ūdens parametri

Lietotāja avatars
magnola
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 362
Pievienojies: Otr Jan 27, 2009 11:04 pm
Atrašanās vieta: Rīgas raj.
Vecums: 37

Re: ūdens parametri

Atbildēt magnola » Pirm Okt 28, 2013 12:53 pm

Hmm, organiskās vielas- tas ir ok vai ir ļoti slikti?
Oij, jau palasīju, ka nekas labs zivīm un mums pašiem tas nevar būt ... :(
Organiskās vielas ūdenī rodas sadaloties augu un dzīvnieku atliekām, bet akvakultūras iekārtās- arī no zivju ekskrementiem un mākslīgās barības paliekām. Zivīm un vēžiem liels organisko vielu daudzums ūdenī ir bīstams galvenokārt sakarā ar lielo skābekļa patēriņu to sadalīšanās procesā. Organisko vielu koncentrāciju ūdenī mēra ar to oksidēšanai nepieciešamo skābekļa daudzumu (5 dienās pie 20oC). Šo rādītāju sauc par bioloģisko skābekļa patēriņu: BSP5, mg/l. Akvakultūrai izmantojamā ūdenī tas vēlams līdz 10 mg/l.
Dažādu ķīmisko vielu kopējā daudzuma novērtēšanai ūdenī lieto līdzīgu rādītāju- ķīmisko skābekļa patēriņu: ĶSP. Akvakultūrā tā normatīvs ir līdz 70 mg/l.
Slāpeklis un tā savienojumi
   Ūdenī slāpeklis (N) sastopams izšķīdis, kā arī dažādu organisko un neorganisko vielu un savienojumu veidā. Ūdenī izšķīdušais slāpeklis it kā ir indiferents zivīm un citiem akvakultūras objektiem. Taču slāpekļa šķīdamība ir daudz labāka kā skābeklim un dažām citām gāzēm, tāpēc ūdenī viegli rodas slāpekļa pārsātinātība, piemēram, dziļās ūdenstilpēs, pazemes avotos, kā arī organisko vielu sadalīšanās rezultātā. Ar slāpekli pārsātināts ( 110 % un vairāk) ūdens ir zivīm ļoti bīstams, jo nokļūstot to organismā un pazeminoties spiedienam, tas izdalās burbulīšu (pūslīšu) veidā, kas var būt redzami uz galvas zem ādas, acīs vai starp spuru stariem. Tādu sindromu sauc par gāzes pūslīšu slimību. Burbulīši var sasniegt sirdi vai smadzenes, izsaucot zivju mirstību.
Slāpekli saturošām organiskām vielām sadaloties, ūdenī rodas dažādas slāpekļa formas. Zivīm nāvējoši toksisks pat niecīgos daudzumos (virs 0,02 mg/l) ir nejonizētais amonjaks NH3, kas parasti gan nav noturīgs un tā saucamo nitrificējošo baktēriju darbības rezultātā oksidējas mazāk toksiskajos nitrītu jonos ( NO2’) un tālāk- netoksiskajos nitrātu jonos (NO3’). Amonjaks var arī tieši jonizēties par netoksisko NH4+, ja vien ūdens nav izteikti sārmains.
   Slāpekļa indīgās formas izveidojas pārsvarā pie augstas ūdens temperatūras (virs 25oC) un augsta pH (virs 8 ). Sārmainā ūdenī katra pH tālāka pieauguma vienība palielina toksisko slāpekļa jonu koncentrāciju apmēram 10 reizes.
   Nitrītu komponents zivīm ir nāvējošs dažu dienu ilgā ekspozīcijā sākot no apmēram 0,5 mg/l, vēžiem- 0,1mg/l. Nitrātu saturs ūdenī pieļaujams daudz lielāks- ap 3 mg/l. Ūdens ķīmiskajās analīzēs dažkārt visas amonjaka formas tiek noteiktas kā "kopējais amonjaks".
   Par zivju saindēšanos ar nitrītu liecina tā saucamais brūno asiņu sindroms. Nitrīti reaģē ar hemoglobīnu, iekrāsojot to šokolādes krāsā, un tas vairs nespēj pa organismu transportēt skābekli. Zivis slāpst, kaut gan skābeklim ūdenī it kā vajadzētu pietikt. Pret šo sindromu efektīvs līdzeklis ir parastā vārāmā sāls (NaCl), kas izspiež nitrītus no žaunām un asinīm. Sāls deva ūdenī- ap 20 mg/l, turklāt tas papildu jābagātina ar skābekli.

360l akvārijs
Lietotāja avatars
magnola
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 362
Pievienojies: Otr Jan 27, 2009 11:04 pm
Atrašanās vieta: Rīgas raj.
Vecums: 37

Re: ūdens parametri

Atbildēt magnola » Pirm Okt 28, 2013 1:11 pm

kādēļ tas indeks pēc filtriem šādi paaugstinājies!? Es neko vairs nesaprotu...
[img width=582 height=800]http://s020.radikal.ru/i722/1310/0a/10fa37d6ed66.jpg[/img]
360l akvārijs

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis

cron