Paštaisītie augu substrāti

JuZo
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 203
Pievienojies: Sest Mai 31, 2008 3:37 pm
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 53

Re: Paštaisītie augu substrāti

Atbildēt JuZo » Tr Dec 01, 2010 11:18 pm

Manā priekšā ir Tetra brošūriņa. Īss "soli pa solim" apraksts.
Grunts sagatavošana: TetraPlantcompleteSubstrate+TetraAqua NitrateMinus.
Ūdens sagatavošana: TetraAqua AquaSafe.
Augu stādīšana: TetraPlant Crypto+TetraPlant PlantaMin.
Akvārija starts 24 stundu laikā: TetraAqua Bactozym.
Un, gagījumā, ja zivis 25-ajā stundā sāk lekt ārā no akvas: TetraAqua ToruMin un TetraAqua TetraVital (vai vienu celiņu koksa :nerd:).
Lūk, 100% mārketinga triks. Šie ir principi, pret kuriem, un ne bez iemesla, iestājas vairums forumistu (es arī). Bet... tomēr, it kā, kaut kā, drusku, šo un to mēs piedāvājam izmantot. Tādas brošūras ir arī JBL.
Ja jau tāda tipa zemgrunts mēslojums ir tik labs, kāpēc Takeši Amano nav uzradījis kaut kādu ADA Super-PuperSubstrateMix? Kāpēc vairums pasaulslavenu dizaineru izmanto vai nu ADA izstrādāto zemgrunts biomēslojuma kompleksu, vai arī, balstoties uz tādiem pašiem principiem, sastāda savas receptes?
nbinc
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 1640
Pievienojies: Otr Feb 12, 2008 2:45 pm
Atrašanās vieta: Rīga
Contact:

Re: Paštaisītie augu substrāti

Atbildēt nbinc » Cet Dec 02, 2010 12:12 am

JuZo rakstīja: Ja jau tāda tipa zemgrunts mēslojums ir tik labs, kāpēc Takeši Amano nav uzradījis kaut kādu ADA Super-PuperSubstrateMix? Kāpēc vairums pasaulslavenu dizaineru izmanto vai nu ADA izstrādāto zemgrunts biomēslojuma kompleksu, vai arī, balstoties uz tādiem pašiem principiem, sastāda savas receptes?
Viss slēpjas ADA grunts un mēslojumu cenā. Protams ADA ir forši, bet lielākā daļa akvāristu sev nevar to atļauties nopirkt, pie tam vēl lielāka daļa cilvēku, kuri pērk akvāriju ar zelta zivtiņu, vienkārši nezin kas ir ADA un ar ko to ēd.

Tas viss ir līdzīgi kā situācija ar ekoloģiski tīriem produktiem (teiksim no Jaunzelandes) un tiem, kuri tiek tirgoti mūsu lielveikalos..... Es nesaku ka lielveikalu produktus nevar ēst, protams ka var, un lielākā daļa tā arī dara, jo tie ir lētāki ne kā ābolīši jo Jaunzelandes.

Tie, kas zin kas ir ADA, kas var tos atļauties nopirkt un protams ZIN kā tos ADA produktus izmantot izvēlās ADA gruntis. Citi kas zin kas ir ADA, bet dažādu iemeslu dēļ (pārāk dārgi, nav dabūnams vietējos veikalos, uzskata ka ADA mēslojumiem ir kādas nepilnības, vienkārši eksperimentu dēļ) paši izgatavo līdzīgus ADA mēslojumus un gruntis.

Mans viedoklis par tiem ADA.... hmmm, nu nav jau viņi vienīgie šajā tisgū pie tam ADA filozofija (Nature Aquascape) arī ir dizgan specifiska.
Es uzskatu ka Holandieši augu akvāriju ziņā ir vairāk pieredzējuši un varētu papētīt ko viņi izmanto grunts mēslošanai.

Te nedaudz informācijas par Holland vs ADA:
Dutch Vs. Nature Style Aquariums

Un viens no forumiem (protams ne angļu mēlē, bet Google tulkotājs var palīdzēt):
www.aquariumgids.be
JuZo
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 203
Pievienojies: Sest Mai 31, 2008 3:37 pm
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 53

Re: Paštaisītie augu substrāti

Atbildēt JuZo » Cet Dec 02, 2010 1:37 am

Tā, nu vairs nav labi! Spieta uzsāktā tēma ir pārvērtusies par manas pieredzes apspriešanu. Domāju, ka, kamēr nēesmu nolēmis izjaukt savu grunti, nav ar ko salīdzināt.
Pagaidām esmu pārliecināts, ka gatavos substrātos esošais māls man nepatīk.

Spiets, runājot par sapropeli... Virspusēji papētot, ir upju, ezeru un purvu sapropelis. Domāju, ka mums vislabākais būtu purva sapropelis. Tas būtu pamatojams ar purvu attīstību no ezera. Par piemēru minēšu Klāņu purva attīstības gaitu:
-Pirms apm. 8500 gadu ezerā sācis uzkrāties sapropelis.
-Pirms apm. 5500 gadu, ezeram aizaugot, sākusi uzkrāties zāļu jeb zemā tipa kūdra.
-Pirms apm. 2800 gadu sākusi veidoties sfagnu jeb augstā tipa kūdra.
Tieši sfagnu/augstā tipa kūdra ir izmantojama akvārijos augstā CEC rādījuma dēļ. Logiski, ka sapropelim no purva varētu būt vēl labāks šis rādītājs. Kā arī pieļauju, ka šīs dūņas būs "sterilākas" nekā upēs un ezeros, kur var atras vai visu Mendeļējeva tabulu.
RabaRberz
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 1
Pievienojies: Pirm Jan 16, 2017 4:47 pm
Contact:

Re: Paštaisītie augu substrāti

Atbildēt RabaRberz » Pirm Jan 16, 2017 5:26 pm

NU tad jau par ko vispār iet runa !!
Lietotāja avatars
selfdesigner
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 6
Pievienojies: Pirm Feb 03, 2020 10:46 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 64

Re: Paštaisītie augu substrāti

Atbildēt selfdesigner » Pirm Jūl 06, 2020 2:42 pm

optibet kazino
nbinc rakstīja:
Otr Nov 30, 2010 1:19 am
JuZo rakstīja: Protams, ka termodinamiskie principi darbojas arī akvārijā. Tikai, kādi procesi notiek ar māliem pārblīvētā ar sildkabeli uzsildītā gruntī? Nelasīšu lekciju, bet atgādināšu par melnajām, pēc puvuma smirdošajām lielo augu saknēm. Un visu to šaizi kabelis "transportē" akvas ūdenī.
Varu pastāstīt par savu pieredzi šajā jautājumā.

Kad likvidēju 300 litru akvāriju tad savā laikā grunts bija piebāzta ar JBL māla bumbiņām (liekas jau minēju par to topikā) un kā pareizi atzīmēja JuZo tad tur, kur bija liels māla daudzums, saknes patiešām bija sapuvušas, neskatoties ka bija zem grunts sildošais kabelis, kuram it kā vajadzēja ventilēt to grunti. Bet māli neļāva gruntij veiksmīgi ventilēties - nebija spraugu, kur tām ūdens massām cirkulēt (sanāca "iecementēts" mālā kabelis). Kabelis sildīja mālaino grunti lokāli. Sasilusi mālu kārta protams radīja ūdens cirkulaciju, bet VIRS māliem, nevis pašos mālos un zem tiem. Tāpēc puvums nevarēja nonākt akvārija ūdenī. To puvuma smaku es pamanīju tikai tad, kad sāku smelt grunti no akvārija.

Patiesībā sapuvušas saknes kā reizarī bija signāls - ka tanī vietā nebija labas ūdens cirkulācijas. Zinošāki cilvēki tak rekomendē noteiktu grunts biezumu akvārijos - ja ir par mazu tad augiem grūti iesakņoties, ja ir par daudz tad apakšējie slāņi sāk pūt un tas ir tā iemesla dēļ ka apakšējos slāņos ar laiku sakrājas tādi mēsli ka ūdens tur vairs necirkulē sptarp akmentiņiem.

Sildošie kabeļi atļauj palielināt "drošu" grunts dziļumu, kurā nenotiks grunts pūšana jo kabelis pastiprina dabisko grunts ventilāciju. Man 300 litu akvārijā grunts slānis bija kādi 12 cm un varēju bez problēmām sastādīt augus ar lielām un dziļimā garām saknēm.

Nezinu vai man varētu būt taisnība, bet te dažas pārdomas:
1. mēslojums zem grunts mazāk tiek tramdīts ravēšanas laikā ja grunts slānis virs mēslojuma ir dziļāks;
2. ar sildošo kabeli mēs varam palielināt drošu grunts slāni, kurā būs mazāka iespēja tai pūt apakšā;
3. pūšanas procesi gruntī ir tik pat svarīgi augiem, jo tur veidojas īpašu baktēriju slānis, kurš palīdz augiem uzturēt vajadzīgo pH līmeni pie saknēm;

Tad variants varētu būt tāds - mēslojuma slānis, neliela drenāžas kārta, tad sildošais kabelis un pavirsu biezāks grunts slānis. Iespējams ka vienīgā iespēja kā tādā stāvoklī nostiprināt sildošo kabeli ir izvērt to caur celtnieības sietu (kā parasti to dara taisot apsildāmāsgrīdas), jo ar piesūcekņiem, kas ir komplektā ar kabeli, to pie akvārija apakšas nevarēs piestiprināt. A sieta+kabeļa konstrukcija varētu diezgan labi turēties un kabelis netišām netiks izrauts no savas vietas. Ar tiem piecūcekņiem gan varēja atgadīties visādas avārijas jo tie ar laiku atlīp no stikla un tad vajag izlīdušu kabeli stumt atpakaļ zem grunts un vell vien sazin vai tas tur apakšā nesamet cilpas un izjaut normālu ventilēšanu.

Virsējais (biezākais) slānis labi ventilēsies ar kabeļa palīdzību, bet pašā apakšā būs ar mēslojumu bagāts slānis, kurā esošās organiskās vielas ne tik strauji izskalosies akvārija ūdeni jo kabelis ir virs šī slāņa un tur apakšā būs ne tik intensīva ventilācija. Savukārt ravējot un pārstādot augus pats apakšējais slānis tiks mazāk "traumēts". Dažas saknes tur protams būs jo augi stiepries pēc gardumiem dziļumā, bet mums būs liels augšējās (bufera) grunts slānis, kur neliels patraucētā mēslojuma daudzums tiks apturēts.

Interesanti varētu būt zināt kā akvārijā uzvedīsies biohumuss no sliekām, bet nu ja es tādus eksperimentus taisītu tad mālus gan neizmantotu, tad jau labāk kūdru.
Paldies, ka padalijies ar savu pieredzi. :applause:

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis

cron