Latvijas Akvāristu klubs - Filtrācija un kamdēļ tā vajadzīga. - Tehnika - Ziņas

















 
  Izvērstā meklēšana

Tehnika : Filtrācija un kamdēļ tā vajadzīga.
Iesūtījis Haxiz Datums 8.11.2007 21:07:11 (6019 lasīts)

Dabā ir iekārtojies tā, ka jebkurš dzīvs organisms savai dzīvotspējai kaut ko patērē un arī kaut ko izdala vai kā maigāk teikts - atdod atpakaļ citiem. To kas tiek atgriezts atpakaļ patērē vai pārstrādā citi organismi un atkal tos pārstrādes produktus patērē citi.

Tā ķēdīte var būt samērā gara. Akvārijā notiek tas pats. No tā, ka mēs barojam zivtiņas un no tā ko apēd mūsu garneles (vai krevetes, kā kuram patīk labāk) arī veidojas visādi izdalījumi un vielas kuras piesārņo ūdeni kas ir kaitīgs visiem akvārija iemītniekiem.
Lai cik tas dīvaini neizklausītos vai neizskatītos iznāk, ka mūsu akvārija iemītnieki savu mūžu pavada „tualetē”. Cilvēki sev ierīkojuši vannas istabas, atsevišķas tualetes, logus pa kuriem izvēdināt savas telpas un galu galā elementārās miskastes kur sagāzt visus savus atkritumus. Bet kas ir akvārijā? Visa veida atkritumi un kaitīgās vielas paliek tajā pašā telpā kur peld mūsu mīļie iemītnieki. Daži mēģinās iebilst, ka es taču audzēju dzīvos augus un tie visu patērē un pārstrādā. Daļa taisnības tur ir, bet tikai daļa. Augi visu neuzsūc tādā stadijā kā to ir saražojušas mūsu zivtiņas. Līdz tam kas nepieciešams augiem, visām vielām ir jāiziet garš pārstrādes cikls, ko palīdz mums veikt dažādas baktērijas, kuras dzīvo ūdenī un gruntī. Ja to baktēriju nav vai to ir nosacīti maz, tad ūdenī ļoti ātri uzkrājas kaitīgās vielas kuras ir ļoti indīgas un toksiskas dzīviem radījumiem. Tās vielas var izraisīt zivīm stresu, kā rezultātā tās zaudē savu pievilcību, spriganumu, krāsas, viņas aizkavējas attīstībā, tām samazinās imunitāte pret dažādām slimībām. To visu var paātrināt un pasliktināt nepareiza rīcība iekārtojot jaunu akvāriju. Parasti mums vajag visu ātri un daudz , kā rezultātā ļoti bieži gadījumi ka jau pirmā mēneša laikā pēc zivtiņu ielaišanas mums viņas nomirst.
Lieta tāda, ka akvārijā ūdens mums ir maz , bet zivtiņas daudz, savukārt dabā viss ir pretēji. Pie tam dabā ūdens ir kustībā, bet akvārijā praktiski nē. Mēs varam panākt lai ūdens kustās ar aerātora palīdzību vai mazu pumpīti, bet tas palīdz tikai minimāli. Jebkurā gadījumā labāk ir izvēlēties un vieglāk uzturēt lielu akvāriju ar daudz augiem un maz zivtiņām kā mazu akvāriju bez augiem vai ar mākslīgiem augiem un daudz vai lielām zivīm.
Kas tad ir tie lielākie ūdens piesārņotāji? Pirmkārt tā ir sausā barība. Nav nozīmes vai tās ir pārslas, granulas vai tabletes, vai to ražo Čehijā, Vācijā vai Japānā. Tās piesārņo ūdeni visvairāk un tās parasti gan barošanas laikā gan pēc tam uz grunts netrūkst. Noteikti labāk ir izvēlēties kādu pazīstamu ražotāju barību, jo viņi ilgus gadus meklē un piestrādā pie tā lai pēc iespējas mazāk organiskās vielas nokļūtu ūdenī. Pavisam neieteiktu pirkt barību tirgos vai no rokas no nepazīstamiem cilvēkiem jo tā var būt ir nezināmu laiku jau nostāvējusi vaļējā veidā un gaisa, skābekļa un gaismas ietekmē tā ir gan pati indīga palikusi, gan krietni ātrāk un vairāk sabojās ūdeni. Reti ir tādi cilvēki, kas pēc barošanas tūlīt ķeras klāt sifonam un sāk tīrīt grunti no ēdiena pārpalikumiem. Arī draugi samiņi visu neapēd vai arī ēd šmucīgi un liela daļa paliek ūdenī kā rezultātā tas var sākt arī duļķoties.
Bet ne vienmēr tās duļķes ir tas kaitīgākais. Ļoti bieži mūsu radībiņas mirst kristāldzidrā ūdenī. Kāpēc? Tas ir tāpēc, ka daudzas indīgās vielas mēs ar aci neredzam. Teiksim gāzi ar kuru darbojas mūsu gāzes plītis. To var tikai sajust ar degunu. Akvārijā tā viela kas nogalina ir amonjaks un amonijs.
Lai izvairītos no amonjaka un amonija lielas koncentrācijas kas veidojas sadaloties olbaltumvielām, vajadzīgas baktēriju kolonijas kuras pārstrādā tās vielas mazāk kaitīgās.
Ļoti lielu lomu spēlē arī ūdens sārmainums vai skābums, jo skābā ūdenī tā ir mazāk kā sārmainā. Tāpēc pastiprināta uzmanība ūdens kvalitātei ir jāpievērš LĀE ( Lielo Āfrikas Ezeru) cihlīdu turētājiem kur akvārijā ir daudz zivju, bet dzīvo augu nav.
Lai uzzinātu kāds ir amonija un amonjaka daudzums ūdenī daudzi ražotāji ražo dažādus testus tā koncentrācijas noteikšanai. Maksimāli pieļaujama varētu būt koncentrācija 0,01-0,02mg/l, bet letāla 0,2-0,4 mg/l. Daudzas zivis arī jau pie 0,02 mg/l sāk pakļauties stresam un zaudēt imunitāti pret dažādām slimībām. Vislabāk ja tests mums uzrāda „0”.
Ja mums akvārijā ir savairojušās labvēlīgās baktērijas, tad tās kaitīgos un bīstamos amonjakus un amonijus pārvērš mazāk kaitīgos nitrītos un tad vēl mazāk kaitīgos un toksiskos nitrātos. Nitrāti ir pieļaujami dažādām zivju sugām dažādā daudzumā, bet vidēji pieļaujams varētu būt 30-300mg/l. Tagad neiedziļināsimies visos ķīmijas sīkumos jo šis stāsts ir par citu tēmu.
Ar ko tad mēs sākām? Ah jā, ar filtrāciju.
Tad ko mums dod tā filtrācija? Pirmkārt filtrācija mums nodrošina ūdens kustību, kā rezultātā mums vajadzīgām baktērijām piekļūst skābeklis, bez kura viņas nevar veikt savu labo darbu. Filtrācija attīra ūdeni no sīkām un rupjākām peldošām daļiņām, netīrumiem. Un pats galvenais filtrā, vai pareizāk sakot filtrējošā materiālā dzīvo vislielākā daļa, uz reizi pēc grunts, no akvārijā mītošajām baktērijām.
Kāda veida filtri mums eksistē
Filtrus var iedalīt trīs lielās grupās: mehāniskos, bioloģiskos un ķīmiskos.
Katrs parasti veic savu pamata funkciju un nedaudz vēl kādu citu. Universāla filtra kas vienādi labi veic visas trīs funkcijas var teikt ka nav. Ir tikai mēģinājumi tos kaut cik sabalansēt un apvienot lai tie skartu visus trīs filtrēšanas veidus.
Sāksim ar klasisko mehānisko filtru. Tas aiztur visus rupjos un smalkos netīrumus kas peld akvārija ūdenī un tajā nespēj izšķīst. Vajag tikai atcerēties ka mehāniskais filtrs neatbrīvo saimnieku no grunts tīrīšanas ar sifonu vai parastu šlangu. Viss, kas nosēdies uz grunts tas tur arī paliks un filtrs to sevī neiesūks kā putekļusūcējs. Lai veiktu mehānisko filtrēšanu tad nepieciešams ir pats sūknis, kas pārpumpē ūdeni vismaz trīs reizes vairāk kā akvārija tilpums un divu veidu švammes. Viena rupjāka, otra smalkāka. Smalkākās vietā labi ir izmantot sintepona vati, kas ir ļoti smalka un spēj sevī aizturēt pat vissmalkākās peldošās daļiņas. Vienīgais jāatceras, ka tā ir bieži jāmaina un mazgāt nav vēlams biežāk kā vienu vai divas reizes. Mehāniskajam filtram švammes ir jāskalo tik pat bieži cik maināt akvārijā ūdeni. Tas ir reizi nedēļā. Mazgāt un skalot to drīkst tikai un vienīgi jau nolietajā akvārija ūdenī un nekādā gadījumā zem krāna ūdens. Tas tāpēc, ka uz švammes ir savairījušās daudz dzīvo nitrificējošo baktēriju un ja tās skalosim zem krāna tad esošais hlors vai ozons tās iznīcinās.
Tālāk par bioloģisko filtru. Tas ir pats svarīgākais filtrēšanas veids akvārijā. Šajā filtrā ir darīts viss, lai panāktu maksimāli lielu baktēriju koloniju savairošanos kā rezultātā toksiskais amonjaks tiek pārvērsts nitrātos. Kas ir vajadzīgs lai baktērijas pārvērstu indi augiem uzņemamās barības vielās? Pirmkārt ūdens plūsma, tad skābeklis un substrāts uz kā viņām turēties un vairoties. Kāpēc tieši ūdens plūsma? Iedomājies kā tu justos ja tev nebūtu rokas, kājas un kakla. Tu varētu tikai apēst to ko ieliek mutē vai kas paskrien gar pašu muti garām. Tas pats ir ar baktērijām. Tās brīvi nekustas ūdenī kā zivtiņas, un noķert barību nevar. Tās piestiprinās pie kāda priekšmeta filtra iekšienē ( švammes, keramiskiem gredzeniem, keramiskām lodītēm ar lielu virsmas laukumu) un ķer ar „muti „ visu to ko straume nes tām garām. Baktērijas ir visur, gan uz stikliem, gan gruntī, gan uz akmeņiem un augiem, tikai to virsma ir salīdzinoši maza un līdz ar to baktēriju skaits ir attiecīgi mazs. Tāpēc arī ir radīti ārējie bioloģiskie filtri, kuri tautā tiek saukti par „kannām” . Mūsdienās tos filtrus izmanto arī kā ķīmiskos un kā mehāniskos, bet vislabāk tie izpaužas kā bioloģiskie. Lai cik labs un lietderīgs nebūtu bioloģiskais filtrs, tas var būt arī ļoti bīstams. Bīstamība ir tāda, ka baktērijas dzīvo un darbojas tikai tad, ja viņām ir skābeklis. Kā skābekļa nav, tā tās visas dažu stundu laikā mirst un pārvēršas par toksisku indi. Skābekli viņas saņem caur filtra plūstošo ūdeni. Gadījumos kad pārtrūkst elektrības padeve par vairāk kā trīs stundām, tad rekomendējas filtru obligāti atslēgt un veikt viņa tīrīšanu. Tas ir palaist filtru no jauna. Ir bieži gadījumi kad no rīta pazūd elektrība uz visu dienu un saimniekiem atgriežoties mājās no darba, tie ierauga pelēcīgi brūnu miglu ūdenī un pēc neilga laika zivtiņas sāk mirt. Uz reizi pateikt iemeslu nevar, bet visticamāk ir bijis apstājies bioloģiskais filtrs. Lai tas nenotiktu ir jāparūpējas par to, lai filtrs pēc strāvas pazušanas un pēcāk tās atjaunošanās neieslēgtos, vai arī jānodrošina tā nepārtraukta darbība ar kādu rezerves barošanu.
Un pēdējais ir ķīmiskais filtrs. Tas likvidē ūdenī izšķīdušās daļiņas. Ar to samazina nitrītu, pārlieki lielo nitrātu daudzumu, fosfātus u.c. Kā populārākais filtrācijas elements ir aktīvā ogle. Tā likvidē visas gāzes, antibiotiku paliekas pēc medikamentu lietošanas. Nākošas biežāk lietojamais elements ir Ceolīts ( nejauksim ar celulītu). Ar to varam likvidēt amonjaku, amoniju un samazināt citas bioloģiskās pārstrādes vielas. Tad vēl var minēt dažādus jonu apmaiņas sveķus un arī ozonu. Ozons ne tikai „dezinficē” ūdeni, bet arī oksidē organiskās vielas.

Savā ziņā par filtrāciju var nosaukt arī ūdens maiņu, jo kā pēc jebkuras augstāk minētās filtrācijas izmainās ūdens sastāvs. Pielejot akvārijā jaunu ūdeni pēc sifonēšanas vai pēc kārtējās ūdens maiņas izmainās tā sastāvs. Klāt nāk jauni mikro un makro elementi, izmainās ūdens aktīvā reakcija, tas paliek vai nu skābāks vai sārmaināks, izmainās arī tā cietība. Ir daļa cilvēku kas uzskata – ūdens ir jāmaina tikai tad, ja tas paliek zaļš, pelēks, miglains vai sāk smirdēt. Tas ir ļoti nepareizi. Arī kristāltīrs ūdens var būt indīgs un nelabvēlīgs augiem jo no tā ir izsmelti visi elementi, kas vajadzīgi augu normālai augšanai. Mēslojot ar šķidrajiem mēslojumiem vai liekot zem saknēm tabletes situāciju neglābs un augiem tā pat būs brūnas, it kā appuvušas maliņas, izēsti caurumi un pastiprināti augs aļģes. Dažas zivju sugas var dzīvot arī mēnešiem ilgi nemainītā ūdenī, bet tas nenozīmē ka tā ir jādara. Paskatieties kā izskatās zivis regulāri mainītā ūdeni un kādas viņas ir vecā. Vienā krāšņas, veselīgas, lielas, ar interesi uz apkārtējo vidi, otrajā blāvas, mazkustīgas, slimīgas (depresīvas) kam pat lāgā ēst negribas. Tas nekas ka tur nedzīvo varavīksnes, ramirezi, veicīgie čūskulēni akantoftalmusi. Laikam jau veikalā atkal iesmērējuši sliktas zivis. Bet ūdens ir labs, caurspīdīgs, nesmird pēc olām ... . Tā vis nav. Tāpat kā mums vajadzīgs regulāri svaigs gaiss, tā arī zivtiņām un daudziem augiem ir vajadzīgs svaigs ūdens.
Tagad kā izvēlēties filtru.
Filtri ir daudz un dažādi, bet tos var iedalīt trīs dažādās grupās. Pirmie būtu iekšējie filtri, kuri uzstādās akvārijā iekšā, tad otrā grupa kura uzkabinās uz akvārija stikla malas, un trešā ir ārējie filtri kuri kā atsevišķs trauks liekas zem akvārija un ir hermētiski noslēgti un savienoti ar akvāriju ar šlangām.
Vispirms jāskatās kāds mums ir akvārijs. Ja tas ir maziņš , teiksim līdz kādiem 70-80 litriem tad varam izmantot iekšējos filtrus, ja no kādiem 50 līdz 150 tad vai nu iekšējos vai uzkabināmos, ja no 150 un līdz tik lieliem, cik atļauj grīdas pārsegums, tad labāk ir izvēlēties ārējos filtrus.
Lai akvārijā ūdens tiktu labi attīrīts, tad filtram būtu jāpārpumpē vismaz divi vai trīs akvārija tilpumi stundā. Ja mums ir LĀE cihlīdu akvārijs vai arī samērā mazā akvārijā lielas zivis, tad vēlams ir vēl lielāks apjoms – trīs vai četri apjomi stundā . Kāpēc tik liela ražība? Ņemsim kā piemēru 200 litru akvāriju. Filtra sūknis kurš ir caur sevi izpumpējis ūdeni to atgriež atpakaļ akvārijā un tas sajaucas ar vēl neattīrīto ūdeni kas atkal tiek iesūkts filtrā atpakaļ. Tāpēc filtrs, kuram ir ražība 400 litri stundā nepārpumpēs 200 litrus akvārija ūdens pus stundā. Pie tam ražotājs parasti uzrāda tehniskajās dokumentācijas tukša filtra sūkņa ražību. Ja mēs saliekam iekšā švammes, sinteponu tad ražība samazinās. Kad švammes, sintepons ir netīri un aizsērējuši , kad izvadu šlangas ārējam filtram ir aizaugušas ar baktērijām tad ražība vēl krietni samazinās un reāli tiek pārsūknēts knapi viens akvārija tilpums.
Ko mēs liekam filtrā?
Tas lai paliek nākošajai tēmai.
Vai vēl ko gribējāt?

Haxiz.

Printer Friendly Page Sūtīt šo tekstu draugam Uztaisīt PDF failu no raksta
Komentāru īpašnieks ir rakstītājs. Mēs neesam atbildīgi par šo komentāru.
Rakstītājs Pavediens


l>