Selens 30 Litri garnelēm

[Haxiz]

Klau, es Tev iedošu uz kādu pus gadu gaismekli 11w ar kompakto luminiscento lampu. Nevēlies izmēģināt ? Un šo aquael LED noliec skapī tā patālāk... Nu tā tīri eksperimentam.

[spiets]

Kas par grunti ir akvārijā?
Augu daudzums joprojām ir tas pats, kas bildē, kur akvārijs ir ar aļģēm?
Testus uz no3 un PO4 esi taisījis?
Un es nesapratu par CO2- tas tiek joprojām pievadīts + mēslošana, vai arī tagad esi pārtraucis?
Kāpēc maini 1/3 ūdens- ir kaut kādi aprēķini, jeb vienkārši tāpat?
Ūdeni ņemi parasto no krāna?
Vai to akmeni tajā bildē esi tīrījis, jeb viņš pats no sevis neapaug ar aļģi?

[Selens]

Klau, es Tev iedošu uz kādu pus gadu gaismekli 11w ar kompakto luminiscento lampu. Nevēlies izmēģināt ? Un šo aquael LED noliec skapī tā patālāk... Nu tā tīri eksperimentam.

Man eksperimenti patīk Ja tev nav žēl, labrpāt paņemtu

[Selens]

Kas par grunti ir akvārijā?
Augu daudzums joprojām ir tas pats, kas bildē, kur akvārijs ir ar aļģēm?
Testus uz no3 un PO4 esi taisījis?
Un es nesapratu par CO2- tas tiek joprojām pievadīts + mēslošana, vai arī tagad esi pārtraucis?
Kāpēc maini 1/3 ūdens- ir kaut kādi aprēķini, jeb vienkārši tāpat?
Ūdeni ņemi parasto no krāna?
Vai to akmeni tajā bildē esi tīrījis, jeb viņš pats no sevis neapaug ar aļģi?

Grunts ir no Aqua Art Shrimp Sand
Augu daudzums ir puslīdz tas pats, esmu piestādījis klāt vienu ātri augošu augu, tikai ar ātru augšanu viņš neizceļas, jaunas lapiņas dzen, tikai lēni.
Testi ir taisīti, viss ir normas robežās. Testi ir no JBL.
CO2 tiek joprojām pievadīts ar Tropica plant growth system 60 un tiek arī katru nedēļu mēslots. Mēsloju es vienu reizi nedēļā, pēc norādījumiem uz iepakojuma. Pieļauju ka varbūt labāk būtu devu sadalīt pa dienām, bet tam nav galīgi laika.
Ūdeni 1/3 mainu vienkārši tāpat. Tā te ir visur forumā rakstīts. Ūdeni ņemu no krāna (privātmāja, sava spice) + jaucu kopā ar RO, attiecība 1/3 aptuveni.
Akvārījā tīru tikai stiklus, grunti nesifonēju, jo grunts ir smalka un tad tur viss iet pa gaisu. Akmeni tīrījis neesmu, nav viņam tendence apaugt. Uzkopšanā palīdz arī divi gliemeži, bet izskatās ka džeki netiek galā ar darba apjomu
Akvārijā mājo tikai ķiršu garneles, baroju katru otro dienu ar Dennerle CrustaGran Baby. Jāatzīst ka man šī barība nepatīk. Ļoti smalka un viss iet pa gaisu (ūdeni). Pirms tam akvārija komplektā nāca tādas nelielas tabletes garnelēm. To kad iemet, tad nekas neplivinās pa visu akvāriju. Bet tā barība beidzās. Ar šo jauno barību izskatās ka garnelēm nepietiek, sāku pamanīt līķīšus. Bet daudz bērt negribu, nepatīk tā šmuce. Varbūt var ko ieteikt attiecībā uz garneļu barošanu? Un jā, garneles arī vairāk tā nevairojas kā iepriekš.
Akvārijā ir arī sildītājs un iekšējais filtriņš. Ūdens T nepārsniedz 25 - 26 grādus. Filtra švammīti skaloju zem tekoša krāna ūdens 1 reizi 2 nedēļās. Tur nāk ārā pats vells, melns ūdens. Varbūt švamme jāskalo biežāk? Kā ar baktērijām? Jāskalo akvārija ūdenī?

[spiets]

Man kaut kā liekas dīvaini, ka tas akmens neapaug ar aļģi. Parasti tādas gaišas virsmas, tieši zem lampām ātri pārklājas ar aļģi, ja akvārijā ir problēmas ar aļģēm. Tad rodas jautājums vai gaismas stiprums/spektrs ir tas, kurš tās aļģes provocē.
Uz fikso neatradu nekādas prātīgas atsauksmes par to grunti, googles visu met ārā poliski. Nezinu kā tā darbojas, vai ko izdala vai tieši otrādi tai ir liela katjonu apmaiņas kapacitāte un tā uzsūc sevī dažādas barības vielas...
Augu tajā akvārijā ir maz attiecībā pret to ko dari ar to akvāriju. Proti, Tu viņu mēslo, bet sagitārija ir diezgan pieticīga, un diezgan daudz barojas no grunts, un hemiantus aizmugurē arī nav daudz, tas situāciju neglābs. Tas mēslojums ir paredzēts :
aquariums with high nutrient requirements due to:
• dense planting (šajā akvā nav biezi sastādīti augi)
• many fast-growing species (nav arī daudz ātraudzīgu augu)
• high light levels (> 1 watt per litre of aquarium water) (par lediem daudz neesmu interesējies, nezinu.)
• CO2-fertilisation (Zvanveidīgie CO2 reaktori nav īpaši jaudīgi, Jaudīgāku viņu var padarīt palielinot CO2 un ūdens saskares laukumu.)
• 30-50% partial water change per week
• few fish, if any, but rather shrimp and snails.
Man kompim nav uzinstalēti krievu burti - krievu saitos nemeklēju, bet angliskajos saitos neatradu tā mēslojuma sastāvu. Taču aiz vārdiem ''high nutrient requirement'' un ''Fast growing plants'' bieži slēpjas šifrēts mēslojuma sastāvs. Šādas kategorijas mēslojumiem liek iekšā amonija sāļus vai karbamīdu, kas akvārijā iet cauri amonjaka fāzei - to augi labāk uzņem, tas dod lielāku zaļumu un par to nav īpaši jāuztraucas kārtīgi nostādītos un ar lieliem filtriem esošos akvārijos. Turklāt mēslojums ir paredzēts akvām ar high light levels >1W- neticu, ka slāpeklis tādos tiek pievadīts tikai ar nitrātiem. Turklāt, ja tiek lietoti amonija sāļi vai karbamīds, tad drošībai iesaka filtrus ar 5-10% no akvārija tilpuma - kā rezerves variantu, lai amonijs tiktu oksidēts uz nitrātiem. Par savu filtru vari neuztraukties, tajā švammē nav nopietns daudzums baktēriju, mazgā kaut ar hloru tas jau tik tāds mehānisku gružu nosūcējs. Tas, ka mirst garneles arī ir dīvaini, šad tad jau pa kādai aiziet, bet ja tas notiek pārāk bieži, jāsāk domāt.
Esmu tieši tādā akvāijā audzējis sagitāriju, ar CO2 un mēslojumu - viņa sāk atgādināt valisnēriju pie kārtīgas augšanas. Kārtīgi augot viņa tik zema nepaliks.

Es kādreiz tieši tādu akvu mēsloju vienu dienu ar JBL ferropol otrā dienā ar NO3 un PO4. Ja mēlsojumus noliek pa rokai nav tik grūti no rīta tikko izkāpj no gultas ievilkt špricē dažus miligramus mēslojuma. Savam akvam ūdeni arī es mainīju 50% - akva ir tik mazs, ka ūdens daudzums nav liels un tik mazs, ka mēslojot bieži var salaist visu greizi, tāpēc drošāk ir nomainīt vismaz pusi ūdens.
Šitādā mazā akvā, lai biezāk nostādītu kā paklājaugi labi iederas, marsīlija, lileopsis, hemiantus'' cuba'' - bet tie visi saaugs tā, ka pēc zināma laika būs jāņem ārā, īpaši marsīlija sāks kāpt pa malām uz augšu un augt pati sev virsū otrā slānī. Hemiantus cuba būs jāgriež. Garie eleohari var būt kā otrā, trešā plāna augi, mazie eleohari - dajebkur'. Bliksa labi aug ar mēslojumu un CO2. Ja centrā grib kādu lielāku augu - ar viņiem ir problēma šajos mazajos akvārijos - viņi visu laiku ir jāspīdzina apgriežot, jo kriptas, ehinodori utml, pie labas gaismas un mēslojuma var izaugt divreiz lielāki par pašu akvāriju. Rezultātā līdz ko izvēlies kaut ko, kam ir iespēja izaugt lielākam - akva kļūst par bonzai - visu laiku kaut kas ir jāizgriež.
Es šādā situācijā droši vien mēģinātu sastādīt vairāk augu, lietotu vai nu ļoti maz un biežāk to pašu mēslojumu, vai pārietu uz citu vai savu mēslojumu. Un vēl drošāk būs, ja uzskatīsi ka tajā akvā nav CO2 mēslojuma, (bet klusībā priecājies, ka tajā akvā CO2 ir mazliet vairāk un stabilāks nekā tajos, kuros to nepievada vispār). Aļļgu apkarošanas laikā var jau ielaist arī peldošos augus.
Es par garneļu barošanu neiespringstu, lai ēd zivju barību. Bet esmu pircis no Hikari laikam shrimp cuisine saucās. Tās ir mazas granuliņas, bet ja ir zivis - arī viņas ēdīs šo barību. Dennerle CrustaGran Baby - jau pēc nosaukuma var noprast, ka būs smalka, jo paredzēta garneļu bērniem. (spriežot pēc nosaukuma)
Ja paņemsi no Haxiz lampu, tad atkal nevajag neko radikāli mainīt, jo nesapratīsi vai LED'i bija pie vainas vai kas cits.

[Selens]

Man kaut kā liekas dīvaini, ka tas akmens neapaug ar aļģi. Parasti tādas gaišas virsmas, tieši zem lampām ātri pārklājas ar aļģi, ja akvārijā ir problēmas ar aļģēm. Tad rodas jautājums vai gaismas stiprums/spektrs ir tas, kurš tās aļģes provocē.
Uz fikso neatradu nekādas prātīgas atsauksmes par to grunti, googles visu met ārā poliski. Nezinu kā tā darbojas, vai ko izdala vai tieši otrādi tai ir liela katjonu apmaiņas kapacitāte un tā uzsūc sevī dažādas barības vielas...
Augu tajā akvārijā ir maz attiecībā pret to ko dari ar to akvāriju. Proti, Tu viņu mēslo, bet sagitārija ir diezgan pieticīga, un diezgan daudz barojas no grunts, un hemiantus aizmugurē arī nav daudz, tas situāciju neglābs. Tas mēslojums ir paredzēts :
aquariums with high nutrient requirements due to:
• dense planting (šajā akvā nav biezi sastādīti augi)
• many fast-growing species (nav arī daudz ātraudzīgu augu)
• high light levels (> 1 watt per litre of aquarium water) (par lediem daudz neesmu interesējies, nezinu.)
• CO2-fertilisation (Zvanveidīgie CO2 reaktori nav īpaši jaudīgi, Jaudīgāku viņu var padarīt palielinot CO2 un ūdens saskares laukumu.)
• 30-50% partial water change per week
• few fish, if any, but rather shrimp and snails.
Man kompim nav uzinstalēti krievu burti - krievu saitos nemeklēju, bet angliskajos saitos neatradu tā mēslojuma sastāvu. Taču aiz vārdiem ''high nutrient requirement'' un ''Fast growing plants'' bieži slēpjas šifrēts mēslojuma sastāvs. Šādas kategorijas mēslojumiem liek iekšā amonija sāļus vai karbamīdu, kas akvārijā iet cauri amonjaka fāzei - to augi labāk uzņem, tas dod lielāku zaļumu un par to nav īpaši jāuztraucas kārtīgi nostādītos un ar lieliem filtriem esošos akvārijos. Turklāt mēslojums ir paredzēts akvām ar high light levels >1W- neticu, ka slāpeklis tādos tiek pievadīts tikai ar nitrātiem. Turklāt, ja tiek lietoti amonija sāļi vai karbamīds, tad drošībai iesaka filtrus ar 5-10% no akvārija tilpuma - kā rezerves variantu, lai amonijs tiktu oksidēts uz nitrātiem. Par savu filtru vari neuztraukties, tajā švammē nav nopietns daudzums baktēriju, mazgā kaut ar hloru tas jau tik tāds mehānisku gružu nosūcējs. Tas, ka mirst garneles arī ir dīvaini, šad tad jau pa kādai aiziet, bet ja tas notiek pārāk bieži, jāsāk domāt.
Esmu tieši tādā akvāijā audzējis sagitāriju, ar CO2 un mēslojumu - viņa sāk atgādināt valisnēriju pie kārtīgas augšanas. Kārtīgi augot viņa tik zema nepaliks.

Es kādreiz tieši tādu akvu mēsloju vienu dienu ar JBL ferropol otrā dienā ar NO3 un PO4. Ja mēlsojumus noliek pa rokai nav tik grūti no rīta tikko izkāpj no gultas ievilkt špricē dažus miligramus mēslojuma. Savam akvam ūdeni arī es mainīju 50% - akva ir tik mazs, ka ūdens daudzums nav liels un tik mazs, ka mēslojot bieži var salaist visu greizi, tāpēc drošāk ir nomainīt vismaz pusi ūdens.
Šitādā mazā akvā, lai biezāk nostādītu kā paklājaugi labi iederas, marsīlija, lileopsis, hemiantus'' cuba'' - bet tie visi saaugs tā, ka pēc zināma laika būs jāņem ārā, īpaši marsīlija sāks kāpt pa malām uz augšu un augt pati sev virsū otrā slānī. Hemiantus cuba būs jāgriež. Garie eleohari var būt kā otrā, trešā plāna augi, mazie eleohari - dajebkur'. Bliksa labi aug ar mēslojumu un CO2. Ja centrā grib kādu lielāku augu - ar viņiem ir problēma šajos mazajos akvārijos - viņi visu laiku ir jāspīdzina apgriežot, jo kriptas, ehinodori utml, pie labas gaismas un mēslojuma var izaugt divreiz lielāki par pašu akvāriju. Rezultātā līdz ko izvēlies kaut ko, kam ir iespēja izaugt lielākam - akva kļūst par bonzai - visu laiku kaut kas ir jāizgriež.
Es šādā situācijā droši vien mēģinātu sastādīt vairāk augu, lietotu vai nu ļoti maz un biežāk to pašu mēslojumu, vai pārietu uz citu vai savu mēslojumu. Un vēl drošāk būs, ja uzskatīsi ka tajā akvā nav CO2 mēslojuma, (bet klusībā priecājies, ka tajā akvā CO2 ir mazliet vairāk un stabilāks nekā tajos, kuros to nepievada vispār). Aļļgu apkarošanas laikā var jau ielaist arī peldošos augus.
Es par garneļu barošanu neiespringstu, lai ēd zivju barību. Bet esmu pircis no Hikari laikam shrimp cuisine saucās. Tās ir mazas granuliņas, bet ja ir zivis - arī viņas ēdīs šo barību. Dennerle CrustaGran Baby - jau pēc nosaukuma var noprast, ka būs smalka, jo paredzēta garneļu bērniem. (spriežot pēc nosaukuma)
Ja paņemsi no Haxiz lampu, tad atkal nevajag neko radikāli mainīt, jo nesapratīsi vai LED'i bija pie vainas vai kas cits.

Milzīgs paldies par nepārprotamu skaidrojumu!!!

Ja runā par sagitāriju tad viņas augšanas process ir apstājies, vairāk viņa neaug, jaunas lapas nedzen un bērnus arī neaudzina. Tā pārklājas ar melno bārdu un nīkuļo. Dažus stādus apgriezu līdz ar zemi, eksperimenta kārtā, paskatīties vai dzīs jaunus dzinumus. Nekā, nekas neaug. Hemiantusu pamatīgi apgriezu un izravēju, atstāju dažus stiebrus, tie pamazām dzen saknes un var manīt jaunos dzinumus. Izravēto ieliku lielajā akvārijā, tur aug arī lēnām, regulāri tīru no tās zaļās matveidīgās aļģes.
Runājot par mēslojumu - tieši šo man ieteica čalis no vienmer punkts el vē. Teica ka labs. Gribēju pirkt JBL ferropol, bet pierunāja uz šo. Apsveru domu par mēslošanu ne katru dienu, bet katru otro, attiecīgi sadalot devas.
Tad tu man iesaki ūdeni mainīt tāpat 1 reizi nedēļā bet pusi? Ko darīt ar RO? Liet klāt?

[spiets]

Regulāri mainīt ūdeni vienmēr ir labi. Tā atšķaida un izness no sistēmas neizlietoto mēslojumu, atjauno redox potenciālu, pieness jaunas barības vielas augiem - tas vairāk svarīgi, ja nemēslo.
Es gan neesmu sapratis vai vēlies to akvāriju veidot kā ''uzdzīto'' akvāriju pilnu ar augiem un CO2, vai vēlies ''lēnu'' akvu, kur minimāli jāiegulda darbs, kas nav bieži jāapcērp??
Mierīgi vari mainīt reizi nedēļā pusi, vēl jo vairāk tāpēc, ka cik noprotu, Tu vēlies spēlēties ar mēslojumiem šajā akvārijā.
Kamēr ir aļģes var mainīt ūdeni pat biežāk. Ja maini pāris reizes nedēļā, tad var mainīt arī pa 1/3.
RO var liet klāt īpaši ar domu samazināt karbonātu cietību. Šķaidot pusi uz pusi droši vien ir pietiekami. Zemāka karbonātu cietība labāk ļaus izmantot CO2. Un mīkstākā ūdenī kālijs ar mikroelementiem arī mazāk jādozē, jo labāk izmantojas.
Lai taupītu CO2 filtru vari mēģināt nostumt dziļāk apakšā, vai sagrozīt izplūdi, lai ūdens virma mazāk kustās.
Sagitārijai var mēģināt palikt apakšā kādu grunts mēslojuma tableti. Tikai tie daži miligrami mēslojuma, kas viņās ir iekšā ir zelta vērtē. Māla bumbas arī var, bet tad jārēķinās, ka māls paliks gruntī. Esmu kādreiz ar šprici sakņu rajonā vairākas reizes nedēļā ielaidis šķidro mēslojumu, dažreiz palīdz. Bet tas jārēķina iekšā kopējā mēslojuma daudzumā. Iespējams viņai nepatīk LED'i, Haxiz jau te daudzviet rakstījis savu pieredzi.
Čalis no vienmer el vē ir ļoti pašpārliecināts par sevis teikto, īsts andelmanis. Droši vien ka viņš arī nemelo, jo mēslojums ir labs savā vietā, savā laikā, atbilstošos apstākļos. Bet viņš tik grūž nost preci sīkāk neiedziļinoties apstākļos.
JBL Ferropolā nav nitrāti un fosfāti, bet ir kālijs. Ja augi labi sāk augt un ir daudz, tad var nākties pašam samaisīt nitrātus un fosfātus, uzdzītos akvārijos noteikti. Ja gribētu ''lēno'' akvāriju, tad iespējams ar pietiekamu zivju skaitu ferropols būtu viss, kas vajadzīgs.

[Haxiz]

lai nedaudz ieviestu skaidrību, tā aļģe kas uztrauc Selenu ir baktērija ( cianobaktērija (zili-zaļā aļģe)). To vēlams kaut nost ar eritromicīnu. Tālāk tā aļģe kas uz siekstas pati ļoti iespējams aizies postā cīnoties ar baktēriju...

[Ined]

Uz stikliem man izskatās kā green dust, starp sagitārijām tā kā drusku pēc ciano rādās, uz koksnes apmēram kā pitoforas. Ja vēl melnā bārda kā saki ir arī parādījusies, tas viss kopā droši rāda, ka ir pārāk daudz nitrātu, pārāk daudz fosfātu un reizē ir pārāk maz augu apēdāju. Pieliec eritromicīnu, nogaidi diennakti, izsifonē pēc tam ko vari. Tad taisi ūdens maiņas cik vien krevetes bez galīga šoka ar izģērbšanos vari pasargāt - pa kādai trešdaļai uz reizi jau var, un dari to vairākas dienas pēc kārtas. Atšķaidīsi liekos mēslojumus un grunti arī reizē patīrīsi no uzsūktā. Noliec malā to uzdzīto akvāriju mēslojumu, nav vajadzīgs, no tā arī krevetes varēja nobeigties, tiešām labāk jau vienkārši Feropolu palieto. Ja krevetes kādu nedēļu vispār nebarosi, nenosprāgs, bet pašas sagribēs paēsties aļģes. Pat ķirši ēd. Un par LED - zini, es tieši zem akvaeļa LED lampas šobrīd lieliskas fotogēniskas kladoforas audzēju, aļģēm patīk tādas lampas. Bet maniem augiem gan ne visai. Nav ne salīdzināmas ar luminiscentajām.

[Selens]

Regulāri mainīt ūdeni vienmēr ir labi. Tā atšķaida un izness no sistēmas neizlietoto mēslojumu, atjauno redox potenciālu, pieness jaunas barības vielas augiem - tas vairāk svarīgi, ja nemēslo.
Es gan neesmu sapratis vai vēlies to akvāriju veidot kā ''uzdzīto'' akvāriju pilnu ar augiem un CO2, vai vēlies ''lēnu'' akvu, kur minimāli jāiegulda darbs, kas nav bieži jāapcērp??
Mierīgi vari mainīt reizi nedēļā pusi, vēl jo vairāk tāpēc, ka cik noprotu, Tu vēlies spēlēties ar mēslojumiem šajā akvārijā.
Kamēr ir aļģes var mainīt ūdeni pat biežāk. Ja maini pāris reizes nedēļā, tad var mainīt arī pa 1/3.
RO var liet klāt īpaši ar domu samazināt karbonātu cietību. Šķaidot pusi uz pusi droši vien ir pietiekami. Zemāka karbonātu cietība labāk ļaus izmantot CO2. Un mīkstākā ūdenī kālijs ar mikroelementiem arī mazāk jādozē, jo labāk izmantojas.
Lai taupītu CO2 filtru vari mēģināt nostumt dziļāk apakšā, vai sagrozīt izplūdi, lai ūdens virma mazāk kustās.
Sagitārijai var mēģināt palikt apakšā kādu grunts mēslojuma tableti. Tikai tie daži miligrami mēslojuma, kas viņās ir iekšā ir zelta vērtē. Māla bumbas arī var, bet tad jārēķinās, ka māls paliks gruntī. Esmu kādreiz ar šprici sakņu rajonā vairākas reizes nedēļā ielaidis šķidro mēslojumu, dažreiz palīdz. Bet tas jārēķina iekšā kopējā mēslojuma daudzumā. Iespējams viņai nepatīk LED'i, Haxiz jau te daudzviet rakstījis savu pieredzi.
Čalis no vienmer el vē ir ļoti pašpārliecināts par sevis teikto, īsts andelmanis. Droši vien ka viņš arī nemelo, jo mēslojums ir labs savā vietā, savā laikā, atbilstošos apstākļos. Bet viņš tik grūž nost preci sīkāk neiedziļinoties apstākļos.
JBL Ferropolā nav nitrāti un fosfāti, bet ir kālijs. Ja augi labi sāk augt un ir daudz, tad var nākties pašam samaisīt nitrātus un fosfātus, uzdzītos akvārijos noteikti. Ja gribētu ''lēno'' akvāriju, tad iespējams ar pietiekamu zivju skaitu ferropols būtu viss, kas vajadzīgs.

Paldies par atbildi!
Cik ilgā laikā augi paņemt to mēslojumu? Ja piemēram šodien pieleju mēslojumu un rīt mainu 1/3 daļu ūdens, tad vajag atkal mēslot? Protams tagad pamēģināšu to mēslojumu nelietot, paskatīsies kas notiek. Akvāriju nevēlos uzdzīto. Gribu vienkārši mazu zaļu burciņu ar garnelītēm kuras vairojas, lai ar tām var ik pa laikam palutināt lielā akvārija skalārijas. Mani pilnībā apmierinātu ja tie augi augtu lēnu, bet augtu. Nevis kā tagad, viss vienās aļģēs, bārdās un vēl sazin kas. Piemēram, Puškina ielā viņiem uz letes stāv arī tāds akvārijs tikai uz 20 litriem. Es biju izbrīnīts, nevienas aļģes, ūdens kristāldzidrs, skaisti auga sūna iekšā. Apgaismots ar vienu tādu LED lampu kā man un viss. Prasīju Jurijam kā viņiem tas ir izdevies. Viņš atbildēja ka neko vispār ar to akvāriju nedarot. Tikai ik pa laikam pielej RO ūdeni, iztvaikojušā vietā. Neko nešķaida, nemēslo. Fantastika!
To filtru zemāk vairāk nevar nodzīt, viņš ir maksimāli zemu. Viņam ir tāda neliela kājiņa uz kā viņš karājas + piesūcekņi. Ja atstāj tikai uz piesūcekņiem, tad viņš ar laiku atlīp un sagāžas. Izplūdi samazināju lai tik ļoti neviļņojas.
Ko nozīmē pašam maisīt nitrātus ar fosfātiem? Šie elementi ir atsevišķi nopērkami?
Kā ir ar garnelēm? Viņas rada lielu šmuci pēc sevis? Zivis protams vairāk, bet interesanti kā ir ar garnelēm...

[Selens]

Uz stikliem man izskatās kā green dust, starp sagitārijām tā kā drusku pēc ciano rādās, uz koksnes apmēram kā pitoforas. Ja vēl melnā bārda kā saki ir arī parādījusies, tas viss kopā droši rāda, ka ir pārāk daudz nitrātu, pārāk daudz fosfātu un reizē ir pārāk maz augu apēdāju. Pieliec eritromicīnu, nogaidi diennakti, izsifonē pēc tam ko vari. Tad taisi ūdens maiņas cik vien krevetes bez galīga šoka ar izģērbšanos vari pasargāt - pa kādai trešdaļai uz reizi jau var, un dari to vairākas dienas pēc kārtas. Atšķaidīsi liekos mēslojumus un grunti arī reizē patīrīsi no uzsūktā. Noliec malā to uzdzīto akvāriju mēslojumu, nav vajadzīgs, no tā arī krevetes varēja nobeigties, tiešām labāk jau vienkārši Feropolu palieto. Ja krevetes kādu nedēļu vispār nebarosi, nenosprāgs, bet pašas sagribēs paēsties aļģes. Pat ķirši ēd. Un par LED - zini, es tieši zem akvaeļa LED lampas šobrīd lieliskas fotogēniskas kladoforas audzēju, aļģēm patīk tādas lampas. Bet maniem augiem gan ne visai. Nav ne salīdzināmas ar luminiscentajām.

Es aļģes viennozīmīgi neatšķiru, liekas ka pazīstu tikai melno bārdu
Kas ir eritromicīns? Google rāda ka kaut kādas tabletes. Kāda ir pareiza lietošana? Ko nozīmē pielikt? Tā tablete ūdenī šķīst?
Cik noprotu tad tik maziem akvārijiem nevar dabūt tādas nelielas luminiscentās lampas. Gaidīšu ko Haxiz man labu iedos

[spiets]

Ja gribi lēnu akvāriju - diez vai vajaga divas lampas. Kamēr augi nav saauguši - diez vai. bet kā jau teicu - pagaidām par LEDiem maz esmu interesējies un nezinu.
Ja maini ūdeni biežāk kā reizi nedēļā, tad ''lēnajam'' akvāijam ar šobrīd esošiem augiem vari pat nemēslot. Vēl jo vairāk nemēslot tādēļ,ka ūdens maiņas jau paredzētas tieši aļģu apkarošanai. Es esmu dažādās situācijās, dažādos akvārijos dažādi darījis, gan maiņas laikā nemēslojis, gan atjaunojis mēslojumu proporcionāli nolietā ūdens daudzumam, to grūti pateikt, pašam pēc intuīcijas un situācijas un uzstādītā mērķa vajag izlemt. Kādreiz pēc biežām ūdens maiņām augi atsāk acīm redzami augt - un var pienākt brīdis, kad viņiem nepietiks ar ūdenī esošo barības elementu daudzumu, tad var sākt pielikt mēslojumu.

Es biju izbrīnīts, nevienas aļģes, ūdens kristāldzidrs, skaisti auga sūna iekšā. Apgaismots ar vienu tādu LED lampu kā man un viss. Prasīju Jurijam kā viņiem tas ir izdevies. Viņš atbildēja ka neko vispār ar to akvāriju nedarot. Tikai ik pa laikam pielej RO ūdeni, iztvaikojušā vietā. Neko nešķaida, nemēslo. Fantastika!

Atslēgas vārdi ir ''neko nedara''. Tu būsi pārsteigts, cik labi akvāriji izskatās un aug bez cilvēka iejaukšanās. Galvenais sākumā salikt pietiekami daudz augu, adekvātu dzīvnieku skaitu un minimālas rūpes. Jo mazāk akvāriju aiztieci, jo stabilāks līdzsvars viņos veidojas. Visa akvārija sistēma ar augiem, dzīvniekiem pielāgojas esošiem apstākļiem un tiecas uz līdzsvaru. Tiklīdz mēs sākam uzmākties ar saviem mēslojumiem, gribam izaudzēt mākslīgi, kas bez mūsu palīdzības tur ''nosprāgtu'' un pedantiski viņus tīram arī kad nevajaga tīrīt, tā mēs visu izjaucam. Bez cilvēka iejaukšanās nevar dabūt Amano ''nature aquarium'' stila akvārijus, bet ''uzdzītā'' ekosistēma nav dabisks tās stāvoklis.

Ko nozīmē pašam maisīt nitrātus ar fosfātiem? Šie elementi ir atsevišķi nopērkami?

Tas nozīmē, ka akvārijā pats lej savu maisījumu. Mikroelementiem vislabākasi variants ir izvēlēties ferropolu - viņā arī kālijs ir iekšā. Nitrātiem un kālijam var pirkt kālija nitrātu KNO3 vai K2SO4 - ja nevajaga nitrātus palielināt - Tos abus var dabūt dārzkopības veikalos - depo, cenu klubā utt. Un priekš fosfātiem lieto KH2PO4 - tas jāpērk Enolā, bet to maz vajaga. Internetā ir pieejami kalkulatori, kas visu sarēķina - cik grami jāliek koncentrātā un par cik mg palielināsi akvārjā koncentrāciju, ja no sava koncentrāta iepilināsi akvārijā.
Garneles lielu šmuci nerada, bet manuprāt vajag arī dažas zivtiņas. Ar laiku savairojas visādi mošķīši - zivis viņus parasti izķer. Dzīvdzemdētājas labāk nevajag - tās diezgan daudz kakā un gupijas īsā laikā savairojas šausmīgos daudzumos - tad varēsi skalārijas barot arī ar gupiju mazuļiem. Citas dzīvdzemdētājs ir par lielu. Labāk kādas mazās tetras. Man ļoti patīk parastie neoni šādā akvārijā. Bet viņi nāk no tumšākiem ūdeņiem, ēnainiem ūdeņiem un līdz ko ieliksi kādus platākus kokus viņiem patīk tusēt tajās ēnās - spožs, gaišs akvārijs nav viņu dabiskā vide. No mazajām vēl laikam ir microrsbora sp ''galaxy'', uz Puškina ielas ir redzētas vēl kaut kādas mikrorasboras.

[Selens]

Labi! Tad no visiem ieteikumiem saprotu, ka vajag vēl sastādīt nelielā tipa augus, atteikties no esošā mēslojuma, iegādāties JBL Ferropol un varbūt pielaist kādus 6 neonus, un uzsākt kārtīgu ūdens maiņas tūri.
Jautājums - ar ko jūs, akvāristi, tīrat stiklus? Man tie magnēti nepatīk jo ja starp viņiem iesprūst kāds mazāks akmentiņš, tad stikls tiek neatgriezeniski saskāpēts. Izmantoju depo nopērkamas tādas baltas švammītes, ar zaļu joslu pa vidu. Tām ir ļooooti smalka struktūra, ar viņām ļoti viegli tīrās stikls + nebojājās. BET! Šo zaļo aļģi švamme un magnēti neņem. Kasīju ar parasto nopērkamo žileti, tā ļoti labi tiek galā, bet to ir neērti turēt rokā. Būtu labi ja būtu kāds labs instruments ar kātu, kurā to žileti varētu ievietot. Ir kādi ieteikumi?
Tad ūdeni es mainīšu katru dienu 1/3 daļu, klāt piejaucot RO ūdeni. CO2 turpināšu pievadīt. Gaidīsū Haxiz lampu un LED`us nolikšu plauktā. Vai ir vēl kas svarīgs?

[spiets]

Es aļģes kasu ar trauku švammes cieto aso pusi. Citreiz izmantoju gabaliņu visparastāko filtriem domāto balto sinteponu. Vēl skrāpēšanai var izmantot bankas karti un līdzīgās. Man liekas, ka, vismaz kādreiz, JBL bija kātā turams skrāpis ar maināmiem asmeņiem, bet vai tas ir vajadzīgs. Vienīgās aļģes, kas stipri turās ir zaļie punkti, bet ne katru reizi, biežāk viņi nonāk nost viegli. Ja nenāk nost viegli, tad pastiprināti paberžu ar švammes aso pusi.

[DainaZZZ]

Labi! Tad no visiem ieteikumiem saprotu, ka vajag vēl sastādīt nelielā tipa augus, atteikties no esošā mēslojuma, iegādāties JBL Ferropol un varbūt pielaist kādus 6 neonus, un uzsākt kārtīgu ūdens maiņas tūri.
Jautājums - ar ko jūs, akvāristi, tīrat stiklus? Man tie magnēti nepatīk jo ja starp viņiem iesprūst kāds mazāks akmentiņš, tad stikls tiek neatgriezeniski saskāpēts. Izmantoju depo nopērkamas tādas baltas švammītes, ar zaļu joslu pa vidu. Tām ir ļooooti smalka struktūra, ar viņām ļoti viegli tīrās stikls + nebojājās. BET! Šo zaļo aļģi švamme un magnēti neņem. Kasīju ar parasto nopērkamo žileti, tā ļoti labi tiek galā, bet to ir neērti turēt rokā. Būtu labi ja būtu kāds labs instruments ar kātu, kurā to žileti varētu ievietot. Ir kādi ieteikumi?
Tad ūdeni es mainīšu katru dienu 1/3 daļu, klāt piejaucot RO ūdeni. CO2 turpināšu pievadīt. Gaidīsū Haxiz lampu un LED`us nolikšu plauktā. Vai ir vēl kas svarīgs?

Praktisks ieteikums sienu stikla tīrīšanai - kādu laiku ļoti sekmīgi izmantoju visparastāko špahteļlāpstiņu - labāka lokanā. Vēl ir arī ļoti labs sens instruments - cikliņš - nu kaut kas līdzīgs žiletei kātā. Vajadzētu būt pie slīpējamiem instrumentiem. Tagad gan sen neesmu izmantojusi - tas bija vecajam akvārijam, kuru piedevām apspīdēja saule un pietrūka arī zināšanu par līdzsvaru.