Tuberkuloze/mikobakterioze? Pieredze, ieteikumi?

spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 417
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 34
Contact:

Tuberkuloze/mikobakterioze? Pieredze, ieteikumi?

Atbildēt spiets » Sest Dec 23, 2017 4:26 pm

Vienu dienu uzdūros ''māja bez atslēgām'' 11 rakstu sērijai par tuberkulozi,un sāku atskārst, ka mikobakteriozes izpausmes ir vairāk nekā biju iedomājies. Bet ne par to stāsts.
Jau ilgāku laiku dažām zivīm bija nedzīstošas brūces. Vasarā kāds ļoti vecs neons saliecās, kā pīrādziņš un nomira ar kaut ko līdzīgu augonim virs kura āda tā kā sāka plīst. Biju aizņemts darbā un arī baigi neiespringu. Protams visam pa virsu, retas ūdens maiņas, barošana no automātiskās barotavas, akvārijam daudz uzmanības nepievērsu. Un tā kā slimo neonu no akvas laicīgi neizvilku, tad brīdī kad pamanīju, ka viņa nav, bija jau par vēlu. Nu jā - lielisks veids kā savairot slimību - ļaut zivīm un gliemežiem apēst slimās zivis.
Nu jau kādu mēnesi vairāk brīva laika, vairāk sāku pētīt akvāriju. Piebaroju ar vitamīniem, saldēto barību, bet sāku atskārst, ka būšu kaut ko ievazājis, aizņemtības dēļ savairojis un izvazājis pa pāris trim akvārijiem.
Sākot meklēt krievu, angļu lapās par mikobakteriozes izpausmēm sāku domāt vai neesmu tieši šo zarazu izvazājis pa visiem akvām. Un komplektā ar nepietiekamu apkopi devis zaļo gaismu šai baktērijai.
100litrīgajā akvā:
Šis ir otrais papilochromis tēviņš, kas pēdējos pāris, trīs gadu laikā uz deguna dabūjusi jēlumu. Pirmais arī bija tēviņš, toreiz simptomi bija līdzīgāki caurumu slimībai, bet ar tetras Hexaex pilnīgi nekas nemainījās, vēlāk viņš aizpeldēja uz citiem ūdeņiem. Tagad atkal vienam pelvicachromis tēviņam deguns jēls.
Attēls Attēls
Un ar to jau viss vēl nebeidzas. Izrādas šim arī ir caurumi muguras spurā - to var redzēt tikai tad, kad spura ir sacelta. Un izskatās, ka pie pašas spuras pamatnes, tajā daļā, kur attīstījušies caurumi, ir izveidojies kaut kas līdzīgs, kā uz galvas - audi ļoti tuvu spurai ir iekaisuši, nekrotiski- to grūti nofotografēt. Un papildus zivij ir palielinājušās arī acis. Kas liek domāt, ka ir kāda sistēmiska bakteiāla infekcija.
Attēls

Nākamais modelis ir viens dzeltenais molinēzijas tēviņš. Šis kungs nepilna gada laikā kļuvis pavisam vecs un nobružājies - tāda ir pirmā asociācija viņu ieraugot. Toties par kāri uz meitenēm viņš nesūdzas - tajā frontē viss strādā :D Bildē ir sagrozīti kontrasti un krāsu piesātinājums, lai vieglāk saskatīt. Dzīvē viņš no dzeltena kļuvis pavisam bāli dzeltens ar mainīgiem laukumiem. Kā arī zvīņas izskatās pavisam nedaudz piepaceltas un tādas kā cietākas biezākas, pārragojušās.
Attēls

Nākošās bildes apakšā var redzēt, kā zvīņas arī atliekušās. Ja ieskatās var redzēt kā mainījušās pašas zvīņas - vietām viņas ir tādas kā cietākas spīdīgākas, vietām vairāk bālas, matētas un ar mazāk krāsas pigmentu.
Attēls

Arī viena mātīte ir tāda aizdomīga. Pirmkārt viņa ir diezgan resna, nav melnā dupša, ka varētu domāt par mazuļiem. Lai arī es viņas baroju diezgan labi, tomēr tas resnums viņai tāds visai liels. Un nevar saprast tā jābūt, vai tomēr caur vēderu apakšā redzamas granulomas (ar domu, ja būtu inficēta ar mikobakteriozi)? Kaut kur bija rakstīts, ka inficēšanās ar mikobaktērijām var radīt savādāku tauku izgulsnēšanos, kā rezultātā zivs vēders kļūst pārāk resns.
Attēls
Un šai pašai mētītei uz muguras ir parādījušies melni punktiņi. Pēc aprakstiem melnu punktiņu veidošanās varētu būt mikobakteriozes pazīme. Iepriekš neesmu saskāries, vai tie varētu izskatīties arī šādi?....
Attēls

Un nu jau viena no dzeltenajām molinēzijas mammām ir citos akvārijos, jo neizturēja 50% ūdens maiņu. Pāris dienu palika gurdena un dzīvojās uz grunts. Vēlāk kad nomira uztaisīju sekciju. Un še ku reku - tālu nav jāmeklē vienā no orgāniem dažas granulomas. Nu jau sāk likties, ka tas viss tiešām velk uz mikobakteriozi.

Nākošā modele ir šķēpneša mātīte, kurai netālu no žaunu vāka pāris zvīņas palika tādas kā piepaceltas un baltas, līdz izkrita un tajā vietā attīstījās tāds, kā balts jēlums,bet vai tas maz ir jēlums - eji nu sazini, vairāk izskatās kā balti pelēcīgs pleķis, bez kādām gļotām vai sēnīšu infekcijām. Te arī pati modele:
Attēls

Un ir vēl viena šķēpneša mamma, kurai Pie dupša attīstījies balts ''jēlums''. Tā kā darba darīšanās nācās bieži braukt komandējumos, sapratu, ka neko izārstēt nesanāks, biju gatavs viņu zaudēt. Bet kas tev dos. Šamā jau kādu puss gadu ar šo jēlumu dzīvo kā lielā un jēlums arī īpaši lielāks nav palicis. Atkal gribas domāt par mikobakteriozi, jo izpētot sīkāk izskatās, ka blakus pamata jēlumam ir ieplīsusi āda un izveidojies vēl viens pavisam sīks balts pleķītis. Ja tas būtu īsts jēlums, tad puss gada laikā tur vajadzēja nākt klāt kādām sēnītēm vai asinīm, padziļināties līdz muskuļaudiem. Bet ja tas būt mikobakteiozes bojājums - iespējams tas nemaz nav jēlums klasiskā izpratnē, bet mainīti, ar miokobakteiozi inficēti audi. Un vēl viena no mikobakteriozes pazīmēm - bojājumi un muskuļi esot ar baltu, gaišpelēku krāsu tajās vietās kur savairojas baktērija....
Attēls

Nākošā modele ir melnā molinēzija, kurai vienā dienā uz ķermeņa sāna parādījās mazliet gaišāks pleķītis. Un vēlāk jau sāka kļūt gaišākas spuras - atkal viena no mikobakteriozes pazīmēm.
Attēls Attēls
Un cītīgi pētot melno milinēziju un vienu šķēpneša mammu, izskatās, ka vēl dažas zvīņas citviet uz ķermeņa ir tādas kā bālākas.

Savukārt 45 litrīgā akvā, kurš jau ir 6 gadus vecs, pēdējā mēneša laikā vienam ķiršu barbusam nedaudz palielinājās acis, un ātri vien nosprāga. Pēc tam viens pēc otra aizpeldēja uz mūžības akvām 3 akantoftalmusi. Vienīgā pazīme, ka kaut kas nav tā - kādu mēnesi pirms miršanas viņi bija sākuši ātri elpot it kā nepietiktu skābeklis. Un pēdējam akantoftalmusam pāris dienas pirms miršanas galva sāka kļūt gaišāka - āda vesela bet gaiši dzelteniga galva - izskatījās pēc zombija. Un pēc pāris nedēļām ķiršu barbusa tēviņam sānā sacēlās zvīņas un atkal uztūcis jēlums. Izskatās, ka ar laiku tur varētu izlīst kāds citplanētietis. Skatoties no virsas - tas pacēlumsir izteikti redzams, bet fotogrāfijā no pretskata to pacēlumu nevar redzēt.
Attēls
Un pēc dažām dienām vienai no 2 atlikušām mātītēm skatos, ka uz muguras nav sacēlušās zvīņas, bet ir tāds kā caurumiņš, Čaurumiņš ir ļoti mazs, knapi saskatāms, bet atkal gaišs un izskatās, ka pati āda ir tā kā pārplīsusi. Caurums redzams tieši zem muguras spuras vidusdaļas nedaudz pa kreisi. Un atkal esmu atradis, ka viena no mikobakteriozes izpausmēm var būt ļoti nelielu, ar aci knapi saskatāmu šādu ''caurumiņu'' izveidošanās, pat vairāki uz vienas zivs.
Attēls

Tādas lūk lietas divos no maniem akvārijiem. Man gribas domāt, ka ierosinātājs visām likstām ir viens. Un neko citu ar tik daudzām izpausmēm, kā mikobakteriozi neesmu atradis. Turklāt kaut kādi simptomi arī sakrīt.
Vai kāds zina kādus līdzīgus gadījumus kādam? Kā citi ir rīkojušies? Jo pieejot ar veselo saprātu, es speciālas antibiotikas nekur nedabūšu. Turklāt es īpaši negribu ārstēt dažas zivis ar stiprām antibiotikām un laist nost antibiotikas podā un pieradināt pie antibiotikām mums apkārt esošās baktērijas. Tas nav tā vērts. Turklātmikobakteriozi nevar izārstēt, var tikai apslāpēt mikobakteriozes izpausmes.
Kādam ir pieredze? Kā lābāk darīt? Likvidēt? Turēt inficētas zivis, kamēr pašas nosprāgst...
Nopietnākās lapās tiek pieļauts variants saglabāt ''mīluli'' vai speciālas kolekcijas zivis. Bet neatkarīgi no dažādiem minētiem ārstēšanas algoritmiem - visusr viens un tas pats - principā neizārstējama slimība, plus vēl ar iespēju atkal atkārtoties. Citur pat ieteiktas katru mēnesi regulāras nedēļas kūres ar antibiotikām, lai turētu slimību grožos.
Uz doto brīdi, esmu atradis, ka reālākais variants, ja gribu saglabāt zivis ir UV sterilizātora lietošana - pēc vairākiem rakstiem secinu, ka praktiski nenotiek jauni inficēšanās gadījumi, un zivis, kuras ir slimas tādas arī paliek. D.Walstad pēc mikobakteriozes uzliesmojuma, arī bija sākusi lietoto UV un nu jau vairākus gadus nav notikuši jauni slimības uzliesmojumi tajā pašā akvārijā. Mazliet ''raustos'', ka turpinot turēt bez UV sterilizatora arī pašam paaugstinās iespēja inficēties. Kaut kā negribētos šo slimību saķert.
Domāju par UV variantu, jo pat sterilizējot akvu visticamāk tajā tāpat ar jaunām zivīm nonāks mikobakteriozes ierosinātāji, jo āzijas zivju fermās tā ir problēma un neticu, ka mūsu pašu zooveikalos viņa nav.
Kā ir ar UV sterilizatoriem? Kuri ir efektīvāki pēc pieredzes? Skatos JBL ir vecais un profi variants. Bet tam jaunajama iekšā nav šķēršļi, kas paildzina ūdens plūsmu ap lampu. Turklāt cik lasīts, lai iznīcinātu baktērijas ūdens plūsmas ātrums gandrīz jāsamazina dubulti, bet jaunasi JBL variants iet pavisam pretēju ceļu - viņi iesaka divreiz mazāku akvāriju, nevis divreiz mazāku ūdens plūsmu. Bet cik noprotu no lasītā, tad baktērijām tieši svarīgi ilgi apstarot nevis divreiz fiksi izrauc caur UV....
Vai kādam ir kādi ieteikumi par UV sterilizatoriem? Cik efektīvi/kvalitatīvi,no Latvijā pieejamajiem, varbūt vērts sūtīt kādas Latvijā nepieejamas firmas no ārzemēm?
Haxiz, tev noteikti jābūt kādai pieredzei kabatā?!
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 843
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Tuberkuloze/mikobakterioze? Pieredze, ieteikumi?

Atbildēt Ined » Sv Dec 24, 2017 11:49 am

Stipri izskatās, ka tiešām var būt mikobakterioze, bet palasies vēl par ihtionofonozi. Arī vizuāli ļoti līdzīgi simptomi. Pat granulomas iekšā vizuāli tādas pašas. Atšķirt varēs tikai no beigtajām zivīm taisot uzsējumus un audzējot barotnēs ar kanamicīnu. Vēl varēja zem mikroskopa tuberkulozes nūjiņas atpazīt, iekrāsojot un skatoties eļļas imersijā, tik sen jau ir aizmirsusies precīzā metodika. Ihtiofonozei būs tipiskās sporas redzamas.
No zivs viedokļa abas sērgas neārstējamas. Cilvēkus zivju tuberkuloze neinficēs, mums ir pašiem sava, cits izraisītājs, citas temperatūras attīstībai. Zivju tuberkukoze var mums kādu čūliņu uz rokām pušumā uztaisīt, bet to izārstēt var pat paturot vienkārši zem karstāka ūdens pat no krāna. Es cimdus, lienot akvārijā, noteikti nevelku. Nekāda nopietna riska nav. Ihtiofonoze arī cilvēkiem nelīp.
Man ir ZZ akvārijā ar hronisku mikosporiozi divas zivis, bet ņemot puslīķus un ārstējot, par to nav pat ko brīnīties. Pārējās visas ir vizuāli veselas, mazuļi izaug veseli, nekā traģiska tur nav. Bet kopšanā ir sava specifika. Man ir tur JBL ražojuma UVC 36w, vecais modelis, uz 500 l, iet nepārtaukti. Tas palīdz. Vēl tam akvārijam ir pašam savi štrumenti- šļūtene, spainis, ko nekad neizmantoju citiem. Vienmēr bāžu rokas tajā akvārijā kā pašā pēdējā no visiem. Pēc tam nomazgāju rokas. Nekad nevienu augu no tā akvārija nelieku citos savos akvārijos, no turienes nekad nedodu citiem ne augus, ne gliemežus. Var jau būt ka par traku, bet tas ir attaisnojies, slimība neizplatās.
Zivis baroju nu ļoti daudzveidīgi, spiežu cik varu tieši uz imunitāti. Reizēm barību slapinu Vetom1.1. baktērijās, bišu maizē ar turienes daudzajām baktērijām. Teorētiski var izspiest un izkonkurēt tuberkulozes nūjiņas. Vetom ģenētiski modificētās siena nūjiņas izdala interferonu, kā zāles nostrādā un kā imunomodulators. Ja vajag, varu atbērt kādu drusku. Tās derīgās baktērijas iespējams arī mājās tālāk savairot cik tik vajag. Ledusskapī stāv ronkoleikīna ampula , tur mērcēju ZZ barību, ja kādas pēkšņas problēmas ar ūdeni pēc elektrības atslēgumiem, kas varētu provocēt slimību.
Antibiotikās it kā varot mērcēt barību un sākuma fāzē tuberkulozi izārstēt, kādu mēnesi jābaro, td pauze un vēlreiz kursu atkārto. Kanamicīns, izoniazīns palīdzot, bet tās tāpat nevar dabūt un visā akvārijā neieliesi. Kaut kur man pierakstīts variants priekš ZZ ar injekcijām, kas izārstējis jau ļoti tālu aizlaistu tuberkulozi, tik no galvas vairs neatceros, neesmu Latvijā šobrīd. Cik tas der sīkajām zivīm, tiešām nezinu. Šito pati neesmu darījusi, tik vien ka lasīts.
Vienkāršāk ir ļoti slimās, akūtās zivtiņas ar jau redzamām čūlām vienkārši aizvākt , tāpat nav izārstējamas, un pārējām mēģināt pastiprināt imunitāti. UVC ir ļoti laba lieta, reāli palīdz.
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 417
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 34
Contact:

Re: Tuberkuloze/mikobakterioze? Pieredze, ieteikumi?

Atbildēt spiets » Pirm Dec 25, 2017 12:24 pm

Paldies Ined!
Par ihtiofonozi arī skatījos. Bet grūti pateikt par cik tie simptomi līdzīgi. Krieviski viņu vēl sauc par ''пьяная болезнь'' Nu viena zivs izdila, palika ar ierautu vēderu un pāris nedēļas tā arī nopeldēja pastiprināti līgojoties no viena sāna uz otra - tā kā tāda jauna meita koķetējot dupsi groza tā arī tā zivs peldēja. Bet tā bija vienīgā. Un nav jau teikts, ka tāda peldēšana nav arī no citām slimībām. Vispār vienā lielā veikalā pārdod tās raibās molinēzijas un man izskatījās ka viņas visas peld kaut kā savādāk nekā pārējās, var jau būt ka man rādās, bet kad ieskatās, tad ir neliela atšķirība...
Par mikobakteiozi lielākas aizdomās tādēļ, ka tie jēlumi, kas bija ir balti, viņi pagaidām nu jau vairāku mēnešu garumā neinficējas ar sēnīti vai kādu agresīvāku baktēriju, izskatās, ka viss process noriss lēni, pāris zivīm atsevišķas zvīņas ir pasaudētas, kur atkal radies bāls pleķis, melnajai molinēzijai ir parādījušies gaišākas krāsas zvīņu laukumi + spuras vietām no melnas krāsas palikušas ar caurspīdīgiem laukumiem, bez citām pazīmēm, vienā molinēzijā bija arī granulomas (kas gan var būt arī ihtiofonozei).
Ja tā ir mikobaktērijia, tad iespējams tā jau bija zivīs, bet iespējams esmu to ienesis ar kādu zivi un savairojis. Mikobaktērijai par labu varētu būt daži apstākļi, kurus esmu izveidojis/pieļāvis akvārijā:
vasarā pārāk reti mainu ūdeni[/b] - tas pat nav apspriežams - tas vienkārši nav labi
grunti nesifonēju - ļoti, ļoti reti. Bet tas savukārt skābina ūdeni, un padara sākbu vidi pašā gruntī. Kas atkal savukārt patīk mikobaktērijai. Grunts ar organisko piesārņojumu noteikti savairo arī vienšūņus vai kādas amēbas, kurās mikobaktērija var uzkrāties - aizmirsu par vairošanās iespējām. (Pēc kāda eksperimenta rezultātiem mikobakt. kas laikam dažas dienas bija padzīvojusi amēbā- nokļūstot zivīs, vairojās 5 reizes ātrāk)
Piesārņota grunts ar organiskajām vielām komplektā dod fluvolsābes un humīnskābes, kuras arī mīlot mikobaktērija.
Beigto zivju atstāšana akvārijā šis jautājums arī nav apspriežams. Bet tā kā nākas reizēm būt prom uz vairākām dienām, tad tur neko nevar izdarīt. Ja nu vienīgi laicīgi izolēt citā akvārijā slimo zivi.

Te dažas bildes no grunts. Nedomāju, ka tas ir kas traks, vienīgi tagad domājot par profilaksi pret mikobaktērijām, varbūt vajadzētu patīrīt.
Attēls Attēls
Lai arī JBL ph tests uzrāda pH ap 7, tomēr par skābju rašanos ūdenī spriežu piemēram no tā, ka gliemežvākos ļoti īsā laikā tiek izēsti carumi. Agrāk netiku novērojis tik ātru gliemežvāku degradāciju. Te ampulāriju čaulas pēc ~2-3mēnešiem, pēc gliemežu nosprāgšanas:
Attēls
Un te savukārt redzamas melāniju čaulas:
Attēls
Un kas ļoti raksturīgi dzīvajām melānijām, tad gandrīz visām mājiņas pats gals ir balts un jau sāk degradēties. No tā arī spieržu, ka ph jābūt zemākam.

Ārstēt laikam neārstēšu. Nav arī nekādas dārgas un kolekciju zivis. Kā saki Ined šobrīd vairāk domāšu par profilaktiskiem pasākumiem. Vēl nevaru izšķirties vai tās ar slimības pazīmēm likvidēt. Droši vien vēl pagaidīšu kādu brīdi, kaut gan tas jau neko nemainīs.
Domājot par pašu akvāriju. Ir dzirdēts, ka mikobaktērija ir ''izkonkurējama'', Tad nu skatos, ka ir tāda ''competative exclusion'' metode kur vienas baktērijas teorētiski aizstāj ar citām baktērijām, izkonkurējot no savas nišas, bet nekur nekas sīkāk nav apraksīts. Tagad sēžu un domāju - varbūt sākt pielietot kādu laiku, kādus bakterioloģiskos preparātus. Tikai kādus. Akvārjiem domātās baktērijas vai ko citu. Vai kādam ir pieredze? Krieviski ir aprakstīti pāris varianti kā lieltot БАЙКАЛ ЕМ1, varbūt palietot to kādu laiku...
Šobrīd plāns ir varētu būt tāds.
1. Tikt pašam skaidrībā vai turēt vai likvidēt zivis ar slimības pazīmēm
2.Apdomāt UV iegādi
3. Pārdomām zivu barošanu - vitamīni, barība ar prebiotikām, probiotiķi
4. B6 vitamīns (esmu lasījis ka to kopā ar kanamicīnu lieto mikobakt. ārstēšanai, pieļauju ka tas vairāk lai uzlabotu gļotādu un ādas stāvokli) varbūt jāsāk ar pāris iepakojumiem ''tetra vital'', ja barībai - iespējams der jaundzimušo šķidrie B vitamīni.
5. Pamēģināt kādus bakterioloģiskos preparātus, varbūt БАЙКАЛ ЕМ1, ar domu uzlabot akvārija baktēriju stāvokli/dažādību
6 un tad jau domāt par jaunu zivju iegādi.
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 843
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Tuberkuloze/mikobakterioze? Pieredze, ieteikumi?

Atbildēt Ined » Pirm Dec 25, 2017 3:02 pm

Pavisam normāla grunts. :) Man jau nu liekas, ka gliemežnīcas gruntī tā šķīst normāli, pat jābūt tur skābiem izdalījumiem no saknēm un visādām oksidācijām un organiku šķelšanām. Dzīvajiem gliemežiem var iebarot kādu kalciju vai iedot olas čaumalu un būs jau labi. Man arī šogad sanācis ļoti daudz apkārt vazāties un pamatīgi aizlaist savus akvārijus, bet, izņemot galīgi nu jau noplukušo estētiku un mēnešiem neravētus džungļus ar aļģītēm uz stikliem, nekā traģiska ar peldošajiem un rāpojošajiem iedzīvotājiem par laimi nav. Sadzimušas atkal jaunas sevellijas, brocijām arī sīkie uzradušies, ZZ, melanotēnijas un bedocijas kā jau parasti ikrus šķaida uz visām pusēm, it kā neviens nesūdzas par slinko saimnieci. Viņiem patīk, ja ļoti nepulē un netīra.
Es Baikālu laikam nelietotu, tas ražots augsnei, bet ūdenī citas baktērijas. Kas zina vai vēl sliktāk nepadara. No nopērkamajām manuprāt jāskatās ADA bakteru sērijas virzienā, tur vismaz kopē normālu akvāriju mikrofloru, viņu grunti pēc tās sistēmas it kā atjauno. Neesmu pati ADA lietojusi, tas ir tas, kas lasīts no viņu reklāmām. Man labāk patīk aiziet uz pļavu un savu personisko adu iegrābt. Es pati ar baktērijām darītu vēl vienkāršāk.
Ņemtu ūdeni un varbūt drusku grunti tiem saviem akvārijiem, kur neviens neslimo un viss ir labi, un lietu tad no labajiem problemātiskajā. Neko nemaksā, var atkārtot regulāri un skaidri zināms, ka noteikti tur dominē labas baktērijas. Bišu maizē arī ir labās baktērijas, iekonservētas, no tām, ko ar lietiem tāpat ieskalo upēs un, kas mūsējām zivīm jau dabiski dzīvo vēderos. Un vēl putekšņi vitamīniem un bioloģiski aktīvas vielas imunitātei. Tad jau arī tropiskajām netraucē. Vismaz manām zivīm tas der pavisam labi. Izšķīdinu ūdenī, izmērcēju tur barību un laiku pa laikam dodu visiem. Ēd labi. Vetom iekšā ir Bacillus subtilis - arī zivju dabiskā mikroflora. Un tā jau pamazām aizvietosies. Diez vai slimās izveseļosies, bet hroniskā formā no akūtas noteikti tā var pāriet un nodzīvot slimnieces vēl ilgi un laimīgi. Bet citas zivis var tā profilaktiski pasargāt. Galu galā mikobaktērijas jau ir katrā akvārijā, tāpat iznīcināt nav iespējams. Tik vien kā laba imunitāte jau arī pasargā. Kā pats labi zini :yes:

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis

cron