Latvijas Akvāristu klubs - Akvārija pamats - Vispārējie raksti - Ziņas

















 
  Izvērstā meklēšana

Vispārējie raksti : Akvārija pamats
Iesūtījis Haxiz Datums 26.11.2007 5:30:00 (6888 lasīts)

Laikam jau katrs akvārists ir iedomājies un iztēlojies kā viņam izskatīsies jaunais vai nākošais akvārijs. Iztēlojies kādas zivtiņas peldēs, būs vai nebūs ampulārijas, kādi augi augs, kādus akmeņus liks un kādu grunti bērs.

Bet tad kad tas viss jau ir uzlikts uz papīra, diez vai kāds uzreiz arī izdomā uz kā to visu skaistumu liks. Skapītis! Jā, tā ir tā lieta bez kura akvārijs nevar iztikt. Bet varbūt uz rakstāmgalda stūra vai vecmāmiņas nakts skapīša, kumodes? Ja tas ir neliela izmēra akvārijs līdz kādiem 40-50 litriem, tad varbūt tāds variants ir pieļaujams, bet lielākus akvārijus tā uzstādīt ir riskanti un tiem nepieciešams būtu esošās konstrukcijas pastiprināšana vai jauna skapīša izgatavošana. Mēs taču negribam vilties pēc kāda mēneša vai diviem kad ieraudzīsim pārnākot no darba tukšu akvāriju ar apkaltušiem augiem un beigtām zivtiņām, ar apakšstāvu kaimiņu naidīgām sejas izteiksmēm, ar vīra/sievas pārmetumiem, ar saskābušu un noraudājušos bērna sejiņu. Pastiprināt var jebkuru plauktu, kumodi vai nakts skapīti, bet vai tas ir droši un vai skats būs estētisks? Par gaumi jau nestrīdas, tāpēc estētisko pusi atstāsim kādam citam lai novērtē, bet par konstrukcijas pastiprināšanu varam nedaudz parunāt. Pastiprināšana sevī ietver konstrukcijas skeleta pārbūvi vai tā modificēšanu ar papildus mēbeļu plāksnēm, brusām, metāliskiem stūrīšiem vai metāla leņķiem. Sāksim ar to, ka galdu mēs diez vai radikāli pārbūvēsim, liksim tam metāla leņķīšus vai papildus brusas. Galdu mēs varam tikai saskrūvēt ciešāk, pārlīmēt izļurkājušās kājas un piebīdīt to pie sienas lai tas mazāk kustas. Pārējās mēbeles gan ļaujas krietni lielākai apstrādei. Tur visos astoņos stūros neredzamās vietās var ielikt metāliskos leņķus un savilkt/saskrūvēt visu konstrukciju. Izmantojamas ir arī mēbeļu plates, kuras liekam skapītim virspusē, lai vecā virspuse neieliecas, kas var novest pie stikla plīšanas. Vēl kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība ir skapīša kājiņas. Tām būtu jāiztur pilna nokomplektēta akvārija svars un tām ir jābūt ar pietiekoši lielu šķērsgriezumu, lai kājiņas neiedurtos mīkstā segumā kā linolejs, dažādi paklāju veidi. Neizskatīsies skaisti, ja zem skapīša linolejs būs iespiedies un savilcies krunkās. Ja tomēr kājiņas ir par spicu, tad var liekt apakšā koka, plastmasas vai metāla ripuļus, kuri ir lielāki vai platāki par esošajām kājiņām vismaz 2 reizes. Cietiem segumiem, kā laminātam, flīzēm un kokam, tas nav nepieciešams.
Ko darīt ja jums jau ir apnicis viens akvārijs un vēlaties sev otru? Varbūt arī divi ir par maz, bet istabā nav liekas vietas? Ko darīt? Vēl viens variants ir taisīt akvāriju stalažu, kura ir paredzēta vairāku akvāriju izvietošanai vertikālā izkārtojumā. To var taisīt no koka vai metināt no metāla leņķdzelžiem vai kantainiem cauruļu profiliem, bet šos variantus mēs šoreiz neapskatīsim, jo tie ir paredzēti galvenokārt profesionāļiem, zivju audzētājiem vai cilvēkiem, kuriem akvārijs ir ne tikai skaistuma objekts mājās, bet arī hobijs, aizraušanās un dzīvesveids.
Es personīgi uzskatu, ka akvārijam tomēr ir jāstāv uz sava, speciāli radīta skapīša, kurš ir paredzēts izturēt lielu slodzi ar lielu rezervi, un tam ir jābūt izgatavotam no kvalitatīva materiāla, jo mūsu hobijs ir saistīts ar slapjumiem. Dažādas rīcības rezultātā uz grīdas gandrīz vienmēr izšļakstīsies ūdens, tas tiks pie skapīša kājām vai sānu malām, palīs apakšā un sāks bojāt mūsu mēbeli. Masīva koka konstrukcijai tas daudz neskādēs, bet laminētai skaidu platei tas izdarīs neatgriezeniskus bojājumus, kas samazinās skapīša izskatu un galvenais izturību. Mitruma iespaidā lamināts un skaidu plate uzburbst, sāk atlīmēties plastikāts un pie nākošā slapjuma reizes tas var sākt palēnām drupt. Lai pasargātu skaidu plates konstrukciju no mitruma uz grīdas, tad iesaku likt uz tā malām, kuras balstās uz grīdas, papildus plastikāta kājiņas aptuveni 5 mm biezumā, kuras neļaus skaidu platei samirkt. Kājiņas jebkurā skapīša variantā ir jāizvēlas tādas, lai tās varētu regulēt, vai ar iespēju zem tām palikt līmeņojošas plāksnītes, jo mums būs jānolīmeņo skapītis tā, lai ūdens līmenis akvārijā būtu taisns, lai samazinātu un izlīdzinātu dažādus sprieguma spēkus uz stikliem. Arī skaistāk izskatīsies ja priekšpusē ūdens līmenis būs taisns pret augšējo malu, nevis redzama šķība ūdens līnija.
Nepieciešams jau savlaicīgi izurbt caurumus, vai sagatavot aizmugurējo sieniņu tā, lai caur to brīvi izietu cauri ārējā filtra caurules, elektriskie vadi un vēl visam tam, ko mēs tur taisāmies paslēpt.
Kā piemēru varu parādīt skapīša variantu priekš salīdzinoši neliela akvārija, kurš tika izgatavots pēc pasūtījuma kādā galdniecībā no masīvkoka, lai tas labāk iekļautos esošajā interjerā un būtu drošāks par laminātu. Tas ir taisīts no priedes koka ar izmēriem 1300x430x650cm. Paredzētas trīs durtiņas, kur noslēpt daļu no tehnikas-ārējā filtra, CO2 padeves iekārtas, materiālu un izejvielu glabāšanai, arī barībai un grāmatām. Pa vidu tika atstāts brīvs stikla plauktiņš ar spoguļa mugursienu, lai vizuāli paplašinātu dziļuma iespaidu.

Kad skapītis ir novietots vēlamajā vietā, tas obligāti ir jānolīmeņo ar līmeņrādi, lai pasargātu akvārija stiklu un to līmējuma vietas no pārslodzēm un lai tas estētiski izskatītos.

Par cik man māja nav sevišķi jauna, laika gaitā grīda ir nosēdusies un, kā attēlā ir redzams, zem priekšējām kājām bija jāpaliek gandrīz 1 cm biezas finiera starplikas, kuru uzdevums bija izlīdzināt visu šo padarīšanu.

Lai uzlabotu skatu un nebūtu redzams šis „šausmu darbs”, bija jāizdomā kā to visu noslēpt. Par cik istabā logu eņģes un rokturi ir no misiņa, tad izdomāju, ka paliktņus varētu noslēpt ar dzeltenā metāla palīdzību. Izgriezu no misiņa loksnes aptuveni 2 cm augstumā, nopulēju tās līdz spīduma, salocīju vajadzīgā izmērā un nolakoju ar mitruma izturīgu laku.

Tālāk ķēros pie darba, pie kura daudzi nepievērš pienācīgu uzmanību – paliktnis zem akvārija. Tas ir jāizveido no mīksta materiāla, lai pasargātu apakšējo stiklu no plīšanas, kas var rasties no nelīdzenas koka plates vai nelīdzenas galda virsmas, vai arī pats akvārijs ir salīmēts ne pilnīgi taisni un precīzi kā vēlētos. Kā „paklājiņu” var izmantot putuplasta loksnes, biezāku gumijas paklājiņu, vai pat tūristu tepiķīti. Kādreiz bija tāds materiāls – vorsalīns. Es izmantoju putuplasta gabalus kas bija kāda iepakojuma sastāvdaļas. Saliku tos pa visa skapīša virsmu un piegriezu vajadzīgajā izmērā. Šīs loksnes ir biezas, bet var izmantot arī kāda 1cm biezu putuplastu, vai 0,5cm biezos tūristu paklājiņus.

Tālāk es viņus sastiprināju kopā ar „skoču”, lai šie neaizlaižas kur nu katrs brīdī, kad stellēsim virsū akvāriju.

Kad paliktnis ir sagatavots un putuplasta mala ir aplīmēta ar mēbelei pieskaņotu līmplēvi, varam likt virsū akvāriju.

Kad viss puslīdz sastellēts, varam sākt domāt par akvārija iekārtošanu, bet tas jau būs cits stāsts. Īsumā gribu vēl parādīt kā ieklāj temokabeli, lai nebūtu jāizmanto akvārijā redzamas sildierīces, lai augiem būtu „siltas kājas” un lai baktērijām labāk piekļūst skābeklis. Tā mēs papildus nodrošināmies pret pirmslaicīgu grunts uzrūgšanu.

Ja esam slinki un negribam pastaigāt gar jūras krastu, vai ja gribam kādu noteiktu vai konkrētu grunti savu mērķu realizēšanai, diedzam prom uz veikalu un pērkam dabīga materiāla, nekrāsotu grunti, kādu esam iztēlojušies. Par cik akvārijā ir plānots daudz dzīvo augu, izvēlamies grunti 2-3mm diametrā, kura augu saknēm patiks vislabāk. Cihlīdām būtu vēlams 4-6mm diametrā.

Ņemam lielo „vašbļodu” un ejam dārzā to skalot. Jā, jā! Arī it kā tīrās veikala gruntis ir jāskalo un pie tam vēl pamatīgi. Transportējot sīkie akmentiņi beržas viens pret otru, kā rezultātā ir pilns maiss ar pulverveidīgu masu, kura taisa lielu ūdens duļķošanos. Mazgājam grunti tik ilgi, kamēr maisot ar roku ūdens pāri malām līst tīrs un skaidrs kā no strautiņa.

Kad grunts ir izskalota, mums to obligāti vajag dezinficēt. Ir trīs veidi kā to izdarīt:
1). Grunts novārīšana. Visvienkāršākais veids - sabērt lielā katlā un novārīt kādas 2h.
2). Grunts karsēšana. Sabērt uz cepešpannas un uz kādiem 150 °C pacepināt gāzes vai elektriskajā plīti. Gāzes plīts variantā grunts ir jāapsedz ar cepamo papīru, jo gāzei sadegot tās tvaikos ir daudz lipīgas organiskas vielas, kas pārklāj grunts augšējo kārtu un vēlāk var radīt nepatīkamus momentus. Pēc vienas tādas neveiksmes, es no šī varianta tagad atturos.
3). Grunts dezinficēšana ar hloru. Šis variants der, ja izmanto jūras granīta granti, un ja vēlas panākt gaišāku grunts toni. Akmeņiem kam ir tendence uzsūkt mitrumu, hloru izmantot nevar. Pēc hlorēšanas grunti vairākas reizes izskalo tīrā ūdenī un atstāj to „izelpoties”, lai hlors iztvaikotu.
Pēc šīm procedūrām varam droši bērt akvārijā, iepriekš neaizmirstot to atdzesēt, jo krasas temperatūras svārstības ietekmē stikls var ieplīst un viss darbs būs vējā. Apakšējos slāņos varam izmantot grunts bagātinātājus un dažādus mēslojumus, kā piemēram Rincis savā aprakstā par akvārija izveidošanu izmantoja florapolu. Atklāta haltūra izrādās ir Seras grunts bagātinātājs, kura sastāvā ir ļoti smalka jūras smilts, kūdras pikuči un nešķīstošas tabletes, kas piesūcinātas ar minerālvielām un vēlāk paliek zaļas un parādās grunts virspusē.
Grunti beram akvārija aizmugurē ~6-7cm biezu slāni, bet priekšpusē taisām nelielu slīpumu perspektīvai ar grunts biezumu ~4cm.
Tālāk jau seko katra paša dizainera spēju parāde.
Par tālāko iekārtošanu lasiet nākošajos rakstos, kuri drīzumā sekos.
Nu tad tas arī ir viss. Vai vēl kaut ko gribējāt?

2007.07.11 Haxiz

Printer Friendly Page Sūtīt šo tekstu draugam Uztaisīt PDF failu no raksta
Komentāru īpašnieks ir rakstītājs. Mēs neesam atbildīgi par šo komentāru.
Rakstītājs Pavediens


l>