Atbildēt spiets » Sest Feb 08, 2014 11:37 pm
Kas par muļķībām. Nevajaga augus bāzt mākslīgajos substrātos, un pēc tam cerēt ka tur kaut kas izaugs. Akmens vati izmanto audzētavas, tāpēc, ka tas ir lētāk vienkāršāk, tā ir bez slimību ierosinātājiem un labi kalpo, kā substrāts kurā augam izlaist saknes un balstīt sevi. Piedevām audzētavas barības vielas šādiem augiem piegādā ar ūdeni - vate nav blīva, nesablīvējas, tajā labi notiek vielu apmaiņa un tā nepūst.
Ehinodoriem ir vajadzīgs ar barības vielām bagāts substrāts, un tiem ir plaša sakņu sistēma. Ja nevar audzēt atbilstoši sagatavotā akvārija gruntī, un nav citi varianti, kā podiņš. Tad manuprāt labāk ir paņemt platāku podu ar lielāku virsmas laukumu, apakšā iebērt granti, oļus, samaisītus ar kūdru un māliem (JBL florapolu vai karjera mālu, vai JBL māla bumbas) un pa virsu vienkārši smalkus +/-2-3mm olīšus. Ja gribās paātrināt audzēšanu, tad var sākt nodarboties ar izvirtībām. Ar šļircē ievilktu un nedaudz atšķaidītu barības vielu šķīdumu ik pa laikam sašpricēt podiņa apakšā barības vielas (Vito utml. vai speciālos akvāriju mēslojumus (tikai ne glutāraldehīdu)).
Parastajos trauciņos viņi visticamāk ir nīkulīgi jo kaut kas nepatīk - vai nu podiņā ir tik anaerobi apstākļi, ka saknes jau sākušas pūt vai tuvu tam, vai arī tur nav barības vielu. Un ja neskaita podiņu, tad jau ir vesela rinda citu apstākļu - gaismas, CO2 utml. Bet plika akmens vate nevar tikt uzskatīta par pilnvērtīgu substrātu - tā ir vieta kur ieķerties saknēm, lai augs neapgāžas. Un hidroponikā taču ehinodoru netaisies audzēt...