiņus, motili un pat jaundzimušos grauzēju mazuļus.


Vidēja izmēra dzīvā barība
Tas pats motilis, zemes tārpi, sīkās sliekas, laputis, skābuma mušiņas, dafnijas.


Sīkā dzīvā barība
Mazo sugu dafnijas un ciklopi, grindāles tārpi un citi dzīvās barības veidi sasmalcinātā veidā.

Dzīvnieku izcelsmes barība
Sasmalcināta gaļa vai sirds. Zivtiņu barošanai izmanto tikai pilnīgi liesu gaļu. To var sagriezt 2x2 cm lielos gabaliņos, lai pēcāk sasmalcinātu, vai arī uzreiz samalt un plānā slānī izvietot starp divām pārtikas plēves kārtām. Pēcāk sagatavoto barību ievieto saldētavā. Zivīm var dot arī jūras veltes un baltās zivis gaļu (izņemot mencu).

Veģetāriešu ēdienkarte
Ar verdošu ūdeni applaucēti lapu salāti un spināti, samalta paprika, ūdenī novārītas un kārtīgi izskalotas auzu pārslas var kalpot kā vērtīga piedeva visēdāju un augēdāju zivtiņu pārtikas piedeva.

Sausā barība
Mēdz būt tabletēs. Tās ražo priekš dzīvdzemdētājām: pecīlijām, molionēsijām, šķēpnešiem un citām, kā arī prieks piesūcekņu samiem un bocijām.

Plāksnīšu barība tiek ražota visu veidu zivtiņām un to piedāvā gandrīz visas atbilstoša profila firmas.



Zivīm nedrīkst dot: maizes drupačas, cepumus un citus miltu izstrādājumus. Nav ieteicams dot arī žāvētus kukaiņus. Šāda barība var traumēt zivju gremošanas sistēmu un ievērojami bojā ūdeni.

Mazuļu barība
Pirmkārt, tie ir dzīvie putekļi – infuzorijas, rotatorijas, aļģes un sasmalcināta dzīvā barība. Mazuļiem var dot arī pulverveida sauso barību. Visbiežāk, mazuļu barošanai tiek izmantoti artēmijas (Artemia salina) kāpuri.

Saldētā barība
Sublimētā barība
To pagatavo, izmantojot sausās sasaldēšanas paņēmienu. Mūsdienās šādi sasaldē vairākus dzīvas barības veidus un šādas barības iepakojumus var iegādāties daudzo zooveikalos. Šādam barības veidam ir viens mīnuss – tas negrimst un pie tā netiek zivtiņas, kas barojas uz grunts.

Dziļā, jeb zemo temperatūru sasaldēšana

Izmatojot šo paņēmienu, mūsdienās tiek pagatavota ļoti daudzveidīga saldētā dzīvā un dzīvnieku izcelsmes barība. Par cik šādas barības pagatavošanai tiek izmantot elektrība, tā ir arī nedaudz dārgāka. Taču tieši šādi sasaldētos produktus ir ar mieru ēsts tās zivis, kuras, principā, pārtiek tikai no dzīvās barības. Dziļā sasaldēšana saglabā visas produkta īpašības, ieskaitot smaržu. Lielo cihlīdu barošanai var izmantot arī jūras garneles, kuras, tāpat kā citu saldēto barību var glabāt mājas ledusskapja saldētavā. Arī lielās, bet miermīlīgās zivis, piemēram, skalārijas un Austrālijas varavīksnes zivis, pundurcihlīdas un daudzas citas akvāriju iemītnieces labprāt ēd sasmalcinātas garneles. Jāpiebilst, ka zivis, kuras pārtikā saņem jūras veltes ir košākas un veselīgākas.

Turpinājums par vitamīniem un pārtikas piedevām sekos.

Rakstu sagatavoja Katarīna Šterna

Raksta diskusija atrodas šeit.

Printer Friendly Page Sūtīt šo tekstu draugam Uztaisīt PDF failu no raksta
Komentāru īpašnieks ir rakstītājs. Mēs neesam atbildīgi par šo komentāru.
Rakstītājs Pavediens


l>