Precīzi bez laboratorijas analīzēm, tikai skatoties uz zivi, izraisītāju noteikt nav iespējams. Iespējamie varianti
1)visticamāk, ka vainīgi kādi vīrusi, jo pumpa attīstījās lēni un hroniski un zivs visu laiku bija normāli aktīva. Paskaties vai ir līdzīgi?
http://www.vetbook.org/wiki/fish/index. ... mphocystis
Lymphocystis
Tur neko nevar darīt, tikai labi apstākļi, vitamīniņi un gaidīt kad noies pats. Līdz pusgadam aptuveni audzējs noturas, tad pats lēnām nekrotizējas. Zivis parasti no tā nemirst, ja brūcē neiekļūst citas infekcijas.
Bet konkrēti ZZ biežāk ir epiteliocistoze (Epitheliocystis), nevis limfocistoze, izskatās tieši tāpat kā iepriekšējā vaina, tikai tad tas nav vīruss un tad metronidazols reizēm spēj kaut ko palīdzēt. Vai var mēģināt citas recepšu antibiotikas, ar kurām parasti cilvēkiem ārstē venērisko slimību hlamidiozi. Bet varu apmēram iedomāties kādu ģīmi aptiekā rādītu, kad palūgtu lai notirgo priekš zivīm. Nav nāvējoša vaina.
Vīruss - Carp Pox - arī uz ZZ sastopams, bet jau mazāk ticams, pumpas izskatās drusku citādāk, parasti ir sīkākas un vairāk, toties žaunās gan bieži sēž, nu bet paskaties tomēr un salīdzini
http://www.vetbook.org/wiki/fish/index. ... e=Carp_pox
Arī nav ārstējams, tikai ar labiem apstākļiem un ceļot imunitāti var zivij palīdzēt. Ronkoleikīnā barību var pamērcēt. Mazlietiņ paaugstināt temperatūru, pieliekot papildus aerāciju. Vizuāli var pāriet pats no sevis, bet zivī paliks iekšā visu mūžu. Nav parasti nāvējošs, ja vien zivij visas žaunas nesabojā.
2)tas var būt audzējs - kāda sarkoma, arī diezgan bieži cēlonis ir bijuši kādi vīrusi vai parazīti, vai sekas ilgai turēšanai piesārņotā ūdenī. Paspaidi ar pirkstu mazliet - tad būs stingrs, viscaur kā no gaļas. Neko nevar darīt, citām zivīm nav bīstami
3) mazāk jau ticams, bet tomēr iespējams, ka tur ir mikrosporīdijas - patiešām bīstamās slimības, kas ļoti bieži no ārpuses izskatās tieši tāpat un var inficēt tālāk citas zivis. Nāvējošas slimības, zāļu nav. Balti graudaini pūslīši, gaišas pumpas, parasti diezgan neregulāras formas, bet ne vienmēr. Var būt pēc skata arī pilnīgi neatšķiramas no vīrusu pumpām. Paskaties kādas bildes ar Glugea, Henneguya, salīdzini.
Tad gan zivi labāk aizvākt, pirms vēl no izauguma nav izdalījušās ūdenī jaunas sporas. Var pat uzreiz zivi neslepkavot, ja ļoti žēl un roka neceļas, bet paturēt atsevišķi un pagaidīt, kamēr varēs labāk saprast, vai tā tomēr bija limfo/epiteliocistoze.
Var katram gadījumam akvārijā UV-C lampu padarbināt, lai citas zivis pasargātu. Var zivju/kaķu/ suņu attārpošanas zāles ar fenbendazolu visā akvārijā palietot, tas iespējamās sporas ūdenī padara mazāk infekciozas. Cik tas var līdzēt infekcijas sākumā zivī jau iekšā - to neviens nevar pateikt, bet ir lasīts, ka arī ir palīdzējis.
(Šeit par visādiem bendazoliem pret glugeozi
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/9491425)
Fāzē jau ar izaugumiem, pret mikrosporīdijām nekas vairs nelīdzēs.
Akvārijā vajag iespējami labu barošanu, iedot visām zivīm vitamīnus, maz stresa, stabili tīru ūdeni, izvairīties no straujām temperatūras lēkāšanām - pēkšņa aukstuma, karstuma. Neko citu ietekmēt nevari.