
Tad kā īsti ir? Vai kāds ir eksperimentējis ar paštaisītiem substrātiem? Kādi rezultāti un pieredze? Un ja nē, tad kāpēc nē?
Tā lūk ir problēma. Savam mazajam akvārijam arī turu 2 slāņus, bet tur arī ir problēma, tas viss maisās kopā, ja kaut kas ir jāizrauj.nbinc rakstīja: Man Amano gruntīs nepatīk tie daudzie slāņi, jo cik bija pašam akvārijs pie ravēšanas vienmēr tā grunts tiek rušināta un noteikti tie apakšējie slāņi uzies virspusē.
Jūtu līdzi, te tik tiešām ir nožēlas vērti fakti, un ne viens vien! Pirmkārt gruntis ar mēslojumu nedrīkst nedz sifonēt, nedz kā savādāk , atvainojos par izteicienu, čakarēt. Ja reiz esi nolēmis akvāriju pieaudzēt blīvi ar augiem, tad vispirms ir kārtīgi jāapdomā kas un kur augs lai nevajadzētu kartu kvartālu vai pat mēnesi raut ārā augus un šķīdināt bagātināto grunti. Jebkuri zemgrunts mēslojumi ir pareizi jāieklāj! To nedrīkst sabērt kā pirmo zemāko slāni un pa virsu uzbērt grunti. Visa grunts ir jāsadala 3 daļās, no kuras pirmo daļu sajauc ar mēslojumu un ieklāj kā pirmo slāni, tad ja nepieciešams liek garšķiedrainu kūdras slāni, ja ne, tad pārējās divas daļas grunts. Ja ir paredzēta vieta priekšplānā kur augi neaugs, tad tajā vietā vispār neber mēslojumu un to daļu atdala vai nu ar organiskā stikla palīdzību vai ar kādu citu lokanu plastikātu lai to var izsifonēt.JuZo rakstīja: Divus gadus atpakaļ iestartēju savu 180l akvu un, pakļaujoties vispārējai ažiotāžai, zem grunts ieklāju JBL FloraPol, ko drīzvien smagi nožēloju. Bija nepieciešamība pārstādīt vienu pārāk kupli saaugušu Ehu. Ceļot to ārā, es dabūju tādu biezu izšķīdušu mālu mākoni, ar ko filtrs tika galā tikai pēc divām stundām. Rezultātā iedzīvojos pamatīgā "bārdā" un "ciano". Mazākā mērā tas pats atkārtojās katru reizi, kad ravēju Limnophila aquatica, kas auga kā traka un veidoja ļoti blīvu sakņu tīklu. No "ciano" ar laiku tiku vāļā, bet "bārda" lielākā vai mazākā mērā bija visu laiku. Pēdējā nagla bija akvas izjaukšana šogad. Zem grunts bija 3-4cm bieza māla kārta. Intresanti, kāda jēga ir zem māliem guļošam sildkabelim; kā viņš veicina ūdens kustību gruntī, guļot dziļi dubļos? Starpcitu, mūsu forumā tieši šāda kombinācija tiek ieteikta: JBL FloraPol (vai analogs)+sildkabelis. Par labu JBL produktam varu teikt vienu: par piecām kapeikām labāks par, piem.: Sera FloreDepot. JBL ir "sacepts" granulās, nevis smiltiņas ar kūdru.
Palabojiet, ja kļūdos, bet JBL ForaPol (kā arī citi līdzīgi "brīnumi") ir paredzēti apm. 1-1.5 gadam. Tad kādus augus jāstāda, lai nevajadzētu tos šajā laikā retināt, piestādīt, pārstādīt un citādā veidā "čakarēt" grunti? Diezgan bēdīga perspektīve no dizaina viedokļa.Haxiz rakstīja: Jūtu līdzi, te tik tiešām ir nožēlas vērti fakti, un ne viens vien! Pirmkārt gruntis ar mēslojumu nedrīkst nedz sifonēt, nedz kā savādāk , atvainojos par izteicienu, čakarēt. Ja reiz esi nolēmis akvāriju pieaudzēt blīvi ar augiem, tad vispirms ir kārtīgi jāapdomā kas un kur augs lai nevajadzētu kartu kvartālu vai pat mēnesi raut ārā augus un šķīdināt bagātināto grunti.
Arējo filtru atslēdzu, filtrēju ar iekšējo. Amonijs pa nullēm. Doties katra nākošā retināšana piegādāja "bārdai" svaigu barību.Haxiz rakstīja: Otra lielākā un nepiedodamākā kļūda bija pielaista tā, ka lielais izšķīdušais māla sajaukuma mākonis tika filtrēts ar filtru!! Tā ir pašnāvība ne tikai filtram bet arī augiem un akvārijam kopumā. Pirmkārt tādos gadījumos ir obligāti jāizslēdz filtrs, citādi ar visu to mākoni tiks sagandētas biolodes un biokeramikas gredzeni. Visās porās saies iekšā mikrodaļiņas un biofiltrācija apstāsies. Dēļ tā ka caur porām neplūdīs ūdens un nepiegādās baktērijām skābekli, tās visas nobeigsies un pastiprināti akvā ieplūdīs amonijs. Tā pat liela daļa ar mikro daļiņām izies cauri filtram un nonāks atpakaļ ūdenī kas radīs vēl lielāku šķīšanu. Tagad visa mikro, makro elementu pārbagātība kas ir ūdenī, tā pat arī pārlieku lielais organikas daudzums liks savairoties aļģēm un it sevišķi bārdai! Tas arī Tev notika.
Protams, ka termodinamiskie principi darbojas arī akvārijā. Tikai, kādi procesi notiek ar māliem pārblīvētā ar sildkabeli uzsildītā gruntī? Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.Haxiz rakstīja: Bet jebkurā gadījumā dēļ kabeļa siltais ūdens ceļas uz augšu un vēsais nonāk apakšā un veidojas cirkulācija. Zemgrunts kabelis NAV paredzēts ūdens sildīšanai, bet gan tikai "siltu kāju radīšanai" akvāriju augiem! Un tas tiek panākts arī tad, ja grunts apakšā sablīvējas, tobiš saguļas. Kabelis savu funkciju pilda.
Varu pastāstīt par savu pieredzi šajā jautājumā.JuZo rakstīja: Protams, ka termodinamiskie principi darbojas arī akvārijā. Tikai, kādi procesi notiek ar māliem pārblīvētā ar sildkabeli uzsildītā gruntī? Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.
Vispār jau tas ir mārketinga triks. Reāli tie mēslojumi, tā pat kā māla bumbas kalpo no pus gada līdz max 1 gadam. Tad viņi sevi ir izstrādājuši. Pēc tam zem saknēm ir jābāz tikai lodes - veselas, puses vai cetrurtdaļa, tas katra paša ziņā.JuZo rakstīja: Palabojiet, ja kļūdos, bet JBL ForaPol (kā arī citi līdzīgi "brīnumi") ir paredzēti apm. 1-1.5 gadam. Neliels precizējums par veco grunti.
Nu ja izmantots tik maz mēslojums, tad nezinu kā no tik maza daudzuma var izveidoties tik milzīgs māla slānis ķieģeļu cepšanai. Man domāt ka tur ir viss kas kopā, barības atliekas, kakas, mēslojums, puvušas saknes un izveidojies detrīta slānis no visa tā kopā. Viens pats mēslojums neuzbriest un nepavairojas. Ar Denneeri tas pats. Cik ieber, tik arī paliek. Izstāžu akvārijos kur izmantots zemgrunts mēslojums nekad neesmu redzējis ka būtu sastādīti ehi, criptas, crinumi vai tmlīdzīgi augi ar mežonīgām sakņu sistēmām. Tur pārsvarā ir vienstumbru sīklapainie un paklājs kurus viegli kopt, jo tiem ir tikai dažas sīkas baltas saknītes no stumra. Tie augi viegli izraujas bez mākoņa un galotnes ar viegli iespraužas atpakaļ.JuZo rakstīja: Priekš 180l akvas tika izmantots JBL FloraPol daudzums, kas nepieciešams 80-100l akvai. Tātad, ar mēslojumu netika pārforsēts un teorētiski uz izjaukšanas brīdi tas vairs nebija aktīvs. Grunts stāvoklis bija tāds, ka no 2/3 varētu "uzcept" pāris kārtīgu ķiegeļu.
Te piekrītu ka ja ar grunti ir ziepes, tad daudz kas nonāk akvārijā, bet tas ir labāk nekā stāvošā gruntī sāk parādīties sērūdeņradis , tā paliek tumši zili melna un tas nogandē visas zivis.JuZo rakstīja: Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.
Man liekas ka JuZo to ņēma pie sirds un manis teikto uztvēra peronīgi k;a sarkasmu. Ni, ni, es tikai diskutēju un centos izskaidrot parasti pieļautās kļūdas. Ja tā sistēma nedarbotos, tad to neražotu, to neizmantotu pasaulē slaveni dizaineri, akvāriju iekārtotāji, augu audzētāji. Ar visu ir jāmāk apieties, arī ar tehniku,. Pats ar esmu nezināšanas dēļ daudzus gadus atpakaļ iegrābies Seras grunts mēslojumā, kas slikti strādā, visa kūdra ar laiku uzpeld augšā, pastāvīgi lien grunts virspusē tukšās izstrādājušās tabletes kuras ir apaugušas ar aļģēm. Tādos gadījumos liek apakšējam slānim visparastāko agroplēvi. To vienā gadījumā darīja tāds zināms vīrs kā Olivers Knuts.JuZo rakstīja: Gribu piebilst, ka, atšķirībā no iepriekšējās reizes, šoreiz es tiešām domāju ar savu galvu.
Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis