Udens testu precizitāte

[valdis]

Vai kāds ir salīdzinājis pilināmo ūdens testu (JBL, TETRA, Salifert u.c.) rezultātus ar rezultātiem no akreditētām laboratorijām vieniem un tiem pašiem paraugiem? Vai kā savādāk?
Es pirms dažām dienām uztaisīju nitrātjonu standartšķīdumus ar 5, 20 un 80 mg/l, nosverot atbilstošu daudzumu kālija nitrāta uz analītiskajiem svariem un tālāk jau attiecīgi atšķaidot. Tos pārbaudīju ar JBL nitrātu testu. Visiem trim šķīdumiem testā uzrādijās mazāk, nekā būtu jābūt:
5mg/l - starp 1 un 5
20mg/l - starp 10 un 20, tuvāk 10
80mg/l - krāsa kāda jābūt pie 40mg/l.

[spiets]

Akvāriju testi ir hobija testi un tie nerāda ar laboratoriskām precizitātēm. Pilināmie ir labāki par papīra indikatoriem. Reakcijas notiek nekontrolētos apstākļos un reizēm arī tas būtiski ietekmē rezultātu. Agrāk par seru nebija labas atsauksmes. Šobrīd nezinu, bet serai esot labs kh tests. Zinu ka salifert testam, neatceros kuram testam, bet 2 jauni iepakojumi esot rādījuši dažādus rezultātus. Tā kā vienas firmas testi jau var rādīt atšķirīgi, nerunājot nemaz par salīdzināšanu starp firmām, kur nu vēl salīdzināt ar laboratoriju.
No kurienes ņēmi nitrātus? Laboratorijai paredzētā tīrības klase vai veikalā pirki augu mēslojumu?

[Ined]

Standartšķīdumi jātaisa no laboratorijas analīžu tīrības pakāpes reaģentiem un jāsarēķina pēc nitrāta jona koncentrācijas konkrētajā reaģentā nevis pēc kālija nitrāta kā sāls. Tās ir divas dažādas lietas.
Vēl tad krāsa būtu jānosaka fotometriski, nevis subjektīvi uz aci un nevis nez kādā gaismā, bet standartizētā dienasgaismā. Mājās to tāpat nevar. Jāizslēdz nitrītu ietekme, jo tieši tos tak nitrātu tests mēra, nevis pašus nitrātus. Tātad osmozes vai destilētā ūdenī būtu jātestē tādas lielas precizitātes.
Bet akvārija ūdenī tas pats jau var savādāk rādīties un tas ir normāli. Mazās nitrātu koncentrācijas 0-5 ppm vispār tad būtu jāķer ar nitrītu testu un pēc nitrītu skalas. Lielās būtu jāatšķaida līdz tādiem intervāliem, kuros krāsas skalā ir vislabāk atšķiramas un pēc tam jārēķina atkal atpakaļ. Vidējos intervālos nitrātu pilienu tests būtu lietojams tieši pēc firmas instrukcijas un skalas. Tikai kam to vajag?
JBL pilināmie rāda pietiekami precīzi, it īpaši zivīm un augiem nozīmīgajos intervālos. Ūdens krāsu pat tas tests ņem vērā. Ko tad vēl vairāk vajag?
Ja jau ir sakrājies daudz par daudz nitrātu, tad kāda jēga atšķirt 80 no 100 vai pat 200? Tāpat tak pilnīgi skaidrs, kas tad būtu jādara ar ūdens maiņām. Bet augu mēslojumus uz dullo nelej un nav nekādu problēmu sarēķināt cik daudz un uz cik litriem ielejot, cik ppm kaut kādu jonu koncentrāciju dabūs. Ar testu precizitāti augu apēstā kontrolei tāpat tad pilnīgi pietiks.

[guest]

Vai šiem JBL testiem https://www.ebay.com/itm/Germany-50-PCS ... SwbYZXUbiu ir labas kvalitātes mērījumi?
Vai precīzāki tomēŗ ir šie - https://www.ebay.com/itm/TEST-FOSFATO-D ... SwHYpaMlAJ varianti?

[valdis]

Protams, ka es taisīju no analīžu tīrības reaģenta un destilētā udenī. To ka kālija nitrātā bez nitrītjona ir arī kālijs,un līdz ar to nitrātjoni ir tikai 61.3% es arī zinu...
Par krāsu - es jau nemēriju to šķīdumu gaismas absorbciju uz aci un pēc tās nerēkināju nitrātjonu saturu, vienkārši izmantoju nitrātjonu testu pēc dotās instrukcijas un līdzi doto krāsu skalu šķīdumiem ar zināmu nitrātu koncentrāciju. Protams, ka ar fotospektrometru var nomērīt precīzāk, bet tāds nemaz nebija jautājums.

[Ined]

Vai šiem JBL testiem https://www.ebay.com/itm/Germany-50-PCS ... SwbYZXUbiu ir labas kvalitātes mērījumi?
Vai precīzāki tomēŗ ir šie - https://www.ebay.com/itm/TEST-FOSFATO-D ... SwHYpaMlAJ varianti?

Strēmelīšu tests nav tās naudas vērts. JBL PO4 pilienu tests ir viens no vislabākajiem un precīzākajiem kādu zinu priekš fosfātiem.

[Ined]

Precīzas koncentrācijas etalonus nemaz tik vienkārši nav uztaisīt, ja nelieto jau gatavus fiksanālus. Katram analīžu tīrības reaģentam ir līdz sava pase, kur minēti arī cik un kādi ir piejaukumi, arī nitrātus rēķinot tāpēc reāli būs drusku mazāki tie procenti. Vēl mums analītiskajā ķīmijā mācīja darba šķīdumus taisīt no sausiem reģentiem, pat žāvējām un eksikatoros turējām reizēm, tikai pēc tam svērām. Titrējamos reģentus vēl pašus speciāli pārbaudījām, titrējām ar droši zināmām koncentrācijām, pēc tā koriģējām aprēķinu formulas, mērījām protams tikai ar aparatūru. Tad var būt drošība par precīzām mērījumu koncentrācijām. Neviens no hobiju testiem to neatkārto, pat balstoties uz tām pašām reakcijām. Protams, ka tad nav jāgaida analīžu laboratorijas precizitātes. Un nemaz tas reāli arī nav nepieciešams.
Testi dažādām firmām atšķiras, vienādi maz ticams ka parādīs. Priekšroka ir firmām, kas izdomājušas kā precīzāk nomērīt testējamos paraugus, kur pašiem nav jāizbaksta caurumiņi reaģentu pudelītēm, kur krāsu skalas gradācijas ir detalizētākas un pati skala labā tipogrāfiskā kvalitātē nodrukāta, kas ņem vērā paša testējamā ūdens krāsu. Un tad precizitātē vinnē JBL pilienu testi, nākamie jēdzīgākie pie mums nopērkamie ir Salifert. Visas Seras un Tetras krietni atpaliek. Bet jebkurš pilienu tests vienmēr būs precīzāks par strēmelītēm. Un jebkurš tests veikts laboratorijā būs precīzāks par jebkuras firmas pilienu hobijtestiem.

[valdis]

Protams, ka jālieto tīri reaģenti, precīzi trauki, t.s.k. tilpuma mērījumiem jānem vērā temperatūrā u.c., bet šajā gadījumā atšķirība starp 98+ un 99+ reaģentiem jau nu gan nav ko iespringt. Žāvēts gan nebija, bet nu tas arī maksimums dažu procentu kļūdu varēja radīt, nav jau KNO₃ tik higroskopisks.
Cik var saprast no JBL nitrātu testa drošības lapās minētajiem reaģentiem, tad tas tiešām sākumā reducē nitrātus par nitrītiem ar sausajā reaģentā esošo cinku un tālāk izmanto nitrītu priekš diazotēšanās reakcijas ar sulfanilskābi, kuru pēctam piekabina otrā reaģenta sastāvā esošajam fenilēndiamīnam, iegūstot oranžu azokrāsvielu. Vispār jau diazotēšanas reakcijas parasti veic dažu grādu virs 0 temperatūrā. Novērtējot to visu, var izsecināt, ka lielākā kļūda varētu būt pie lielām nitrātjonu koncentrācijām, kā arī man sanāca.
Kaut kad uztaisīšu līdzīgi ar fosfātiem.

[Haxiz]

Cik var saprast no JBL nitrātu testa drošības lapās minētajiem reaģentiem, tad tas tiešām sākumā reducē nitrātus par nitrītiem ar sausajā reaģentā esošo cinku un tālāk izmanto nitrītu priekš diazotēšanās reakcijas ar sulfanilskābi, kuru pēctam piekabina otrā reaģenta sastāvā esošajam fenilēndiamīnam, iegūstot oranžu azokrāsvielu.

Kur Tu šo visu ņēmi? Vispār jau tas ir katras ražotājfirmas noslēpums un tas netiek nekur publicēts. Pats šāda veida informāciju saņēmu no JBL biroja kā kluba vadītājs, un arī tas pats ar zināmu uzstājību un caur dīleri .

[valdis]

nekādu galu iekš JBL man nav , visu informāciju ņēmu no pilnīgi publiskas testa reaģentu drošības datu lapas no paša JBL mājaslapas https://www.jbl.de/en/products/detail/2440
tālāk jau ķīmiķa izglītība un loģiskā domāšana
Kaut ko saprast gan var tikai tad, ja tie reaģenti ir ar tādu vai citādu bistamību un tādēļ ir obligāti jānorāda tajās drošības lapās. Ja ne, tad protams, ka ražotājs to neizpaudīs un atšifrēt ir grūtāk.

[Ined]

Testu drošības lapas internetā var atrast, tik ne visām firmām. JBL ir pat ielikts viņu pašu mājaslapā, ja uzklikšķina pie "vairāk" zem testu nosaukumiem viņu ražoto produktu sarakstos. Testu veikšanas metodikas dažādiem joniem ir universitāšu ķīmijas praktikumu materiālos studentiem, arī nemaz nav grūti sameklēt internetā un tas neko nemaksā. Zinot kas var būt par reakcijām, pēc firmu drošības lapām un testu skalas krāsām var diezgan labi atšifrēt testēšanas metodikas variantu un tad jau arī var saprast lielāko daļu izmantoto reaģentu, dažreiz pat koncentrācijas var uzminēt. Seras testiem gan visiem drošības lapas neesmu atradusi. Kad jau diezgan pasen pētīju kas lācītim vēderā, kad pielāgoju JBL sālsūdens Ca testa gradācijas skalu izmantošanai saldūdenim, tad arī par NO3 komerciālo testu metodikām tur ļoti daudz ko atradu. Zn JBL NO3 testā nelieto, tur izrādās ir kadmijs komplektā. Cinks reducēšanai ir komplektā Sera testam. Atradu pat paštaisītos testi variantus reducēšanai ar dzelzs skaidām no saspraudēm. Lielajām koncentrācijām precīzai mērīšanai ar NO3 pilienu testiem ūdens paraugi noteikti ir jāatšķaida un pēc tam jārēķina atkal atpakaļ pēc atšķaidījuma pakāpes.

[Haxiz]

Nu tad tagad tas ir ieviests nesen, jo gadus 3-4 atpakaļ vēl nebija lapā tādas informācijas. Atklāti sakot, es JBL mājaslapā tagad neesmu bijis kādus 1.5 gadus

[valdis]

Zn JBL NO3 testā nelieto, tur izrādās ir kadmijs komplektā. Cinks reducēšanai ir komplektā Sera testam.

Es tak saku, ka tieši cinks ir tajā drošības datu lapā. Kadmijs nav. Un kadmijs ir krietni indīgāks. Industriālajā praksē un laboratorijās lieto to kadmija kolonnas reducēšanas metodi, bet priekš majas lietošanas tā ir par sarežģītu.

[Ined]

Jā, taisnība. Nupat iegāju JBL mājas lapā un vēlreiz atvēru NO3 testam drošības lapu - tur tagad rakstīts, ka cinka putekļi ir pirmā reaģenta maisījumā. Vēl pašās beigās pierakstīts, ka datos ir veiktas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām versijām. Man ir saglabāta vecāka kopija, kur vēl cinks nebija, bet bija kadmijs. Sen tajā lapā nebiju ieskatījusies.