Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 28, 2017 2:48 pm

Paldies, Spiets un Ined.
Upe vēl aizalusi, un pēc tam, es domāju, jāpagaida lai noskrien palu ūdeņi. Vēl jau ir arī pemājas dīķis ap 2000m/2 un līdz 3.5m dziļš. Tam arī vēl ledus virsū. Ir gan neliels sūknītis, kas visu ziemu uztur vaļā āliņģi, bet patreiz jau baidos kāpt uz ledus lai paņemtu ūdeni analīzēm. Jautājums tāds - vai tajos ūdeņos (ja viņi gadījumā derēs) nevarētu būt visādu aļģu un slimību aizmetņi, kas siltajā akvārija ūdenī varētu sākt uzdarboties?
Skābā kūdra mājās jau ir, varbūt sākt izturēt ūdenī kūdru, bet domāju kāds tas dzeltenais ūdens izskatīsies? Varbūt ka staruji nokusīs ledus un jautājums atrisināsies vieglākā veidā.
Par augiem. Tā arī plānoju darīt. Sameklēt augus tepat Latvijā (esmu atradis nedaudz info par tiem kas is samērā viegli audzējami) No ārzemēm sūtīt pagaidām nedomāju. Un vispirms jau jāpanāk, lai augtu esošie.
Ehinodori - akvārijā ir 3gb. Tav viens, kas foto nu tikai sācis augt. Visi trīs, kad iegādājos bija ar aptuveni 25cm garām lapām. Katram no augiem bija savādāka lapu forma (šķirnes nezinu) Mēneša laikā visiem lapas no augšas (1.foto pie mana pirmā posta) sāka bojāties un itkā izšķīst. Dažā lapām veidojās caurumu lapas plātnē. It kā jau aug. Veidojas daudz jaunu lapu, taču tās ir šauras līdz 5cm garas un apaug ar bārdu. Tkai foto redzamajam sākušas augt lielākas lapas, sākumā pēc veco lapu nobeigšanās arī visas bija mazas. Tas bija viens no iemesliem sākt meklēt jūsu palīdzību.
Anubiasi- arī ir trīs dažādu veidi. Viens ļoti zema auguma, viens liels ar apaļīgām lapā,(it kā foto var redzēt) un viens arī liels ar garām lapām. Šķirnes nezinu. To, ka jāsiem pie akmeņiem vai siekstas, es tiešām mnezināju. It kā jau, pēc manas saprašanas, aug tīri normāli visi trīs - katru nedēļu vismaz viena jauna lapa. Tam ar apaļajām lapām pat zieds iznāca. Tikai es katru nedēļu vismaz vienu lapu katram augam noplūcu, jo bija apaugusi ar melno bārdu. Biju lasījis, ka apaugušās lapas jāaizvāc no akvārija, lai ierobežotu izplatību. Tā nu vi'[ni izskatās dīvaini. Tam vienam, kas foto ie 2 lapas vienā galā, tad kādi padsmit cm stumbra un tad atkal 2 lapas galotnē (nāk atkal jauna lapa).
Kriptolarīna - 3 stādiņi. Aug, es domāju, labi. Iegādājoties bija tādi sīki, bet tagad jau lieli augi. Pozitīvi ir tras, ka neaig uz viņiem bārda.
Watersprite - (nezinu kā latviski sauc, es saucu par burkānu, jo lapas tādas) Sākumā negribēja augt, bet tagad aug, es domāju) labi. Vakar ievēroju, ka uz lapu galiem sāk veidoties jauni stādi. Būs ar ko apstādīt akvāriju. Arū bārda uz šā auga neaug.
Vēl jau priekšpusē ir tādi zemi augi - tā kā mzāles pušķīši. No pieredzes, pirma vairāk kā desmit gadiem, zinu ka staruji iet uz priekšu ar sakņu dzinumiem un ātri pārņem gandrīz visu akvāriju. Tagad tikai aug uz vietas un apaug ar bārdu, lūdz ar to katru nedēļu daļu no vecām lapām amputēju.
Bija Ludvigija vairāki stādi, bet tie nometa lapas un pēc kāda mēneša bija palikuši tikai stublāji, kas apauguši ar bārtu unj tos likvidēju. Likividējor redzēju ka saknes ir labas.
Par valoisnēriju jau rakstīju
Biju aizmirsis pieminēt, ka janvāra sākumā visiem augiem blakus gruntī ieliku pa JBL māla bumbiņai. Varbūt tas kaut ko iespaidoja pozitīvi?
Par grunti. Tā rupjā frakcija ir tikai pa virsu. Dziļāk ir daudz smalkāka grunts. Un zem tās ir nedaudz Sera mēslojums. Jāatzīstas gan ka tas bija kādus 12gadus vecs no maniem senākiem laikiem. Viens spainītis bija neattaisīts, otrs gam tikai pusē.
Par Siāmas aļģēdājiem esmu domājis, tikai nav iznācis sameklēt.
Vairāk zivis baidos ņemt. Īsti nezinu akvārija limitu, un negribu nodarīt zivīm pāri. Šīs visas gan ie maziņās. Kādreiz vija deaudz lielāka izmēra zivis.
Par barībām. Tās visas ie mājās. Seru pērku mnazajās paciņās un tā kā tā ir ikdienas barība, tad tur ar četru mēnešu limitu problēmas nav. Hikari mikro palets arī ir ikdienas barība un iegādāta decembra beigās. Vēl jau tukša nav, bet ceru iekļautie četru mēnešu temiņā. Ar Dafnijām un Bloodworm gan būs problēma iekļauties. Tur aizies par 6 mēneši. Arī ar samu barību būs grūti. Un, ja nopirkšo tos Siāmas aļģēdājus, tad jau nedrīkstēs dot samiem papildus barību.
JBL Feropool Refil nopirkšu. Bet vai nevajadzētu sagādāt papildus augus un tad mēslot? Kaut gan esošie jau arī pa lielam neaug Nu nezinu. Dodiet padomu, lūdzu.
Gaismu pielikšu 1 stundu klāt, ceru ka aļģes nesāks svinēt svētkus.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 28, 2017 2:54 pm

Aizmirsu piebilst par to nosēdumu uz lapām. Par Ehinodoriem īstu nemāku sacīt, bet Anubiasiem visas noplūktās lapas bija kā smalks smilšpapīrs, arī tās zāles (nezinu kā sauc) noplūktās lapas visas bija asas. Nosēdumus nemanīju, lapas zaļas , tikai ar melnu bārdu. Vai tas varētu būt kaļķis?
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Otr Feb 28, 2017 5:43 pm

Ja akvārijam ņem ūdeņus no āra dīķiem vai upēm, kur ir zivis, tad tie iepriekš ir jāuzkarsē, tad nekas bīstams neievazāsies. Bet, ja no lietus ūdens mucas zem pažobeles, tad gan var droši liet ar visiem odu kāpuriem.
Ehiem varēja būt virsūdens lapas, tad ir pilnīgi normāli, ka tās zem ūdens nopūst un jaunās no vidus ataug savādākas. Anubiasi ir tik lēni augoši, kāpēc plēs vēl lapas nost, padarot par lielākiem nīkuļiem? Aļģes jau nav nekāda slimība. Būs tām apstākļi piemēroti, augs, lai ko Tu darītu. Pat ja visas redzamās noindēsi, no sporām ātri atkal ataugs no jauna. Varēsi tad bezgalīgi ar kaut ko cīnīties. Tāpēc arī nav nekādas lielās jēgas liet pretaļģu līdzekļus, nekādi vitamīni zivīm tie nav. Bet, kad novērsīsi iemeslus, aļģes pašas izčibēs.
Aizmirsti šobrīd par lielu perfekcionismu. Audzē augus. Nu un tad, ja kāda aļģīte redzama? Neskaties uz tām, tāpat kā viņas uz Tevi neskatās. :embarrass: Būs vairāk augu, būs vairāk konkurentu, vēl ūdeņus pamainīsi vairāk un tās pamazām pazudīs pašas. Ieliec akvārijā kaut vai pavairāk to pašu raglapi vai najādas – labi palīdzēs visu vairāk izrīt aļģēm pa priekšu. Tās abas labi un ātri augs jebkurā ūdenī. Vēlāk varēsi izmest, ja nepatiks un, kad būs savairoti citi augi.
Uz ludvigiju un “burkānpaparžu” (Ceraptopteris thalictroides) labu augšanu ar šo ūdens cietību nav ko cerēt. It kā jau arī skaitās parastie vieglie augi, bet tomēr ir ar saviem niķiem. Ja gribi tāda tipa augus vai vēl kaprīzākos, tad šis ūdens ir jāpamīkstina. Ca un Mg savstarpējās proporcijas vairumam augu ir svarīgas. Tas 4 pret 1 ir pats labākais, kas atrasts un tas tiešām labi nostrādā vairumam augu. Nebūs jau liela vaina, ja arī sanāks kādi 3-6 pret 1, bet Tev pašlaik sanāk gandrīz 10 pret 1 – tas ir par daudz. Tādā ūdenī diezgan maz kas spēj normāli augt. Ca nobloķē daudz ko, tai skaitā arī vairumu mikroelementu. Būsi iztērējies par tām firmas mēslojumu pudelēm, bet jēgas nekādas, augi tāpat tad nevarēs uzsūkt. Vispār akvārijos mēslošanā daudz svarīgākas ir tieši elementu savstarpējās proporcijas, nevis pat tiešās koncentrācijas. Un labāk mazāk, nekā pārdozēt. Firmu mēslojumu pudelēs tas viss parasti ir ievērots, bet, ja ūdens gadās no cietajiem, tad pamatlietas cietībā maiņas ūdeņiem tomēr ir jāpalabo pašiem. Universāla gatavā mēslojuma visiem dzīves gadījumiem nav, tad ir jājauc pašam.
Ja negribi neko ūdenim mīkstināt, tad esošajā ūdenī paliec pie higrofilām, valisnērijām, raglapēm, najādām, anubiasiem, harām un līdzīgiem augiem. Vēl vari tad stādīt arī tos, kuri pārsvarā barojas caur saknēm – no ehinodoriem un kriptokarīnām līdz pat nimfejām. Reizi pa reizei caur šprici varēsi pie saknēm kādus dubļus iepildīt un tiem tad pietiks. Tur arī var atrast ļoti daudz un dažādus augus, pietiekami skaistus. Mēslošana - šobrīd uzmanīgi, vari ar tik maz augiem viegli uzdabūt vēl vairāk aļģu nekā jau ir. Labāk dod zivīm vairāk ēst un neko nesifonē. Jaunām zivītēm ir noderīgi labāk paēst, nekas ļauns nenotiks, ja arī barosi pat divreiz dienā. Ja noteikti gribi liet kaut ko no tām mēslojumu pudelēm, iesāc prātīgi, ar trešdaļu - pusi no devas un skaties pēc augu reakcijas.
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 422
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 35
Contact:

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt spiets » Otr Feb 28, 2017 6:29 pm

GuntisJ rakstīja:JBL Feropool Refil nopirkšu. Bet vai nevajadzētu sagādāt papildus augus un tad mēslot? Kaut gan esošie jau arī pa lielam neaug Nu nezinu.
Es jau visu laiku saku, ka maz augu, un re kur Ined jau arī uzrakstīja, ka precīzāk nemaz nevar pateikt...
Priekš kam pirkt ferropol, ja ir tas planta gainer Classic? Izlieto to pašu. Pēc testiem NO3 un PO4 ir gana, ja gribi liet klāt, tad lieto to planta gainer classic un ja vēl gribās eksperimentēt, tad pielej atsevišķi K. Bet tajā Classic kālijs arī jau ir iekšā. Un tad jau redzēs pēc nedēļas, kāda būs augu atbildes reakcija Es noteikti arī izlietotu acceleratoru kaut vai vismazākajā ieteicamajā devā. Tas palīdzēs gan augiem augt, gan aļģes sabremzēs. Jo grozies kā gribi, dabu neapmānīsi - ja augsts ph un Kh tad arī CO2 ūdenī ir mazāk un augiem tas trūkst.
Ir metode, kad cieto ūdeni uzdzītajos akvārijos kompensē ar 3-4 reizes lielāku mikroelementu devu. Bet šajā gadījumā to noteikti nevajadzētu darīt, bet to ir labi likt aiz auss vēlākam laikam...
Es pieļauju, ka kopā ar ūdens maiņām, mikroelementiem ar kāliju un acceleratoru, jau nedēļas, pusotras, laikā ieraudzīsi kā augi sāk mainīties. Kriptām lapas kļūs spīdīgākas....
Piedod Ined, zinu, ka Tev gluts nepatīk.... :)
Tās asās lapas anubiasiem var liecināt vai nu par aļģes paveidu, vai ka augam nepietiek ogleklis un tas to ņem īpašā veidā no ūdenī izšķīdušajiem karbonātiem. Pēdējā gadījumā tas aplikums ir tāds vienmērīgs līdzīgi kā tējkanā katlakmens nogulsnējas. Bet es aizmirsu vai anubias bija starp tiem augiem, kas varēja oglekli tādā veidā iegūt...
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Otr Feb 28, 2017 7:23 pm

Gluts nepatīk gan, es pārāk labi zinu, ko tas draņķis nodara arī cilvēku veselībai. Ne jau tikai alerģijas un astmas lēkmes vien ir bīstamas, bet tas ir arī pamatīgs kancerogēns. Ne pati to gribu savā dzīvoklī ieelpot, ne arī ar tīru sirdsapziņu citiem kaut ko tādu ieteikt. Ir arī pietiekami daudzas citas metodes, kā ūdensaugiem var vairāk CO2 nodrošināt. Un gluts pat nedod CO2, tikai ar atbrīvoto papildus oglekli vēl baktērijas piebaro un reizē arī saindē, kuras tad mirst, pūst un atkal šķeļas, patērē vēl papildus zivīm vajadzīgo skābekli, pa starpai gan pabarojot dažus augus, bet nogalinot citus augus u.t.t.
Varianti kā augiem var panākt vairāk CO2 ir arī nekaitīgāki – var ļaut, lai to visu saelpo pašas zivis (bet tad tām ir jābūt vairāk nekā 3 mailītēm uz tonnu ūdens un jāēd arī tām tad ir labi, nu nevajag tās badā mērdēt un pataisīt par nīkuļiem, tās ir muļķības par veselīgajām ilgām atslodzes dienām). Var augiem kādas galotnītes vai lapas izlaist virspus ūdens – tur CO2 ir papilnam un tas tad labi pabaros visu augu arī zem ūdens. Var audzēt augus, kuri barības vielas ņem no grunts caur saknēm. Un uzpildīt apakšā tās barības vielas, kaut sauju zemi no pļavas var palikt, nemaz nav jāpērk dārgās mālu bumbas veikalos. Un tur arī CO2 tad veidosies. Nevajag vēl aizmirst, ka augi tumsā paši elpojot izdala CO2, tas tāpat uzkrājas ūdenī priekš nākamās dienas. Atkal – tas notiks ne jau ar 3 maziem augu zariņiem, bet ar daudz zaļumiem. Var neuzdzītā akvārijā ielikt aeratoru vai filtru saorientēt, lai kustina virspusi. CO2 un O2 no gaisa atkal labāk nonāks ūdenī. Var pamīkstināt ūdeni - atšķaidot vai ar dabiskajām humīnvielām – zemāks gH, kH un pH vienmēr būs saistīts ar labāku CO2 šķīšanu ūdenī. Bet bez papildus balonu gāzes vai brāgas, vairāk, kā ir normāli gaisā, tāpat tur neizšķīdīs. Var arī vienkārši paciesties un atļaut akvārijam mazliet vairāk novecot un nobriest – gruntī sakrāsies dūņas, tās pamazām tāpat pamīkstinās ūdeni, noārdīsies organika un atkal veidosies vēl klāt dabiskais CO2 un minerālvielas. Vai tad maz alternatīvu tai indei? Augiem, ar retiem izņēmumiem, ar to pilnīgi pietiks, tie agrāk vai vēlāk, bet vienmēr iesāks augt. Arī dabā taču notiek tieši tāpat.
Nezinu, laikam jau cilvēkiem kaut kā mazliet par daudz šobrīd gribas visu tik ļoti ātri un tik ļoti sterilos paskatos. Pilnīgi nedabiskos. Brīnums, ka dažs labs vēl zivis negrib noslaucīt ar lupatiņu – tak tādas nesmuki gļotainas un vēl kakā. Šausmas cik nehigiēniski! Vairs nekādas pacietības. It kā, nopērkot un ielejot no veikala pudeles, visas problēmas tā uzreiz varētu atrisināt. Tas ir tāpat kā paslaukot savus atkritumus zem tepiķīša un, izliekoties, ka viss ir kārtībā, ja jau no malas vairs neredz. Bet diemžēl tā tas nav. Un tad vēlāk tādi lielie cīnītāji pret dabiskiem procesiem brīnās, kāpēc zivis jau pēc gada ir ar visu to ķīmiju piebeigtas, kad normāli tās varētu arī visus 10 gadus nodzīvot. Labi, laikam pietiks kā tādam grafomānam ko censties pārliecināt. Katram jau pašam savu zivju līķi uz sirdsapziņas krājas vai tā arī paliek pofig kas notiek.
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 422
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 35
Contact:

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt spiets » Otr Feb 28, 2017 8:56 pm

Nu Ined tas ko stāsti ir taisnība par CO2. Šīs sakarības D.Walstad ir pētījusi un apkopojusi grāmatā ''ecology of planted aquarium''. Tiem akvārijiem gaismu tur uz 0.3 W/L. Un tik maz gaismas tieši tāpēc, ka vairāk nepietiek CO2. Pastiprini gaismu un tas CO2 ko augi saelpo pa nakti beigsies ātrkā nekā pāris stundās un CO2 kļūs par augšānas ierobežojošo faktoru. Jo lai neaugtu aļģes bet augtu augi tikai gaisma drīkst būt limitējošais faktors. Augu izlaišana virs ūdens arī ir veselu tēmu vērta. Bija man akva vairākus gadus pēc Walstad metodes - nu nekāpa neviens augs man ārā no ūdens... Ja izkāpa, tad džungļi bija tādi, ka gaisma apakšā nespīdēja. Un viņas akvāriji nav vērsti uz perfektu un ''pareizu'' augu izskatu. Jo ja augs kāpj ārā tam apakšējās lapas bieži pazūd, jo apakšā nepietiek gaismas un augšā ir labāki apstākļi un viss labums tiek dzīts uz augšu virs ūdens. Walstad atļāva augiem kāpt ārā, lai tie ātrāk patērē barības vielas un lai ūdeni varētu nemainīt pat puss gadu, bet rezultātā tāpat - kad grunts bija savu izsmēlusi ūdeni ieteica mēslot ar remineralizātoriem lai atjaunotu red oks potenciālu...
Par gluta toksiskumu piekrītu, bet nav arī tik vienkārši un triviāli. No zinātniskā viedokļa gluta iedarbība ir ļoti interesanta. Tas nedod oglekli tikai kaut ko noindējot un pūdējot. Nu jau internets pa naudu piedāvā nopirkt dažādus pētījumus par glutu un fotosintēzi. Paralēli savai toksiskajai iedarbībai aptuveni pusi no ielietā pārstrādā baktērijas, pie tam zem 9.5 līdz 20 ml/l (dažādi avoti) tas pat īsti nav spējīgs noindēt baktērijas , bet tieši otrādi kalpo kā barība. Nekur nav teikts kur nonāk otra puse un cik daudz izgaro istabā. Un ja augus ieliek tīrā akvārijā, kurā nav uzkrājusies organika, nav grunts, tie tik un tā ar gluta palīdzību aug ātrāk. Un ir jau pētījumi, ka tas attiecībā pret augiem darbojas kā fotosintēzes mediators. Nonākot augā un arī baktēriju iedarbības rezultātā rodas gan CO2 gan citi organiski savienojumi. Arī tādi kurus augs pa taisno iekļauj Kalvina cikā. Citiem vārdiem no gluta augs iegūst savienojumus kurus pa tiešo var izmantot organikas sintēzei apejot CO2 uzņemšanas starpposmu un nezaudējot uz šo proscesu enerģiju. Šī iemesla un aļģu iznīcinošo īpašību dēļ ir ''trakie'', kas glutu lej klāt uzdzītajos akvārijos kuros CO2 ir jau ar pārpalikumu.
Un kas interesanti ar tiem augiem kuri no gluta sprāgst nost - tiem iztrūkst kaut kādi receptori, kas nosaka gluta izmantojamību. Bet neesmu redzējis pētījumus kas izskaidrotu kāpēc tieši šiem augiem tas ir indīgs un kāds ir mehānisms kā tie tiek nobeigti.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 28, 2017 9:05 pm

Nu gan dabūju! Nu neesmu es sterilitātes cienītājs. Manā pirmajā akvāriju amatierisma piegājienā no 2001 līdz 2007. gadam sākums bija ļoti labs (vismaz pēc maniem ieskatiem). Zivis nebeidzās, augi auga un un vairāk bija jādomā par retināšanu nevis stimulēšanu. Pēdējā pusgadā gan parādījās melnā bārda gandrīz uz visiem augiem. Ķīmiju pret aļģēm nekādu nelietoju, arī papildus vairākas reizes nedēļā ūdeni nemainīju, jo neaizdomājos par tā nepieciešamību. Pie vainas, pēc manām domām, varēja būt kāda inficēta auga ievešana kādā no akvārijiem, jo, ja ieraudzīju ko interesantu, tad centos iegādāties. Tas man likās galvenais iemesls. Tagad pieļauju ka vēl,noteikti, problēma bija ka saistībā ar jaunās mājas celtniecību dažreiz kādu nedēļu netika nomainīts ūdens. Īstenībā viss kopā. Tad kautkur lasīku ka nekavējoties visas bojātās lapas ir jāaizvāc no akvārija. Tā arī darīju, bet rezultāta nebija. Tad bija jāpārceļas. Liela daļa zivju no stresa aizgāja bojā. Apaugušos augus roka necēlās stādīt atpakaļ. Pirku nedaudz jaunus, bet tie jau nedēļas laikā apauga. Tad vēl kāda zivs nobeidzās un vairāk nevēlējos mocīt ne sevi ne zivis ne augus (jebko jau var nobendēt, bet vai vajaga?) Un tagad pēc 10 gadu pārteaukumā ,sākot no jauna, atkal melnās aļģes. Internetā atkal lasīju, ka nekavējoties jāaizvāc melnās bārdas skartās lapas. Tā arī darīju. Pašas par sevi man viņas netraucē, bet negribu piedzīvot to pašu ko toreiz, tāpēc arī nedaudz stresoju.
Ūdeni ņēmu no tā paša ūdensvada kur tagad. Vienīgi pirms dažiem gadiem (Talsos) tika pa eiropas naudu nomainīta ūdensapgādes sistēma, tajā skaitā atdzelžošanas stacija. Pirms tam krāna ūdenim nostāvoties vedojās nogusnes tādas pašas kā man no spices. Taču dziļurbumi ir tie paši. No ķīmijas toreiz regulāri lietoju Sera Ph minus un Sera aquatan.
Ņemu jūsu abu sacīto vērā un cenšos saptast un izsvert. Ined, neuztraucies, vēl accelaroru neesmu atsācis pielietot.
Un vēl. Man ap māju ir neliel meža ieloks, kurā netiek pieļauta saimnieciskā darbība. Ja koks no vētras vai aiz vecuma ir nokritis, tad tam tur arī jāpaliek, lai dzīvajām radībām ir kur dzīvot.Pie upes pļavai ir ļauts palikt tādai kāda tā ir. Un bebram ir atļauts celt dambi un nebūs kādam to traucēt. Sētā rgulāri ciemojas stirnas (kaut ko arī nograuž), nāk lapsas, un kāds briedis, vienu reizi vkarā vija iegriezies lūsis (pirmo reizi mūšā brīvā dabā to redzēju), nāk āpsis un piekakā dobes. Tā ka par sterilitāti ir nevietā.
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 422
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 35
Contact:

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt spiets » Otr Feb 28, 2017 10:06 pm

Maz ticams, ka ar augiem kādu aļģi baigi var ienest. Lielākoties akvārijā sastopamās aļģes ir vietējās faunas. ''Sēkla'' akvārijā nonāk kopā ar ūdeņiem un arī vējš pa gaisu nes to sporas. Viņas tikai gaida, kad būs tas labākais brīdis, lai sāktu augt.
Augiem nevar arī noraut visas lapas, kas apaugušas ar aļģi. Pastāv uzskats, ka augi uz kuriem aug aļģes pilnvērtīgi neaug. Un tieši tāpēc, ka labi neaug tie neražo vielas, kas viņus aizsargā un aļģēm ir vieglāk pie tādām lapām piestiprināties.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 28, 2017 10:25 pm

Paldies! Sapratu
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Cet Mar 02, 2017 12:30 am

spiets rakstīja: Par gluta toksiskumu piekrītu, bet nav arī tik vienkārši un triviāli. No zinātniskā viedokļa gluta iedarbība ir ļoti interesanta. Tas nedod oglekli tikai kaut ko noindējot un pūdējot. ........
Un kas interesanti ar tiem augiem kuri no gluta sprāgst nost - tiem iztrūkst kaut kādi receptori, kas nosaka gluta izmantojamību. Bet neesmu redzējis pētījumus kas izskaidrotu kāpēc tieši šiem augiem tas ir indīgs un kāds ir mehānisms kā tie tiek nobeigti.
Vēlreiz un beidzamo reizi par glutu un akvārijiem, lai labāk saprastu kas ir kas.
Ir īstie ūdensaugi un ir patiesībā sauszemes augi, kuri spēj dzīvot arī zem ūdens. Pirmo ir daudz mazāk, te pieder arī valisnērijas, raglapes, elodejas. Arī aļģes pēc savas būtības ir kā īstie ūdensaugi. Atšķiras no augiem, kuri spēj būt arī sausiņi, gan vielmaiņa, gan šūnapvalku sastāvs, gan anaerobās elpošanas ceļi. Kas attiecas uz glutāraldehīdu, tad tas, ūdenī nonācis, sašķeļas par ļoti daudz ko. Ir veikti daudzi pētījumi arī tieši akvārijos ar atšķaidīto glutu. ļoti konspektīvi būtiskākais: Vieni augi reaģē vairāk, citi mazāk. Vieni augi mirst, citi spēj arī iegūt no tā kādus labumus. Grampozitīvās baktērijas mirst vairāk, gramnegatīvās cieš mazāk. Līdz ar to arī biofiltrāciju stipri nenokauj, bet ietekmē gan un ne jau pozitīvi. Pētījumos ir atrasts, ka drīz pēc gluta kārtējās devas pievienošanas, akvārijā atkal īslaicīgi parādās amonijs un nitrīts. pH mazliet pazeminās. Un tā svārstības atkārtojas ar katru jaunu pieliešanas ciklu. Bet dzīvniekos un vēžveidīgajos aknās uzkrājas toksiskie atkritumi, kamēr, sasniedzot kritisko līmeni, aknas noārdās un tad dzīvnieks mirst. It īpaši bīstami, ja ūdens ir bāziskāks, tad iedarbība ļoti pastiprinās. Iedarbības pamatmehānisms uz baktērijām, īpaši uz ūdenī peldošajām, t.sk. heterotrofajām organiku ēdošajām, ir nāvējošs vai stipri nomācošs. Grunts baktērijas ietekmē mazāk. Baktēriju līķiem mineralizējoties, barojas citas baktērijas, augi. Var saaugt vēl vairāk baktēriju, tad atkal atmirt, atkal saaugt u.t.t. Tas rada papildus CO2, bet iztērē O2. Reizēm tas pat rada bāli duļķaino ūdeni. Reizēm veidojas rezistentas baktērijas, ieskaitot tuberkulozi. Aļģes viennozīmīgi mirst. Visas. Augi var izmantot efektu, kad no gluta šķelšanās starpproduktiem rodas arī dažas organiskās skābes, kuras normālā veidā augi sintezē garākā ķēdītē - iesākot no fotosintēzes ar CO2 iesaistīšanos. Bet šeit augiem rodas iespēja ietaupīt enerģiju un tikt jau pie gataviem trikarbonskābju cikla starpproduktiem – relatīvi nekaitīgiem priekš citiem ūdens organismiem (kā ābolskābe, citronskābe, pienskābe), vai arī diezgan kaitīgiem (skudrskābe, oksāletiķskābe, glutārskābe, ketoglutārskābe, hidroksilglutārskābe, acetodikarboksilskābe, dzintarskābes aldehīdi, baldriānskābe, pentadiēni, pentadioli u.t.t.). Tā nemaz nav visa buķete, kas tur veidojas. Iedarbība pašam glutāraldehīdam kā aļģu iznīdētājam notiek galvenokārt saistoties pie šūnapvalkiem – pie olbaltumvielu amino un sulfhidrilgrupām, tās alkilējot un apturot jaunu olbaltumvielu sintēzi. Vēl inhibē vielu transportu šūnās caur membrānām, nobloķē daudzus fermentus –jo tie arī ir olbaltumvielas, inaktivē ļoti dzīvībai svarīgu fermentu – dehidrogenāzi. Un šūnas no tā visa mirst, ja vien nemāk aizsargāties. Aļģu, sūnu un īsto ūdensaugu šūnām nav tāda pati antioksidatīvā aizsardzība, kā tiem augiem, kuri glutu pacieš. Skaitās, ka augu evolūcijā tas ir izveidojies vēlāk, kad gaisā vajadzēja aizsargāties no sagraušanas ar ultravioletajiem stariem. Zem ūdens jau tas nav neko aktuāli. Ir lasītas vēl arī dažas citas teorijas, kāpēc daži augi no tā atmirst, bet citi nē, tomēr antioksidantu aizsardzības esamība/neesamība ir galvenā. Lai nu kā – tiešām ir akvārija augi, kuriem gluta šķelšanās produkti ar oglekli iekšā paātrina augšanu. Bet efekts ir īslaicīgs. Augi kļūst par sava veida narkomāniem, pēc brīža jau sasniegtā augšanas stimulācijas efekta noturēšanai vajag arvien vairāk un vairāk gluta. Augi savā ziņā izlaižas, jau gaida dopingu un sāk slinkot, paši vairs tik aktīvi nefotosintezējot visu no sākuma. To var atkal pagriezt atpakaļ, bet ne jau bez adaptācijas problēmām, augi tad streso, uz laiku pārstāj augt un to izmanto aļģes – parasti atgriežas un vēl vairāk nekā bija sākumā. Ko var novērst, atkal lejot glutu un tā iesākas nebeidzamā cīņa ar dabu.
Ja paņem glutāraldehīda pudelei pievienoto drošības lapu, tad tur daudz ko riebīgu var izlasīt. Neirotoksisks - ietekmē centrālo nervu sistēmu, bojā sirds – asinsvadu sistēmu, hepatotoksisks, uzkrājas aknās, mutagēns, kancerogēns, var izraisīt dermatītu, alerģisks, ieelpojot kairina elpošanas ceļus, var apdedzināt gļotādas. Un tādi drošības dati nekad nav no gaisa pagrābti, bet gan iegūti pēc testiem ar dzīvniekiem. Ir naivi domāt, ka arī uz zivīm tas neattiecas. Tāpat kā uz pašiem un ģimenes locekļiem. Ja lejot akvārijā, sajūt specifisko smaku, jau ir ieelpots. Ūdenim iztvaikojot, tas nonāk istabas gaisā, ko paši ieelpojam. Zivis hroniski saindējam. Vai tiešām tas ir drusku skaistāko un no aļģēm tīrāko augu vērts? Viena lieta ir lielas nepieciešamības gadījumā vienreiz augus apstrādāt pret aļģēm, un pēc tam risināt to rašanās problēmas. Pavisam cita lieta ir to lietot ikdienā. Tā nav nekaitīga ķīmija.
Kāpēc tādu vispār pārdod – ir aitas, būs arī cirpēji. Gluts ir ļoti lēta manta, tad kāpēc to nepārfasēt, neatšķaidīt, nepaslēpt zem vilinošiem nosaukumiem un tad nenotirgot ar tūkstošprocentīgu uzcenojumu? Tas labi iederas starp sildītājiem, kuri uzvāra zivju zupas, lampām, kuras nevar nomainīt, filtriem, kuri tek vai nav iztīrāmi u.t.t. Ja tā padomā, ārprāts, ko tik visu akvāristiem veikalos nepārdod. Vairākas akvāriju ķīmiju ražojošās firmas gan to jau ir sapratušas, vairāk domā par savu reputāciju un sākušas ražot augu augšanas stimulācijai ne vairs glutāraldehīdu ar smukiem nosaukumiem, bet gan fasēt tur dažādas mazkaitīgas organiskās skābes – kā ābolskābi un līdzīgas. Bet aļģes tad vairs ar to nokaut nevar.
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 422
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 35
Contact:

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

Atbildēt spiets » Sest Mar 04, 2017 10:26 pm

Paldies, Ined. Ļoti interesanta informācija. Bet manuprāt šeit ir tikai un vienīgi viens kritērijs pret gluta lietošanu - vielas toksiskums. Un tas ir kaut kas tāds ko diemžēl nevaram ietekmēt. Drošības dati, protams ir patiesi un graujoši. Viss pārējais ir pupu mizas.
Augi pierod - viņi pierod arī pie CO2 gāzes, gaismu spektra un dienas garuma. To fermenti un hormoni pakļaujas šiem parametriem. Mainot kaut ko būtiski adaptācija ir neizbēgama. Cits jautājums, kuros gadījumos adaptācija notiek ilgāk vai ātrāk.
Ph lēkāšana - drīzāk teorētiska, cik praktiski nozīmīga. Balstos tikai uz lasīto, ne savu pieredzi. Cik esmu kādreiz lasījis, tad pie ieteicamām devām ph kontrolieri šīs izmaiņas pat nereģistrē - tātad minimālas.
amonijs - būtu interesanti uzzināt cik lieli lēcieni veidojas. Kā jau rakstīju kompleksajos NPK akvāriju mēslojumos dažas firmas arī liek iekšā amonija sāļus vai karbamīdu. Un tad mēs to raustam pat neapzināti. Tikai šī amonija lēkāšana nes līdzi citas problēmas.
Bālais ūdens - pie mazām devām nav novērots un lasīts par tādām lietām. Bet lielās un pārāk lielās koncentrācijās (kā tas bieži tiek reklamēts kaimiņvalsts forumos) tas ir tikai loģiski, ka baktērijas tiek pabarotas, apkautas un pēc tam savairojas atkal, lai to visu apēstu. Bet nu zēles muļķa rokās arī var kļūt par indi.
Rezistentas baktērijas - mēs spēlējamies akvārijā arī ar antibiotikām un citām vielām. Mani vairāk uztrauc, kas notiek ar antibiotikām, kad tās tiek nolaistas podā un nonāk kopējā kanalizācijas sistēmā mazās devās. Vēl biedējošāk, ka tiek izmantotas arī cilvēkiem domātās antibiotikas.
Mirst ūdens augi - nu lai mirst. Galvenais zināt kuri tie ir un nelietot...
Aļģu nokaušana - pie mazām devām tas varbūt nokauj to sporas un peldošās formas, bet ar mazām devām tās vienalga aug, varbūt mazāk, bet aug. Ja nu kāds grib paspēlēties ar mazām devām tas jāņem vērā. Tāpat kā tas, ka mazāka deva automātiski nenozīmē ''mazāk kaitīgs''.
Un vēl man ir neatbildēts jautājums - kāpēc to atļauj tirgot. Jo ir tikai divi varianti - vai nu kāds kādam ir samaksājis, lai šis produkts tiktu atzīts par pietiekami nekaitīgu, vai arī kontrolējošā likumdošana ir kaut ko palaidusi garām un ir cilvēki, kas to izmanto. Bet uz šo jautājumu diez vai mēs kādreiz radīsim atbildi.
P.S. Lai arī varbūt izskatās pēc augstāk minētā, ka cenšos glutu reklamēt. Bet tā nebūt nav un tas pat nav manz mērķis. Drīzāk šī diskusija ir kļuvusi interesantāka un manuprāt latviski šī ir vienīgā vieta, kur var izlasīt šāda veida informāciju. Un tas ir tikai apsveicami!
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

Atbildēt Ined » Sv Mar 05, 2017 11:17 am

Es esmu vēl no tiem vecajiem druīdiem, kad par Walstadu neviens vēl nebija pat dzirdējis. Bija tiešām ļoti interesanti, kad iznāca viņas pirmā grāmata, palasīt teorētiskos pamatus kādā sistēmā mani vissenākie akvāriji bija bijuši. Un ir arī daudzi tagadējie. Tikai tālajos padomju laikos, kad zooveikalos pakaļ nemeta visādas krāsainas pudeles ar viskautko, gan zivis, gan akvāristi gluži labi bez tā visa iztika. Tāpat viss auga un vairojās un slimoja daudz retāk. Ar to es nesaku, ka būtu jānoliedz tas daudzais labais, kas tagad ir nācis klāt, it īpaši tehnikas jomā. Iespējas ir daudz plašākas. Arī zivju zāles - kad tiešām vajag, tad jālieto, arī pat cilvēku antibiotikas. Tāpat pa retam kāds kondicionieris vai ūdens testi var pat dzīvības izglābt. Bet ne ikdienā. Es nesaku, ka vienmēr un visas veikalu ķīmijas ir sliktas. Bet saku, ka bieži tās ir liekas. Ja pat nekaitē, tad nav nemaz īsti vajadzīgas. Mani patiešām biedē tas vispārējais trakais mārketings, kad ielej no šīs pudeles, ielej vēl no šīs, nopērc baktērijas, smukos dekorus noteikti neaizmirsti , pēc cik tur stundām vari mest zivis iekšā un tūlīt uz burvju mājienu būs jau gatavs akvārijs. Aļģes - ārprāts, kāds tārpiņš vai gliemezītis - katastrofa. Noindēšanas līdzekļiem arī izvēle plaša. Nekas nav vairs pašam jāsaprot, tikai pērc. Tas ir baisi, tāpat kā zivju līķu kalni iesācēju akvārijos, kuri ir noticējuši šīm reklāmām. Tik tāpēc vēl te žvadzu forumā, pārsvarā jau zivju dēļ.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

Atbildēt GuntisJ » Sv Mar 19, 2017 5:16 pm

Sveicināti atkal. Par to ko esmu izdarījis šajā laikā.
Pēdējo divu nedēļu laikā esmu nomainījis akvārijā ūdeni 6 reizes = 50%, 30%, 50%, 25%, 30%, 50%. Ar aļģēm varbūt ir ļoti nedaudz labāk. Tik strauli vairs neizplešas, taču nevarētu teikt, ka iet mazumā. Augi ir pasūtīti un trešdien varētu būt kādi 30 stādi. Skatījos tādus vieglāk audzējamos un mazāk prasīgos. Ir iegādātas vēl 6 zivtiņas = sumatras barbes mutanti zaļā krāsā, tā vismaz veikalā apgalvoja. Viena zivtiņa izdarīja pašnāvību uzlecot uz stikla malu uz kura balstās gaismas. Kad ieraudzīju, bija jau izkaltusi.
Upē lielais ūdenis ir noskrējis un cerēju ka analīzes dos cerību izmantot akvārijā. Taču te ir analīžu rezultāti = KH 11, PH 7,4, GH 11, NH4 mazāks par 0,05, NO2 0,025, NO3 aptuveni 10, PO4 0, SIO2 vairāk par 6, Fe aptuveni 1, K aptuveni 3, Mg 10, CO2 direct 22, Ca 60. Ja pareizi visu saprotu, tad nav neko cerīgi.
Dīķis vēl nav pilnībā atkusis un līdz ar to vēl nemērīju.
Atcerējos, ka ir arī veca aka, kura nav izmantota jau k;adus 20 gadus. vāks ir virsū, bet griži pa virsu ir. Veicu analīzes un te rezultāti = KH 6, Ph 7,4, GH 7, NH4 0,1, NO2 mazāk par 0.01, NO3 1, PO4 0.4, SIO2 vairāk par 6, Fe 0,8, K 10, Mg 1, Ca 40. Pārbaudīju, vai nav drukas kļūdas. Viss ir pareizi pierakstīts. KH, GH, PH, Mg, un Ca mērīju 2 x. Ceru, ka temperatūra neiespaido rezultātus. C bija aptuveni 10 grādi. Ūden ir dzeltenīgs, bet tai nevajadzētu būt problēmas, vismaz man nav un domāju ka ugiem un zivīm arī nē. Varbūt ka šis derētu, taču Mg ir stipri par maz. To varbūt ir iespējams pacelt? Kāds ir jūsu viedoklis? Ja nu gadījumā šis ūdens ir labāks par esošo, cik daudz uzreis drīkst mainīt jauno ūdeni. Vai netīras akas ūdens arī ir jāizkarsē un ja jā, tad līdz kādai temperatūrai. Nav runa par izkāšanu caur marli.
Vēlreiz uzrakstu dažus parametrus ūdenim, kuru patreiz izmantoju, lai jums nav jāmeklē = KH 16, PH 7,4, GH 16, Mg 10, Ca 60.
Ķīmija nav mana stiprā puse.
Varbūt, ka veltīgi sapriecājos.
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

Atbildēt Ined » Pirm Mar 20, 2017 12:08 pm

No visiem ūdeņiem, augu augšanai no akas ir pats labākais. Tur viss pēc analīzēm ir diezgan normāli, it īpaši - ja no akas regulāri ūdens nav smelts un var būt drusku sastāvējies - var tāpēc būt drusku liekas organikas, amonija un nitrītu zīmes. Tas pāries. Trūkstošo Mg var ar Mg SO4 šķīdumu pie maiņas ūdens pieliet klāt. Tie ir parasti minerālmēsli, arī aptiekās reizēm tirgo. Ir pilns internets ar akvāriju kalkulatoriem, kur var savam tilpumam vajadzīgo devu sarēķināt. Ja nevari tikt galā, vakarā, kad būs vairāk laika, ierakstīšu konkrētāk kā uztaisīt šķīdumu un cik liet klāt.
Sākumā es laikam tomēr akas ūdeni arī uzkarsētu un atdzesētu, ja nu tomēr iekšā ir par daudz kādas nevajadzīgas baktērijas. Vari pamazām sākt izmantot maiņai, tikai visu dari lēnām, nomaini kādu piektdaļu, paskaties kā zivis jūtas, tad pēc pāris dienām atkal pamaini - un tā pamazām pieradini pie jaunā ūdens sastāva. Lai zivis lieki nesastresojas. Zivju parazītu tur nevar būt, jo zivis tak akā nedzīvo?
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

Atbildēt GuntisJ » Pirm Mar 20, 2017 2:16 pm

Paldies! Arī man tā izskatījās par to akas ūdeni. Vai tas mg ir magnija sulfāts? Apmeklēju divas aptiekas Talsos un noskaidroju ka sen atpakaļ tāds esot bijis, bet tagad tikai tur kur gatavo zāles uz vietas un tādas aptiekas vairs pilsētā nav. Apmeklēju divus dārzkopības veikalus, bet tiem patreiz nav un nezina kad būs. Mēģināšu apzvanīt pāris zemniekus. Varbūt ka viņiem būs. Par to šķīduma gatavošanu es būšu ļoti pateicīgs ja Jūs varētu vakarā parēķināt tās mg devas šķīduma gatavošanai. Ātrāk vai vēlāk to mg taču dabūšu. Sliktākajā gadījumā sākumā varētu nopirkt JBL Mg+Makroelements. Ilgtermiņā tas būtu ļoti dārgi.
Kas skaitās ūdens uzkarsēšana? Vai uzvārīšana? Zivju akā gan laikam nav, ja vien kādi noslīkuši kukainīši.
Domāju sākumā mainīt kādus 20% ūdens, maiņas ūdeni sajaucot 50:50 to kuru jau lietoju un šo akas ūdeni. Un tā katru otro dienu vismaz nedēļu. Pēc tam 20% tīru akas ūdeni katru otro dienu atkal nedēļu un tad jau aizietu parastā maiņa 30% reizi nedēļā.
Sākumā sacīju, ka nevēlos ieviest CO2 padevi. Izkatās, ka lēnam nobriestu ieviešanai. Šajā sakarā daži jautājumi. Skatos uz JBL sistēmām. Skatījos uz Pro Flora Bio 160, kas maksā 32.60. Un Uzpildes komplekts maksā 6.66. Nez cik ilgi tā vienreizējā uzpilde darbojas? Vēl skatos uz Pro flora u401 par 125 eiro ar balonu gāzi. Tikai skatos ka baloni ir vienreiz lietojami. Tai bio iekārtai varbūt uzpildei var izmantot raugu un cukuru? Varbūt pašam gatavot to brāgas iekārtu no divām minerālūdens pudelēm. Bet tur tāpat būs jāpiepērk gan reaktors, gan vārsts un gan jau vēl kaut kas. Zinu ka skopais maksā divreiz, taču nauda arī kokos neaug.

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis

cron