Paštaisītie augu substrāti

[spiets]

Jau sākot šo tēmu baidos, ka tai varētu nebūt nekādas jēgas. Bet tomēr. Palasot šo un citus forumus nonācu pie secinājuma, ka neviens neeksperimentē ar paštaisītajiem substrātiem. Varbūt eksperimentē, bet vismaz informācija nenonāk līdz forumiem, un ja nonāk, tad neesmu vēl atradis. Internetā ir iespējams atrast vidažādākās receptes un cilvēku pieredzi, pat tik tālu, ka ir izveidota Amano aqua soil līdzīga paštaisīta grunts. Droši vien, ka šādas gruntis vairāk interesētu cilvēkus, kuri vēlas akvārijā panākt maksimālu augu augšanu un labu izskatu. Tad kur ir problēma? Mums nav tik daudz šādu akvāriju? Vai nav uzņēmības eksperimentēt?  vai vienkāršāk ir nopirkt gatavus grunts uzlabotājus, par kuriem gan jāsaka, ka tie lielākā daļa neskatās uz augu augšanu kompleksi? Vienīgais substrāts, kuru esmu atradis veikalos , kurš satur organiskās vielas, kam piemīt skābas vides radīšana pie saknēm, Kh samazinošas īpašības, tas ir aquael substrate pro+.
Tad kā īsti ir? Vai kāds ir eksperimentējis ar paštaisītiem substrātiem? Kādi rezultāti un pieredze? Un ja nē, tad kāpēc nē?

[nbinc]

Ir vairāki iemesli kapēc ar paštaisītām barojošām gruntīm nenodarbojas parasti akvāristi:

- eksperimenēt ar paštaisītām barojošām gruntīm var tie, kam ir laiks un vairāki akvāriji. Lielākai daļai akvāristu tādas iespējas nav, maksimums mājās ir divi akvāriji un kā likums ar brīvo laiku arī it zināmas problēmas. Pie tam neviens jau negrib "apdedzināties" ar nepareizi izveidotu grunti un ik pēc mēneša taisīt akvārijam restartu.

- daudzi sev augus ir dabūjuši ar lielām grūtībām, jo pie mums ar to augu sortimentu un nopirkšanu ir zināmas problēmas. Ja jau ir kas veiksmīgi akvārijos izaudzēts tad nedomāju ka būs gribētāji eksperimentēt ar gruntīm un iespējams zaudēt tik grūti sadabūtos augus.

- vienkāršāk ir nopirkt grunti veikalā (nav obligāti te pat Latvijā, ir daudz Internetveikalu kur to var nopirkt). Pie tam atšķirībā no augiem, grunti bez problēmām var atsūtīt no Vācijas un tā nenosals. neizūs vai nesabojāsies kā lielākā daļa augu, kurus var nopirkt Vācijā.

- eksperimenti ar grunti parasti ievelkas, respektīvi lai novērtēt konkrēta eksperimenta rezultātu jāpaiet zināmam laikam, bet kā jau teicu iepriekš - ar brīvo laiku šim pasākumam varētu būt problēmas.

- cik es esmu lasījos par tādiem eksperimentiem (ukrainas akvāristu forumā) tad esošo pieredzi grūti atkārtot jo entuziasti, kas tādus eksperimentus ir paveikuši ir izmantojuši "pa rokai" dabūtus izejmateriālus. Tātad citi, kas vēlas iztaisīt tādu pašu grunti, sastopas ar grūtībām dabūt tādus pašus materiālus grunts izveidei. Parasti tie ir vietējie māli vai kūdras, kurus citā reģionā nevar dabūt vai to parametri nav tieši tādi paši kā eksperimentā izmantotiem.

Mans viedoklis - ja gribās veikt kādus eksperimentus tad tam jāpieet nopietni. Vajadzīgi vairāki akvāriji, kur būs gan eksperimentālā grunts, gan arī parauga neitrālais akvārijs lai varētu noteikt vai eksperimentālā grunts ir ko devusi. Kā arī vienadus augus un gaismas. Protams arī tam visam laiku.

Par savu pieredzi varu tik pataikt par rūpnieciski izmantojamo brunts maisījumu izmantošanu. kā arī grunts sildītāju.
- Sera FloreDepot. Izmantoju 300 litru akvārijā, gan arī nomainot to ar 500 litru akvāriju pirmajā startā arī izmantoju šo grunts maisījumu. It kā viss auga diezgan labi un smuki. Kopā ar šo grunts maisījumu tika izmantota arī grunts sildīšana ar termokabeli. No sliktām īpašībām varu tik minēt ka var iekrāsot ūdeni brunganā krāsā ja to grunti parušina, kā arī to ka mēslojuma tabletes, kas ir šajā gruntī, neizšķīst tāpēc ik pa laikam būs tās tablemas jāzvejo no grunts virsmas;
- Seachem Flourite Black. Izmantoju so grunti 500 litru akvārija restartam. Izvēlējos šo grunts maisījumu tikai tāpēc ka man bija melna grunts, un negribēju lai būtu problēmas dažādu grunts krāsu samaisīšanās dēļ (lielākā daļa barojošo grunts maisījumu ir brūngani vai sarkanā krāsā). Pagaidām problēmas nesaredzu;
- TetraPlant InitialSticks. Šo izmantoju kopā ar Seachem Flourite Black, kā papildus piebarošanu. Izmantoju samazinātā "dozā" 50% no vajadzīgā daudzuma spriežot pēc rašotāja specifikācijas (drošibas deļ nolēmu neforsēt). Problēma ar šo mēslojumu ir tāda ka tas nebija melna (kā pārējā grunts), bet labums tāds ka diezgan ātri šīs FB1 izšķīda - sākotnēji tie bija tādi cieti akmentiņi gaisī pelēkā krāsā un tāpēc tos iebēru pašā grunts apakšā baidoties ka tie "izcelsies" uz melnās grunts fona, bet kad pēc kāda mēneša ravēju augus un daži FB1 tika izvelūšies tad konstatēju ka tie ir ļoti mīksti un ja tis paņemt rokās tad tie izšķīst baltā pulvarī. Tādejādi var teikt ka ar laiku tie pilnībā izšķīdīs zem grunts un problēmu ar "atliekām" kā Sera tabletes, nebūs. Citu problēmu ar šo mēslojumu nesaredzu.
- Dennerle FB1 SubstrateStart. Imantoju tikai kā "nedzīvas" grunts iestartētāju. Jo melnā grunts, kuru izmantoju akvŗija restartam bija "sterīla". Baidījos ka grunts ilgi startēsies, kaut arī pāris nedēļas pirms akvŗija restarta mēģināju to apdzīvot ar baktērijām speciālā akvārijā ar grunts caurteci ar "dzīvu" akvārija ūdeni. Bet nu drošibai izmantoju šo SubstrateStart.

Vispār laikam jau manu pēdējo "maisījumu" - melna grunts (2-3 mm lielumā) + Seachem Flourite Black + TetraPlant InitialSticks + Dennerle FB1 SubstrateStartarī varētu uzskatīt par zināmu eksperimentu vienīgi tika izmantoti rūpnieciski komponenti.


Vēl varu pastāstīt par savu pieredzi ar citiem mēslojumeim.
- JBL 7 Balls māla bumbiņas. Izmantoju tās vēl 300 litru akvārijā. Ravēot augus, kas auga blakus māja bumbiņām, ūdens smērējās ar māju. Tad kad akvāriju izformēju un tīriju to no vecās grunts, konstatēju ka šīs māla bumbiņas tā arī atradās akvārija gruntī neizšķīdušas pilnībā (pēc 1 gada ielikšanas gruntī), pie tam tā grunts, kura bija blakus šīm māla bumbiņām bija saskābusi, jo gruntī bija daudz māla atlieku un tāpēc grunts slikti veltilējās. Vārdu sakot tur kur bija šis māls saknes augiem bija melnā krāsā. Pieļauju domu ka šīs bumbiņas vajag izmantot vairāk rupjās gruntīs. Man bija 2-3 mm grunts;

- TetraPlant Crypto. Šīs ir tādas tabletes, kuras atšķirībā no Sera ātri izšķīst ūdeni. Šīs ātrās izšķīšanas dēļ tās vajag ļoti izmantīgi ievietot gruntī jo ievelkot šo precedūru tableē burtiski izšķīst sīkos gabaliņos rokās zem ūdens. Parasti lieku 1.2 vai 1/4 daļu tabletes zem prasīgākiem augiem pēc iestādīšanas ar garo pincesi lai tableti varētu ātri iegremdēt gruntī.

[spiets]

Esmu izmantojis dažus Tavus pieminētos uzlabotājus, un no ārzemēm man netīkas sūtīt, laikam esmu par skopu, tad jau labāk nopērku ko citu priekš akvārija.
Mani gan vairāk interesē nevis grunts pagatavošana no tā kas pa rokai, bet mazliet gudrāka pieeja.
Šobrīd atradu vairākas interesantas idejas par Amano koncepciju, kas pilnībā atšķiras no tā ko ir pierasts darīt. Īsumā Amano akvārijos augi tiek baroti galvenokārt caur saknēm. Kas nodrošina stabilāku vidi.  Atšķirībā no barra metodes vai redfilda attiecības uzturēšanas. Barra metodē mēslots tiek ar maksimālajām devām un tiek uzskatīts, ka tiklīdz kaut kas pietrūks, tā sāksies aļģu uzliesmojums un disbalanss, pie kam tas var notikt pat 2-3 dienu laikā. Amano akvārijos tas viss ievelkas ilgāk. Vēl Barra metodei augi visu dienu stāv pie max apgaismojuma un no grunts dažu stundu laikā izmanto visu barības vielu buferi - atliek ņemt tikai no ūdens. Amano ar pakāpienveida apgaismojumu panāk, ka buferis netiek maksimāli izmantots.
Un runājot tieši par to substrātu tad man gribas uztasiīt akvāriju izmantojot vismaz dažus Amano principus. Tā piemēram viņa grunts ir ar ļoti augstu CEC, tā spēj piesasitīt pat fosfātus. Vienkārši ņemot Aqua soil ir lavas un kūdras maisiījums. Tātad gruntī ir arī organiskās vielas, kas visu laiku izdala humīnskābes, kuras savukārt palīdz atbrīvot no bufera tos pašus mikro/makro elementus, kā arī mīkstina ūdeni. Tāpat šī grunts ilgstoši nodrošina ar slāpekli. Lava ir pietiekami poraina, kurās attīstās heterotrofās baktērijas, kas pārstrādā organiskās vielas uz amonjaku, un atkal palīdz augiem ar slāpekli. Pie tam notiekot barošanai caur grunti akvārijs ir daudz stabilāks.  Pie kam Amano škidrajos mēslojumos  NO3:PO4=1,7-7:1, jo grunts ar slāpekli nodrošina tādā apmērā ka ūdenī iznāk liet iekšā tikai PO4.
Piemēram, mainot ūdeni aļģu uzliesmojuma laikā Amano akvārijā augi aug jo viss nepieciešmais ir gruntī, bet pēc Barra metodes mēslotos akvārijos augi ir adaptējušies augstām barības vielu koncentrācijām (kas ir barra metodes pamatā) un to augšana apstājas vai samazinās. Tieši tāpēc gribas ''uztaisīit'' ko mazliet labāku par veikalā pieejamo un paspēlēties ar šādu augu audzēšanas koncepciju. Un nav man baigasi mērķis tur eksperimentēt ar auga labi, labāk un pavisam labi. Gribu vienkārši izspiest maksimumu no teorijas un maksimālu augu augšanu un papriecāties

P.S vai tetra plant initial sticks gadījumā nav vienīgais grunts uzlabotājs Latvijā, kurš satur organiskās vielas? Ja neskaita aquael substrate pro+

[nbinc]

Man Amano gruntīs nepatīk tie daudzie slāņi, jo cik bija pašam akvārijs pie ravēšanas vienmēr tā grunts tiek rušināta un noteikti tie apakšējie slāņi uzies virspusē. Vārdu sakot izmantojot tādās gruntis jau augu stādīšanas laikā ir visu labi jāpārdomā lai laika gaitā augu raušanas un pārstādīšanas tiktu minimalizētas.

Latvijas variantā to grūti panākt parastam akvāristam jo ir liels augu deficīts un jāstāda ir tas kas ir dabūts un arī ar laiku vienkēr kādi jauni augi nāk klāt un vajadzēs mainīt sākotnēju akvārija dizaina izskatu.

Pāšam tādu grunti izgatavot būs pagrūti, Amano jau ar to diezgan ilgi nodarbojas un ir iela pieredze. Kūdru vietējo jau laikam varētu daūt, un malus arī sagatavot (izkaltēt saberzt granulāt), bet lavu būs jāpērk no tiem pašiem ražotājiem, kuri pārdot tās grunts piedevas. Nezinu vai viss tas darba atmaksāsies laika ziņā, varbūt lētāk nopirkt gatavus risinājumus. Es protams neatrunāju no eksperimentiem, ja ir tāda iecere un brīvais laiks būtu interesanti kas tur sanāks, bet ja to darīt tad ar iespēju atkārtot vairrākkārt - dokumentēt kādi izejmateriāli tika izmantoti. Es gan pats ar to noteikti nenodarbotos.

Nesapratu tavu jautājmu par TetraPlant InitialSticks. Ko tu domāji zem "vienīgais Latvijā" - veikalos nopērkams vai pie manis akvārijā ?

[spiets]

Man Amano gruntīs nepatīk tie daudzie slāņi, jo cik bija pašam akvārijs pie ravēšanas vienmēr tā grunts tiek rušināta un noteikti tie apakšējie slāņi uzies virspusē.

Tā lūk ir problēma. Savam mazajam akvārijam arī turu 2 slāņus, bet tur arī ir problēma, tas viss maisās kopā, ja kaut kas ir jāizrauj.
Par to augu dabūšanu un dizainu, tas jau ir cits stāsts. Jautājums ir par vēlmi eksperimentēt. Tā kā īrēju dzīvokli, tad akvārijus pagaidām veidošu tikai mazos, lai var ātri un vienkārši pārvākties, ja tas ir nepieciešams. Un tāpēc arī tāda doma radās par šādiem eksperimentiem. Lielā akvārijā būtu jāiegulda lielāks darbs, kā arī būtu liela ķēpa ja viss noietu greizi. Ar mazu akvāriju tas ir daudz vienkāršāk.
Grunts izgatavošana nevis līdzvērtīgas bet pēc tādiem pašiem princpiem nav tik sarežģīta. Ideja ir krievu saitā un ļoti vienkārša - pamatā lava, organikas vietā biohumuss no sliekām, turmalīna vietā JBL florapols un māla bumbas, ja ir tad fritted trace elements (nezinu vai tie Latvijā ir pieejami) un baktēriju kultūrai tetras bactozym, kam var pievienot jūras aļģu miltus lai baktērijām būtu sākumā no kā baroties. Biohumusu sākumā vēl var apstrādāt vārot mērcējot un žāvējot, lai atbrīvotu no lieka slāpekļa. Uz lavu tiek likts liels uzsvars, jo tai ir poras, kurās varēs savairoties organiku pārstrādājošās baktērijas un blakus būs protams uzreiz arī nitrificējošās baktērijas. Pie kam augi ātrāk tādā veidā iegūst amoniju, kas ir vieglāk uzņemams.
Te atkal  problēma ar lavu, iesaka eheim filtra lavu, bet tas ir mazliet par dārgu! Tad jau ir izdevīgāk nopirkt gatavu grunti.

Tu raksti> Nesapratu tavu jautājmu par TetraPlant InitialSticks. Ko tu domāji zem "vienīgais Latvijā" - veikalos nopērkams vai pie manis akvārijā ?
Biju domājis, ka šis konkrētais mēslojums, un aquael substrate pro+ ir vienīgie, kas satur organiskās vielas. Jo tabletes tās nesatur, un māla bumbas arī nē. Līdz ar to sanāk tie ir vienīgie. Vai varbūt ir vēl kāds?

[JuZo]

Šai tēmai,Spiets, ir jēga! Pastāstīšu, kāpēc.
Padalīšos ar savu pieredzi. Divus gadus atpakaļ iestartēju savu 180l akvu un, pakļaujoties vispārējai ažiotāžai, zem grunts ieklāju JBL FloraPol, ko drīzvien smagi nožēloju. Bija nepieciešamība pārstādīt vienu pārāk kupli saaugušu Ehu. Ceļot to ārā, es dabūju tādu biezu izšķīdušu mālu mākoni, ar ko filtrs tika galā tikai pēc divām stundām. Rezultātā iedzīvojos pamatīgā "bārdā" un "ciano". Mazākā mērā tas pats atkārtojās katru reizi, kad ravēju Limnophila aquatica, kas auga kā traka un veidoja ļoti blīvu sakņu tīklu. No "ciano" ar laiku tiku vāļā, bet "bārda" lielākā vai mazākā mērā bija visu laiku. Šito šaizi pieveica tikai gluts (Glutaraldehyde). Pēdējā nagla bija akvas izjaukšana šogad. Zem grunts bija 3-4cm bieza māla kārta. Intresanti, kāda jēga ir zem māliem guļošam sildkabelim; kā viņš veicina ūdens kustību gruntī, guļot dziļi dubļos? Starpcitu, mūsu forumā tieši šāda kombinācija tiek ieteikta: JBL FloraPol (vai analogs)+sildkabelis. Par labu JBL produktam varu teikt vienu: par piecām kapeikām labāks par, piem.: Sera FloreDepot. JBL ir "sacepts" granulās, nevis smiltiņas ar kūdru.
Tagad par jauno grunti. Sildkabelis 25w. Pirmā kārta: Latvijā ražots Biohumuss jeb sliekkomposts. Otrā kārta: Prodac FILTERLAV (6.pac.), Eheim LAV (2.pac.). Izrādījās, ka Prodac lavas izmēri ir 1-2cm, bet Eheim izmēri ir 0.5-1cm. Kopā sanāca labi ventilējams slānis. Trešā kārta: Prodac BIOSTART pulverītis+sasmalcinātas JBL Feerotabs+sasmalcinātas aktīvās ogles granulas. Trešā kārta: apmetuma siets, lai biogrunts nesajauktos ar virskārtu. Starpcitu, tas brīnišķīgi darbojas.
Lai no priekšas nebūtu redzama biogrunts, gar stiklu tika nobērta pamatgrunts kārta. Idejas iedvesmai ņemtas no http://amania.110mb.com/Chapters/Tech/sub-main.html.

[normunds34]

Gribētos par šo (veco akvāriju) dzirdēt Haxiz viedokli .

[spiets]

JuZo>  Vai prodac lava ir pieejama Latvijā, vai tikai caur internetu?
Eheim lava man būtu pašā laikā uz 30-60-70 litrīgu akvāriju, man viņa tagad stāv filtrā zinu kāda izskatās un lielums arī būtu atbilstoš., pie tam tai ir dažādu izmēru akmentiņi. bet mani neapmierina cena, mazliet par sālītu.
Es atkal pagaidām par Floraplu neko sliktu nevaru teikt, kad man viņš bija - mazliet duļķojās kad pārstādīja augus, bet bija OK. Man patīk doma ka pie augu saknēm visu laiku atrodas neliela mikroelementu rezervīte, pie kam, ja nemaldos tad florapolā apmēram 1/3 ir tieši dzelzs savienojumu no masas daļas. Jautājums, vai florapolam piemīt augsts CEC un vai tas spēj ne tikai dot bet arī piesaistīt barības vielas. Mālam tas piemīt, florapols ir māla paveids, tātad vajadzētu būt šādām īpašībām.
Nākamais ko štukoju, varbūt lavu var aizvietot ar ceolītu , bet tad atkal problēma - ne visiem ceolītiem ir vērā ņemama spēja piesaistīt citas barības vielas izņemot slāpekļa savienojumus. Un akvārijiem domātais ceolīts ir pilnīgi tukš - tas pirms likšanas akvārijā ir ''jāuzlādē'' vismaz daļēji, pretējā gadījumā tā jonu apmaiņas buferis sūks sevī iekšā barības vielas un atņems tās zināmu laiku augiem. Un lietojot ceolītu tiek zaudēts uz poru izmēriem, tās ir tik mazas, ka tajās diez vai līdīs iekšā vērā ņemams daudzums heterotrofās baktērijas, kā tas būtu uz lavas. Kā arī to darbība varētu būt sliktāka nekā uz lavas lielajām porām. Un cenas ziņā diez vai iznāks daudz lētāk par lavu.
Un par biohumusu man ienāca prātā vēl viena doma. Slieku biohumus satur daudz K un veselu baru organisko vielu - visādus augu hormonus stimulantus, vitamīnus utt. Bet akvārijā tam varētu būt ne pārāk liela nozīme, jo tas viss ar laiku izskalosies un paliks tīrā organika. Tāpēc nejauši iedomājos par sapropeli. Ar ko tad tas atšķiras?! Sapropelim tiek dots darbības laiks ap 5 gadiem mēslojot augļu dārzus. Tātad var secināt, ka tajā ir jābūt organiskajām vielām kas sadalās lēnāk. Tas jau varētu būt ļoti izdevīgi akvārijos. Nākamā interesantā lieta ir, ka sapropeli izžāvējot, tas ūdenī vairāk neatgūst savu struktūru un to milzigo tilpumu, kāds bija pirms tas bija slapjš. Kā arī daži paveidi ļoti grūti pēc tam uzsūc ūdeni. Varbūt šādu izžāvētu sapropeli var jaukt ar lavu kūdras vietā un iegūt mazliet ilgspēlējošāku organikas devēju. Bet pieļauju, ka to neviens nav mēģinājis....
Par to sietu man arī bija ideja, bet mazliet tā kā raustos, man nepatīk doma, ka tur kaut kas ir nosegts. Ja būtu iespējams to sietu saabīdīt visu vienā sānā, es pieļauju, ka tas varētu aizņemt kādu 1/4 -1/3 no grunts laukuma, diezgan baisi iedomāties, ka tāds grunts laukums ir nosegts ar plastmasu.
No tā ko esmu dzirdējis forumos, pa seras grunti pat negribu dzirdēt. Pats pamēģināju Tetras grunti - pēc skata tā ir rupja smilts ar smalku kūdru. Vienīgi vai šajā smiltī gadījumā nav klāt tie saucamie friti (fritted trace elements)?? Jo nevar būt ka tur ir tīra smilts ar kūdru.
JuZo> Un kāda tad ir tava pieredze? Vai jūties apmierināts ar šo grunti? Vai esi ievērojsi kādas augu izmaiņas uz labo pusi? teiksim zaļākas lapas, ātrāka augšana, vai vienkārši stabilāks akvārijs. Vai papildus mēslo arī ar šķidrajiem mēsloumumiem?

[nbinc]

Vēl atcerējos par tām gruntīm....
Bija viens raksts Ukrainas akvāristu forumā, kur tika veikti eksperimenti ar grunts mēslojuma izskalošanu no grunts apakšējiem slāņiem. Tur bija atzīmēts ka pat akvārijā bez lielas straumes, mēslojums no apakšējiem slāņiem tiek izskalots ūdenī diezgan ātrā laikā. Tātad ja tu novietosi apakšējā slānī mēslojumu, kurš ātri atdot ūdenī barības vielas, tad tās ātri nonāks ūdens slānī un būs pieejamas ne tikai augiem bet arī aļģēm.
Tev vajag atrast tādu pildījumu, kurš šīs barības vielas atdot ļoti lēnu un to augi varētu paspēt izsūkt no grunts pirms tās nokļūst ūdens slānī. Tad tavs minējums par izžāvētu sapropeli varētu būt labs variants (tikai mans pieņēmums).

Palasi šo te - Субстраты для аквариумных растений - обсуждение, tas ir no Ukrainas akvaristu foruma, diezgan daudz informācijas.

[spiets]

Paldies par rakstu!
Tieši tā! Tāpēc jau tā mēslošana ar gruntī liekamajām tabletēm ir visai nosacīta. Un tāpēc arī ir tik svarīgs grunts CEC kas spēj piesaistīt barības vielas, ja tās ir palielinātā daudzumā. Es vineīgi nezinu kāds CEC ir sapropelim. Bet kūdrai tas esot diezgan labs. Tāpēc to tik beiži lieto akvārijos, nerunājot jau par blakus īpašībām - ūdens mīkstināšanu, humīnvielu izdali ,u.c.
Neesmu šobrīd iedziļinājies jautājumā par ceolītu. Bet vai kāds nezina, vai Latvijā nav nopērkams ceolīts, kas sola ne tikai amonija piesaisti bet arī citu elementu...

[Haxiz]

Divus gadus atpakaļ iestartēju savu 180l akvu un, pakļaujoties vispārējai ažiotāžai, zem grunts ieklāju JBL FloraPol, ko drīzvien smagi nožēloju. Bija nepieciešamība pārstādīt vienu pārāk kupli saaugušu Ehu. Ceļot to ārā, es dabūju tādu biezu izšķīdušu mālu mākoni, ar ko filtrs tika galā tikai pēc divām stundām. Rezultātā iedzīvojos pamatīgā "bārdā" un "ciano". Mazākā mērā tas pats atkārtojās katru reizi, kad ravēju Limnophila aquatica, kas auga kā traka un veidoja ļoti blīvu sakņu tīklu. No "ciano" ar laiku tiku vāļā, bet "bārda" lielākā vai mazākā mērā bija visu laiku. Pēdējā nagla bija akvas izjaukšana šogad. Zem grunts bija 3-4cm bieza māla kārta. Intresanti, kāda jēga ir zem māliem guļošam sildkabelim; kā viņš veicina ūdens kustību gruntī, guļot dziļi dubļos? Starpcitu, mūsu forumā tieši šāda kombinācija tiek ieteikta: JBL FloraPol (vai analogs)+sildkabelis. Par labu JBL produktam varu teikt vienu: par piecām kapeikām labāks par, piem.: Sera FloreDepot. JBL ir "sacepts" granulās, nevis smiltiņas ar kūdru.

Jūtu līdzi, te tik tiešām ir nožēlas vērti fakti, un ne viens vien! Pirmkārt gruntis ar mēslojumu nedrīkst nedz sifonēt, nedz kā savādāk , atvainojos par izteicienu, čakarēt. Ja reiz esi nolēmis akvāriju pieaudzēt blīvi ar augiem, tad vispirms ir kārtīgi jāapdomā kas un kur augs lai nevajadzētu kartu kvartālu vai pat mēnesi raut ārā augus un šķīdināt bagātināto grunti. Jebkuri zemgrunts mēslojumi ir pareizi jāieklāj! To nedrīkst sabērt kā pirmo zemāko slāni un pa virsu uzbērt grunti. Visa grunts ir jāsadala 3 daļās, no kuras pirmo daļu sajauc ar mēslojumu un ieklāj kā pirmo slāni, tad ja nepieciešams liek garšķiedrainu kūdras slāni, ja ne, tad pārējās divas daļas grunts. Ja ir paredzēta vieta priekšplānā kur augi neaugs, tad tajā vietā vispār neber mēslojumu un to daļu atdala vai nu ar organiskā stikla palīdzību vai ar kādu citu lokanu plastikātu lai to var izsifonēt.
Otra lielākā un nepiedodamākā kļūda bija pielaista tā, ka lielais izšķīdušais māla sajaukuma mākonis tika filtrēts ar filtru!! Tā ir pašnāvība ne tikai filtram bet arī augiem un akvārijam kopumā. Pirmkārt tādos gadījumos ir obligāti jāizslēdz filtrs, citādi ar visu to mākoni tiks sagandētas biolodes un biokeramikas gredzeni. Visās porās saies iekšā mikrodaļiņas un biofiltrācija apstāsies. Dēļ tā ka caur porām neplūdīs ūdens un nepiegādās baktērijām skābekli, tās visas nobeigsies un pastiprināti akvā ieplūdīs amonijs.  Tā pat liela daļa ar mikro daļiņām izies cauri filtram un nonāks atpakaļ ūdenī kas radīs vēl lielāku šķīšanu. Tagad visa mikro, makro elementu pārbagātība kas ir ūdenī, tā pat arī pārlieku lielais organikas daudzums liks savairoties aļģēm un it sevišķi bārdai! Tas arī Tev notika.
Tagad par kabeli. Ja mēslojums ir nepareizi ieklāts, tas likts tīrā veidā nesajaucot ar grunti normālā atiiecībā, ja grunts ir par smalku, ja ir sastādīti pārsvarā tādi augi kas nepatērē caur saknēm barības vielas bet lielāko tiesu caur lapām ( kā piem. Bacopa, Cabomba, Ceratophylum, Didiplis, Egeria, ,Maijaca, Rotala u.c.) tad tiešām barības vielas maz patērējas un grunts var sagulēties. Bet jebkurā gadījumā dēļ kabeļa siltais ūdens ceļas uz augšu un vēsais nonāk apakšā un veidojas cirkulācija. Zemgrunts kabelis NAV paredzēts ūdens sildīšanai, bet gan tikai "siltu kāju radīšanai" akvāriju augiem! Un tas tiek panākts arī tad, ja grunts apakšā sablīvējas, tobiš saguļas. Kabelis savu funkciju pilda. Zemgrunts mēslojumi un kabelis ir paredzēti tādiem augiem kā piem. Anubias, Aponogeton, Blyxa, Barclaya, Crinium, Cryptocoryne, Echinodorus, Lagenandra audzēm, Nymphaea, un citiem līdzīgiem.
Viss ko minēju attiecas ne tikai uz Seras vai JBL zemgrunts mēslojumiem bet arī uz ADAs grunts mēslojumiem, Dennerles un citiem brendiem un brīnumiem. Vienkārši pielietojot kādu nebūt tehnoloģiju, ir jārēķinās ar tās īpatnībām, priekšnosacījumiem un metodēm kādas tās ir noteikuši ražotāji un dabiski ir arī jāpadomā nedaudz ar savu galviņu  lai nesavārītu ziepes .
Ar ceolītiem iesaku uzmanīties jo tie ļoti sevī savelk barības vielas un tās neatdod. Tos parasti izmanto lai uzsūktu nitrātus, fosfātus u.c., un tos izmanto ķīmiskos filtros. Var sanākt tā, ka mērīsi visu laiku tos pašus nitrātus un dēļ tā ka tie pastāvīgi trūks liesi tik klāt jaunas devas, bet kā izrādās tie tiks sasūkti un uzkrāti iekšā gruntī. No turienes arī gaidi zili-zaļo ciano  
Ja kādam vajag ceolītu, tad varu sagādāt. Man ir divu veidu ražojumi kas katrs ir ņemts no savas vietas, līdz ar to arī to iedarbība ir nedaudz atšķirīga.

[spiets]

Par garšķiedraino kūdras likšanu akvārijā arī esmu dzirdējis. Vienīgi, kas ir efektrīvāk? No tās noteikti izdalās ārā visas tās pašas org. vielas un humīnskābas, bet tai saskares laukums ar augu saknēm tiešā veidā noteikti būs vēl mazāks nekā smalkajai kūdrai un biohumusam. Bet atkal viena priekšrocība, to noteikti ir vieglāk savākt. Un tā tik ļoti neduļķosies pie pārstādīšanām, īpaši ja smalkumi būs atsijāti.
Par ceolītu un zilaļģi īpaši neuztraucos, jo ja es ar tām gruntīm spēlēšos, tad tikai labi apstādītos akvārijos, varbūt pat izmantojot paklājaugus. Pretējā gadījumā neredzu jēgu eksperimentēt un ķēpāties...
Problēma ko es šobrīd redzu ar ceolītu ir, ka ir ļoti grūti saprast ko viņš sevī savelk iekšā. Jo cik var atrast informāciju internetā, pat ne saistībā ar akvārijiem, tad viņam ir ļoti daudz dažādu paveidu, un kā lai zina, ko viņš beigās piesaista. Slāpekļa savienojumi - tas ir skaidrs, bet par pārējiem savienojumiem nav īstas skaidrības. Un iebāzt gruntī ceolītu, kas piesaistīs tikai slāpekli, nav īsta pamata.

[JuZo]

Jūtu līdzi, te tik tiešām ir nožēlas vērti fakti, un ne viens vien! Pirmkārt gruntis ar mēslojumu nedrīkst nedz sifonēt, nedz kā savādāk , atvainojos par izteicienu, čakarēt. Ja reiz esi nolēmis akvāriju pieaudzēt blīvi ar augiem, tad vispirms ir kārtīgi jāapdomā kas un kur augs lai nevajadzētu kartu kvartālu vai pat mēnesi raut ārā augus un šķīdināt bagātināto grunti.  

Palabojiet, ja kļūdos, bet JBL ForaPol (kā arī citi līdzīgi "brīnumi") ir paredzēti apm. 1-1.5 gadam. Tad kādus augus jāstāda, lai nevajadzētu tos šajā laikā retināt, piestādīt, pārstādīt un citādā veidā "čakarēt" grunti? Diezgan bēdīga perspektīve no dizaina viedokļa.
Neliels precizējums par veco grunti. Priekš 180l akvas tika izmantots JBL FloraPol daudzums, kas nepieciešams 80-100l akvai. Tātad, ar mēslojumu netika pārforsēts un teorētiski uz izjaukšanas brīdi tas vairs nebija aktīvs. Grunts stāvoklis bija tāds, ka no 2/3 varētu "uzcept" pāris kārtīgu ķiegeļu.
Jauno grunti es "čakarēju" tāpat kā iepriekš (laikam nēesmu spējīgs saplānot akvas dizainu divus gadus uz priekšu ) un nekādu mālainu mākoņu. Ak, jā, es taču mālus vairs neizmantoju.

Otra lielākā un nepiedodamākā kļūda bija pielaista tā, ka lielais izšķīdušais māla sajaukuma mākonis tika filtrēts ar filtru!! Tā ir pašnāvība ne tikai filtram bet arī augiem un akvārijam kopumā. Pirmkārt tādos gadījumos ir obligāti jāizslēdz filtrs, citādi ar visu to mākoni tiks sagandētas biolodes un biokeramikas gredzeni. Visās porās saies iekšā mikrodaļiņas un biofiltrācija apstāsies. Dēļ tā ka caur porām neplūdīs ūdens un nepiegādās baktērijām skābekli, tās visas nobeigsies un pastiprināti akvā ieplūdīs amonijs.  Tā pat liela daļa ar mikro daļiņām izies cauri filtram un nonāks atpakaļ ūdenī kas radīs vēl lielāku šķīšanu. Tagad visa mikro, makro elementu pārbagātība kas ir ūdenī, tā pat arī pārlieku lielais organikas daudzums liks savairoties aļģēm un it sevišķi bārdai! Tas arī Tev notika.

Arējo filtru atslēdzu, filtrēju ar iekšējo. Amonijs pa nullēm. Doties katra nākošā retināšana piegādāja "bārdai" svaigu barību.

Bet jebkurā gadījumā dēļ kabeļa siltais ūdens ceļas uz augšu un vēsais nonāk apakšā un veidojas cirkulācija. Zemgrunts kabelis NAV paredzēts ūdens sildīšanai, bet gan tikai "siltu kāju radīšanai" akvāriju augiem! Un tas tiek panākts arī tad, ja grunts apakšā sablīvējas, tobiš saguļas. Kabelis savu funkciju pilda.

Protams, ka termodinamiskie principi darbojas arī akvārijā. Tikai, kādi procesi notiek ar māliem pārblīvētā ar sildkabeli uzsildītā gruntī? Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.
Jaunajā gruntī virs sildkabeļa ir 2-3cm drenējošs slānis no divu frakciju lavas. Tātad, ir nodrošināta laba caurtece, bez rūgšanas zonām. Man sildkabelis neveic ūdens sildīšanas funkciju, jo es apzināti izvēlējos mazāku jaudu ieteicamās 40w jaudas vietā.
Gribu piebilst, ka, atšķirībā no iepriekšējās reizes, šoreiz es tiešām domāju ar savu galvu.

[nbinc]

Protams, ka termodinamiskie principi darbojas arī akvārijā. Tikai, kādi procesi notiek ar māliem pārblīvētā ar sildkabeli uzsildītā gruntī? Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.

Varu pastāstīt par savu pieredzi šajā jautājumā.

Kad likvidēju 300 litru akvāriju tad savā laikā grunts bija piebāzta ar JBL māla bumbiņām (liekas jau minēju par to topikā) un kā pareizi atzīmēja JuZo tad tur, kur bija liels māla daudzums, saknes patiešām bija sapuvušas, neskatoties ka bija zem grunts sildošais kabelis, kuram it kā vajadzēja ventilēt to grunti. Bet māli neļāva gruntij veiksmīgi ventilēties - nebija spraugu, kur tām ūdens massām cirkulēt (sanāca "iecementēts" mālā kabelis). Kabelis sildīja mālaino grunti lokāli. Sasilusi mālu kārta protams radīja ūdens cirkulaciju, bet VIRS māliem, nevis pašos mālos un zem tiem. Tāpēc puvums nevarēja nonākt akvārija ūdenī. To puvuma smaku es pamanīju tikai tad, kad sāku smelt grunti no akvārija.

Patiesībā sapuvušas saknes kā reizarī bija signāls - ka tanī vietā nebija labas ūdens cirkulācijas. Zinošāki cilvēki tak rekomendē noteiktu grunts biezumu akvārijos - ja ir par mazu tad augiem grūti iesakņoties, ja ir par daudz tad apakšējie slāņi sāk pūt un tas ir tā iemesla dēļ ka apakšējos slāņos ar laiku sakrājas tādi mēsli ka ūdens tur vairs necirkulē sptarp akmentiņiem.

Sildošie kabeļi atļauj palielināt "drošu" grunts dziļumu, kurā nenotiks grunts pūšana jo kabelis pastiprina dabisko grunts ventilāciju. Man 300 litu akvārijā grunts slānis bija kādi 12 cm un varēju bez problēmām sastādīt augus ar lielām un dziļimā garām saknēm.

Nezinu vai man varētu būt taisnība, bet te dažas pārdomas:
1. mēslojums zem grunts mazāk tiek tramdīts ravēšanas laikā ja grunts slānis virs mēslojuma ir dziļāks;
2. ar sildošo kabeli mēs varam palielināt drošu grunts slāni, kurā būs mazāka iespēja tai pūt apakšā;
3. pūšanas procesi gruntī ir tik pat svarīgi augiem, jo tur veidojas īpašu baktēriju slānis, kurš palīdz augiem uzturēt vajadzīgo pH līmeni pie saknēm;

Tad variants varētu būt tāds - mēslojuma slānis, neliela drenāžas kārta, tad sildošais kabelis un pavirsu biezāks grunts slānis. Iespējams ka vienīgā iespēja kā tādā stāvoklī nostiprināt sildošo kabeli ir izvērt to caur celtnieības sietu (kā parasti to dara taisot apsildāmāsgrīdas), jo ar piesūcekņiem, kas ir komplektā ar kabeli, to pie akvārija apakšas nevarēs piestiprināt. A sieta+kabeļa konstrukcija varētu diezgan labi turēties un kabelis netišām netiks izrauts no savas vietas. Ar tiem piecūcekņiem gan varēja atgadīties visādas avārijas jo tie ar laiku atlīp no stikla un tad vajag izlīdušu kabeli stumt atpakaļ zem grunts un vell vien sazin vai tas tur apakšā nesamet cilpas un izjaut normālu ventilēšanu.

Virsējais (biezākais) slānis labi ventilēsies ar kabeļa palīdzību, bet pašā apakšā būs ar mēslojumu bagāts slānis, kurā esošās organiskās vielas ne tik strauji izskalosies akvārija ūdeni jo kabelis ir virs šī slāņa un tur apakšā būs ne tik intensīva ventilācija. Savukārt ravējot un pārstādot augus pats apakšējais slānis tiks mazāk "traumēts". Dažas saknes tur protams būs jo augi stiepries pēc gardumiem dziļumā, bet mums būs liels augšējās (bufera) grunts slānis, kur neliels patraucētā mēslojuma daudzums tiks apturēts.

Interesanti varētu būt zināt kā akvārijā uzvedīsies biohumuss no sliekām, bet nu ja es tādus eksperimentus taisītu tad mālus gan neizmantotu, tad jau labāk kūdru.

[Haxiz]

Palabojiet, ja kļūdos, bet JBL ForaPol (kā arī citi līdzīgi "brīnumi") ir paredzēti apm. 1-1.5 gadam. Neliels precizējums par veco grunti.

Vispār jau tas ir mārketinga triks. Reāli tie mēslojumi, tā pat kā māla bumbas kalpo no pus gada līdz max 1 gadam. Tad viņi sevi ir izstrādājuši. Pēc tam zem saknēm ir jābāz tikai lodes - veselas, puses vai cetrurtdaļa, tas katra paša ziņā.

Priekš 180l akvas tika izmantots JBL FloraPol daudzums, kas nepieciešams 80-100l akvai. Tātad, ar mēslojumu netika pārforsēts un teorētiski uz izjaukšanas brīdi tas vairs nebija aktīvs. Grunts stāvoklis bija tāds, ka no 2/3 varētu "uzcept" pāris kārtīgu ķiegeļu.

Nu ja izmantots tik maz mēslojums, tad nezinu kā no tik maza daudzuma var izveidoties tik milzīgs māla slānis ķieģeļu cepšanai. Man domāt ka tur ir viss kas kopā, barības atliekas, kakas, mēslojums, puvušas saknes un izveidojies detrīta slānis no visa tā kopā. Viens pats mēslojums neuzbriest un nepavairojas. Ar Denneeri tas pats. Cik ieber, tik arī paliek. Izstāžu akvārijos kur izmantots zemgrunts mēslojums nekad neesmu redzējis ka būtu sastādīti ehi, criptas, crinumi vai tmlīdzīgi augi ar mežonīgām sakņu sistēmām. Tur pārsvarā ir vienstumbru sīklapainie un paklājs kurus viegli kopt, jo tiem ir tikai dažas sīkas baltas saknītes no stumra. Tie augi viegli izraujas bez mākoņa un galotnes ar viegli iespraužas atpakaļ.

Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.

Te piekrītu ka ja ar grunti ir ziepes, tad daudz kas nonāk akvārijā, bet tas ir labāk nekā stāvošā gruntī sāk parādīties sērūdeņradis , tā paliek tumši zili melna un tas nogandē visas zivis.

Gribu piebilst, ka, atšķirībā no iepriekšējās reizes, šoreiz es tiešām domāju ar savu galvu.

Man liekas ka JuZo to ņēma pie sirds un manis teikto uztvēra peronīgi k;a sarkasmu. Ni, ni, es tikai diskutēju un centos izskaidrot parasti pieļautās kļūdas. Ja tā sistēma nedarbotos, tad to neražotu, to neizmantotu pasaulē slaveni dizaineri, akvāriju iekārtotāji, augu audzētāji. Ar visu ir jāmāk apieties, arī ar tehniku,. Pats ar esmu nezināšanas dēļ daudzus gadus atpakaļ iegrābies Seras grunts mēslojumā, kas slikti strādā, visa kūdra ar laiku uzpeld augšā, pastāvīgi lien grunts virspusē tukšās izstrādājušās tabletes kuras ir apaugušas ar aļģēm. Tādos gadījumos liek apakšējam slānim visparastāko agroplēvi. To vienā gadījumā darīja tāds zināms vīrs kā Olivers Knuts.