Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Augi pūst pūst no augšas un neaug (info par glutāraldehīdu)

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 21, 2017 1:07 pm

Sveicināti!
Patreiz uzskatu sevi par iesācēju un tādēļ lūdzu speciālistu palīdzību. Lūdzu pārāk neaprejiet.
Tātad akvārijs 150cmx40cmx50cm=300litri
Apgaismojums 4x36W Sylviana Aquastar lampas
Grunts - skaloti un novārīti jūras akmenriņi līda 5mm diametrā, grunts biezums no 5 līdz 8 cm, apakšā palikts 1.5 spainītis ar Serra mēslojumu.
Nav CO2 padeve
2gb iekšējie filtri- Aquel Turbo 2000 un Fluval U4.
Akvārijs palaist pagājušā gada septembrī, zivis pamazām sāktas ielaist pēc 3 nedēļām- oktobra sākumā.
Ūdens maiņa katru nedēļu aptuneni 75 litri, grunts sifonēšana katru otro nedēļu.
Zivis- 7gb sumatras tetras, 3gb skalārijas (vēl nepieaugušas), 2gb rodostomus, 3gb pecīlijas, 2gb molinēzijas, 2gb maziņi coridorus, 2gb barbus odesa, 2gb ķiršu barbes, 1gb gurami, 1gb samiņš laikam Plecortomus (aptuveni 5cm garš pagaidām), 1gb Ampulārija.
Augu nosaukumus gan nepateikšu, bet mēģināšu pielijt bildes, tad jūs varbūt atpazīsiet viņus.

Problēma tāda ka jau no paša sākuma augi negrib augt. Īsti nenobeidzās, aļģes arī neauga.
Daudziem augiem lapas sāka bojāties no augšpuses un tā kā izšķīda. Divas reizes mēģināju stadīt valisnēriju, kas ir itkā vienkāršs augs, bet bez panākumiem.
Viena otra zivtiņa pa šo laiku arī ir aizgājusi bojā, bet tas varētu būt saistīts ar dabīgo atbirumu.

Decembra beigās sāku pielietot akvārijā kā CO2 avotu Vimi accelerator, bet uzlabojumu nebija.
Janvārī sāku pievienot no Plant Grain sērijas, Macro Grain , Ferro+ un Clasic.
Palika nedaudz labāk - sāka mazāk bojāties lapas, bet sāka parādīties melnā bārda.

Nopirku ķīmijas laboratoriju Un šeit ir rezultāti T=25C, pH =7.4, KH= 8, NH4=<0.05, NO2=<0.01, MO3=aptuvenu 8, PO4=1.2, Sio2=0.4, Fe=0.1, k= aptuveni 7, Mg aptuveni 0.7, CO2 direct (nezinu ko tas nozīmē)=30

Negribētos, ka akvārijs pārvērstos par melnās bārdas dārzu , un gribētos lai augi sāktu augt. Pašam nman ir aizdomas, ka pietrūkst makro eklementi, bet Fosfors ir par daudz. Patreiz domāju nopirkt JBL K+Macroelements. bet kā dabūt nost fosforu. Varbūt vēl ir kāda kļūda?

P.S no 2001 līdz 2007 gadam man bija vairāki akvāriju - šis 300 litru, 2gb 200litru, 1gb 40litru, 1gb 15litru un 2gb 11 litru, bet tad ar mājas celtniecību un pārvākšanos viss tika likvidēts. Arī tajā laikā sevi uzskatīju par amatieri, lai gan augi auga grizdamies un arī zivis it kā jutās labi. Bija arī retas zivis. Augus ļoti bieži nācās retināt un dažreiz pat likvidēt, jo pārāj streauji auga. CO 2 nepievadīju. Vienkārši viss notika. Uz beigām gan sāka parādīties melnā bārda. Tagad kaut kur pielaižu kļūdu, tikai kur?

Patreiz cenšos dēļ mazbērniem.

Ceru uz jūsu palīdzību, Paldies

Nemāku pievienot bildes, mēģināšu saprast kā to dara un tad papildināšu ziņu
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 21, 2017 1:39 pm

GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 21, 2017 1:59 pm

Aizmirsu piebilst, ka decembrī kad s;aku mērīt tikai pH, tas bija aptuneni 9 robe;z;as *mērīju ar Sera testu(. Sāku pievienot Sera Ph minus un tiku līdz pH 8. Patreiz jau trešo nedēļu izmantoju JBL Ph testus. Sākumā pH bija aptuveni 8.5. Kartu otro dienu pievienoju 30ml JBL pH minus, bet zemāk par 7,4 netieku
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Otr Feb 21, 2017 2:32 pm

Pats pirmais, kas iekrīt acīs no analīžu rezultātiem – problēmas ar ūdeni, laikam nav paveicies vai arī atkal iet caur kādu jonapmaiņas filtru? Tur nav saregulēta ūdens cietība priekš augiem. Ja analīzes nemelo un tiešām Mg ir tikai 0,7 ppm – tad tas ir kādas desmit reizes par maz. Mg augiem ir kritiski nepieciešams, tas ir iekšā fotosintēzes pigmentā un ar tā deficītu viss apstājas un nobloķējas. Vajadzētu uzzināt arī cik ir Ca krāna ūdenī un kāda ir kopējā cietība - gH. Aizdomas, ka Ca tāpat ļoti pietrūkst – jo neaug un pūst galotnītes. Vajag dabūt Mg ap 7-8 ppm un Ca tuvāk 30-40 ppm, tad augiem būs labi. K – varētu pat pietikt ar to, kas jau ir, bet vari arī dot to K papildus mēslojumu – nepārsniedz gan 15-20 ppm, citādāk atkal iesāksies problēmas. Fosfāti tā kā mazliet ir par daudz - ja skatās attiecībā pret nitrātiem, bet ne jau nu ļoti kritiski. Nitrātu pietiek. Var arī tur it neko nedarīt. Augi, sākot augt, paši izēdīs un visu noregulēs pa savam. Bet, ja ļoti gribas ņemties, samazina fosfātus ar lielākām ūdens maiņām. Pie viena izskalosi lieko organiku, būs tad mazāk melnās bārdas. Nitrātus gan labāk iegūt no zivīm. Baro tās kārtīgi un nelauzi galvu par visādām atslodzes dienām. Var pat uz laiku mazliet saīsināt gaismas ilgumu, arī tas var palīdzēt augiem labāk atjēgties – tie tad augs lēnāk un tad arī visu tērēs mazāk, ne tik ļoti vairs izpaudīsies visādi deficīti.
Iesāc ar ūdens cietības sakārtošanu – tieši ar Mg un Ca noregulēšanu. Saproti, kas īsti notiek ar krāna ūdeni. Tad arī sapratīsi vai vajag osmozi, vai pietiks tikai ar Mg un Ca papildināšanu. Dabū gH pēc testa ap 8-10. Tas izkustinās augus, nepūs vairs jaunie dzinumi, varbūt uzreiz paliks arī zaļāki, kaut kas noteikti atsāks atkal augt. Pēc tam ar makromēslojumiem - pēc vajadzības, neko sevišķi nepārcenšoties. Labāk mazāk, nekā pārdozēt. Mikro ar ūdens maiņām un no zivjbarības savāksies cik tik vajag. Dzelzi var mazliet dot klāt, bet tikai tad, ja lapām hloroze nekā citādāk nepāriet.
To VIMI “šķidro CO2” es noteikti nelietotu, tas nav nekāds co2, bet gan oglekli izdalošs diezgan toksisks produkts. Ir augi, kuriem tas uzlabo izskatu. Bet konkrēti valisnērijām tas ir tik ļoti indīgs, ka augi pat nosprāgst. Tā pudele viņām mierīgi varēja būt neaugšanas iemesls. Arī sūnām bīstams, vēl vairākiem citiem īstajiem ūdensaugiem. Ieguvumi, manuprāt, neatsver zaudējumus. Ja vajag klāt CO2 – tad tik no balona vai DIY brāgas. Tikai, vispirms nesakārtojot pamatlietas ar ūdeni, sākt kaut ko uzforsēt ar CO2 nevajag, paliks tikai vēl sliktāk.
Nekādus pH mīnusus liet nevajag, kad dabūsi vajadzīgo ūdens cietību, gan pH, gan bišķi paaugstais kH paši noregulēsies. Tagad ar to ļoti sastreso zivis un pietiek kādreiz ar devu nokļūdīties, lai dabūtu pat līķus akvārijā. Labāk pēc iespējas vienkāršāk, bez visādām brīnumķīmijām, kas problēmas tik un tā neatrisina. Tikai uz laiku varbūt nomaskē.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 21, 2017 3:03 pm

Paldies par ātro reakciju.
Ūdeni nelaižu ne caur kādiem filtriem. Kā jau iepriekš pieminēju, uzbūvēju māju mežā upes ielokā. Ūdeni ņemam no spices un tam ir zema kvaltāte, tāpēc pārtikai vedam no pilsētas ūdensvada. Arī akvārijām vedu no pilsētas ūdensvada. Divas nedēļas tas gan tiek nostādināts pirms lie;sanas akvārijā.
Pasūtīšu tos Cu un Ca un GH testus, jo mazpilsētā tos nopirkt nevar. Tad arī zināšu rādījumus. Piegāde notiek piektdienās. Varbūt varat ieteikt, kas varētu pacelt to CU un Ca.
Pr magniju ir mana pārrakstīšanās kļūda. Ļoti atvainojos. Mg 11febr = apt 9, 12febr pēcūdens maiņas 6, 20febr pirms ūdens maiņas 7
Pārbaudīju pārējo elementu ierakstus šeit. Pārējie ir pareizi.
Vēlreiz atvainojos
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Otr Feb 21, 2017 3:19 pm

Nu tad ar Mg ūdenī viss ir kārtībā. Cu (varš) testu nemaz nevajag, tas svarīgi tik dažām zivju zālēm un gliemežaudzētajiem.
Veselas 2 nedēļas kaut ko nostādināt priekš maiņas ir daudz par traku. Uztaisi un ieliec šeit gan spices ūdenim, gan upes ūdenim, gan no pilsētas vestajam ūdenim pH, kH, gH, Ca (kalcijs) un Mg (magnijs) analīzes. Spices un upes ūdenim vēl arī NH4, NO2, NO3 un PO4 – ja nu gadījumā ļoti piesārņots. Lai var saprast, kurš ūdens būtu izdevīgāks akvārijam.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Otr Feb 21, 2017 3:31 pm

Izdarīšu pa brīvdienām. Upe gan vēl aizsalusi, ledum pa virsu tikai sniega kušanas ūdenis plūst, tā kā tam jēga analīzes taisīt būs tikai pavasarī. Spice gan uztaisīšu, kaut gan šist tas jau redzams uz aci. Pirkārt jau pēc pāris stundu nostādināšanaj jau ir brūnas nogulsnes, kas varētu liecināt par dzelzs pārbagātību. Arī garša tam nepatīkama, tāpēc jau pārtikā nelietoja.
Ar to nostādināšanu nav nekādu problēmu. Korodorā rindā stāv 40 gb 5 litru ūdens pudeles. Tad nu katru nedēļu no cita gala ņemu cik vajaga un nākošajā diena darbā piepildu no jauna.
GH un Ca testus pasūtīšu, jo tie man vēl nav.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Sest Feb 25, 2017 8:40 pm

Pēc Ined ieteikuma iztaisīju analīzes spices ūdenim, pilsētas ūdensvada ūdenim, akvārijam pirms ūdens maiņas. Upe vēl aizsalusi.

Akvārijs = KH 8, pH 7,4, GH 14, NH4 <0,05, NO2 0,05, NO3 aptuveni 10, PO4 aptuveni 1,2, , Sio2 aptuvenu 1,2 divas reizes pārmērīju, Fe 0,6, K aptuveni 6, Mg 10, CO2 direct 18, Ca 100

Pilsētas ūdensvada ūdens, kuru izmantoju maiņai, vienu nedēļu nostādināts KH 16, PH 7,4, GH 16, NH4 <0.05, NO2<0,01, NO3 <0,5, PO4 0, SiO2>6 divas reizes pārmērīju, Fe 0,2, K aptuveni 4,5, Mg 10, CO2 direct 38, Ca 60

Spices ūdens KH 12, PH 7,4, GH 13, NH4 0,2, NO2<0,01, NO3 <0,5, PO4 0, Sio2> 6 divas reizes pārmērīju, Fe lielājs par 1,5 divas reizes pārmērīju, K aptuveni 2,8, Mg > 10, CO2 direct 22, Ca 120

Melnā bārda paliek aizvien vairāk. Šodien izplūcu pamatīgu sauju ar apaugdušām lapām. Skats palika vēl žēlīgāks. par audu augšanu varētu sacīt, ka tie stagnē. Lapu galu bojāšanās gan vairs nav novērojama.
To šķidro CO2 visu šo nedēļu neesmu pielietojis, arī PH minus nelietoju. Vispār nekāda ķīmija nav visu nedēļu lietota. Esmu gan iegādājies JBL PRO SCAPE K Macroelements un JBL Algol, jo uz grunts akmenti;ni sāk pārklāties ar zaļu cietu aļģi. Pielietojis vēl neesmu, jo gribu dzirdēt jūsu viedokli.
Varbūt problēma ir gaismā, varbūt vajadzīg[s cits spektrs lampām?, Varbūt gaisma ir par daudz jo CO2 netiek pievadīts? Varbūt vajaga vairāk zivju, lai būtu kas mēslo, jo, pēc manas saprašanas vērtējot analīzes, augiem nav ko ēst. CO2 balonus ļoti negribētos instalēt. Ziemā vēl neko, bet vasarā varētu būt problēma to uzturēt.
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 422
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 35
Contact:

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt spiets » Sv Feb 26, 2017 12:09 pm

Man liekas, ka ir jābeidz uztraukties un vienkārši ir jāsāk audzēt augus. Un ir jāizšķiras ko darīt - nositīsiet laiku indējot aļģes vai tomēr audzēsiet augus. Nevar lēkāt no vienas metodes uz otru ir jāietur zināms kurss un rezultāti parādīsies pēc kāda laika. Algol's pēc http://www.JBL.de mājas lapas info satur herbicīdu, kam arī algicīda iedarbība. Saucas Monolinuron. Ar to smidzina kartupeļu laukus. Līdzīgas vielas ir iekšā arī pārējos pretaļģu preparātos. Augiem tas nepalīdzēs tikai bremzēs tos un bieži pēc šo preperātu lietošanas augi vēl ilgi pēc aļģu apkarošanas nevar atgūties.. Kas tikai nozīmē jaunu aļģu uzbrukumu un jaunu pudelīšu iegādi. Jau instrukcijā ir rakstīts, ka toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgu efektu.
Arī vimi accelerators ir inde - ar aktīvo vielu glutāraldehīdu, jeb 1,5 pentaldiolu sterilizē instrumentus medicīnas iestādēs. Bet ja jāizvēlas tad viennozīmīgi accelerators ir labāks. Jo tas dos augiem oglekli un pastiprinās to augšanu līdz tie izkonkurēs aļģes. Tas sadalās 48 stundās. Piedevām glutāraldehīds kas atrodas acceleratorā atšķaidītā veidā pats par sevi iedarbojas uz aļģēm tās iznīcinot. Lai ar glutāraldehīdu iznīcinātu aļģēs tas gan jāievelk špricē in jāuzpūš aļģu pušķīem vai arī jālieto lielākās koncentrācijās - tās aprakstītas uz acceleratora pudelītes. Bet arī tās vēl nav maksimālās koncentrācijas, ko var pielietot. Pielietojot lielas koncentrācijas regulāri un īpaši atvētos akvārijos ir oficiāli neapstiprinātas atsauksmes, ka tiem kam ir nosliece var saasināt astmu un alerģiskas reakcijas. Jāatceras arī, ka glutāraldehīdu nepaness ričija, sūnas un valisnērija - aizies bojā pie lielākām devām.
Lai tiktu vaļā no aļģēm pamatmetode ir augu augšanas veicināšana + ūdens maiņas. Kad aļģes pazūd ūdeni var mainīt reizi nedēļā un viss. Un ja mainīsiet 1/2 tas nebūs nekas slikts. Jo īpaši tad, ja akvārijs tiek mēslots ir labāk nomainīt 1/2 nekā lauzīt galvu par trešdaļu vai ceturtdaļu. Jo tas dod zināmu garantu, kas viss ko esat nepareizi samēslojuši vai ko augi nav izmantojuši - tas viss tiks samazināts uz pusi.
Apkarojot aļģes nevajaga ķēmoties ar 1/3 vai 1/4 maiņām. Reizi nedēļā jānomaina 1/2 ūdens. Iespējams pa vidu var nomainīt vēl kādu 1/3. Cīnoties ar melnajiem pušķiem ir mainīts arī 1/3+1/3+1/2 aptuveni nedēļas laikā. Melnie pušķi pie biežām ūdens maiņām kļūst gaišāki - pazīme ka viņiem nepatīk. Ir gadījies arī mainīt 1/2 pat divas, trīs reizes nedēļā. Skaidrs, ka apkarojot aļģes tās ūdens maiņas ievilksies uz mēnesi un arī ilgāk.
Kad kādu laiku entuziasms ir pazudis un akvārija stāvoklis pasliktinās, tad mēdzu uz 100 litrīgu akvāriju katru dienu nomainīt vienu pieclitrīgo pudeli ar ūdeni un jau tas dod efektu, lai augi atkal saņemtos. Un tādā gadījumā, man pat nesanāk dozēt ar N un P jo ir lēnaudzīgi augi un ar ūdens maiņām pilnīgi pietiek, tikai mikro + K pievienoju.
Ja ļoti netīra grunts to var kārtīgi izsifonēt un pēc tam par sifonēšanu ir jāaizmirst. Jo arī glutāraldehīds ir mazāk efektīvs akvārijos ar lielu organikas daudzumu. Ir jāsastāda vairāk augu. Sifonēšana visu laiku jauc ārā dabīgo mikrofloru gruntī, jo tur izvietojas gan sēnītes gan baktērijas, kas pārstrādā atkritumus bet pēc katras sifonēšanas tam visam jāattīstās no jauna. Vecākiem akvārijiem pēc tādas sifonēšanas tiek ūdenī izskalota papildus organika un var pat rasties amonija lēcieni no pussadalījušās organikas kas ar sifonu tiek savandīta - atkal aļģu veicinoši faktori. Ja akvārijs ir labi apstādīts un ir arī augi ar lielām un plašām sakņu sistēmām - kriptas, ehinodori u.c., ja zivju barošana notiek mēreni, tad tur nebūs ko sifonēt. Cita lieta, ja apstākļi prasa var no grunts virsmas nosūkt to kas tur sakrājas, bet ne sifonēt. Šim nolūkam var izmantot sifonu, bet tā lai akmeņi netiek viņā ierauti.
Ja aļģes tikai sākas tad regulāras ūdens maiņas var mierīgi apvienot ar K+ mikroelementi. Es parasti izmantoju JBL Ferropol - esmu apmierināts. Nevajag pirkt nekāduis Ferropol24 - tā ir smadzeņu skalošana. Nupat vienmer.lv parādījies JBL ferropol refill pack par 15 eur 625ml - ļoti pieņemama cena. Aptuveni pusi devas ieleju pēc ūdens maiņas un otru pusi sadalu pa atlikušajām dienām. Tas palīdzēs agiem ātrākt saņemties augt, un izkonkurēt aļģes.
Pēc ūdens maiņām no krāna ūdens augi ātri sāk burbuļot. Iespējams pēc nostādināta ūdens tas nebūs tik izteikti. Ja nav CO2 padeves (accelerators neskaitās), tad bieži pietiek ar tām barības vielām kuras ienes ar svaigu ūdeni, tā aļģu apkarošanas laikā akvārijā tiek ienestas svaigas barības vielas un augi to novērtē, tāpēc bieži pietiek ar mikro+K papildus devu bez N un P dozēšanas.
Bet jāskatās pēc situācijas un augu stāvokļa var arī liet klāt mazliet NPK, bet tad ir jāvēro arī kas notiek ar augiem un aļģēm.
Svarīgi arī ar ko baro - no tā atkarīgs cik uzkrājas akvārijā dažādas atkritumu vielas. Vienas no labākajām ir Hikari barības un tieši granulas. No hikari zivis pat mazāk kakā. Vai tas ir labi zivīm tas ir cits jautājums. Granulas arī tik ātri neizšķīst un samiņiem ir laika tās atrast. Ja baro ar pārslām - ir labi ka ir mollijas, kas pārslas no ūdens virsmas savāc - lai arī ārzemju forumos rakstīts, ka plēvi un līdz ar to barības atliekas, labi no ūdens virsmas savāc tieši melnās mollijas, šobrīd varu teikt, ka manā akvārijā čempiones ir dalmācietes.
Īsi sakot lai apkarotu aļģes
1)Nelieto algicīdus, jo sabremzēs augus, kas paši izkonkurē aļģes
2)pēc iespējas vairāk sastādīt augus + ideāli ja ir ātraudzīgi augi vismaz uz apkarošanas laiku
3)Regulāras ūdens maiņas vismaz 1/2 nedēļā + ideāli, ja var nomainīt vēl kādu reizi - dadzumu jāskatās pēc situācijas.
4)K+mikro palīdzēs augiem labāk augt
5)Pat minimālā accelerator deva var jau būtiksi uzlabot augu augšanu, vismaz laikā kamēr cīnies ar aļģēm. Sūnas, ričija, valisnērija glutāraldehīdu nepaness.
6)Lampas, kas vecākas par gadu arī var veicināt aļģu augšanu.
7)Padomāt par CO2 saglabāšanu un papildināšanu - Balons, glutāraldehīds, brāga.
8 )Ja zivīm skābekļa pietiek, tās neuzturas ūdens virspusē, tad filtru izplūdes savirzīt tā lai pēc iespējas mazāk viļņojas ūdens virsma. Tā tiks saglabāts ūdenī CO2 un tas netiks speciāli izvēdināts Un augi pateiks paldies.
9)Tā kā esat tikuši pie testiem, tad var sekot līdzi arī Ca, Mg, NO3 un PO4 daudzumiem - bet tad jau sanāks diezgan liela lēkāšana ap akvāriju un var vienā brīdī piegriezties.

Variet āri pārdomāt Barra metodi mazapgaismotiem akvārijiem. Ideja ir mēslot augus ar diezgan lielām koncentrācijām + obligāti vienmēr lietot glutāraldehīdu un reizi nedēļā obligāti mainīt 1/2 ūdens un sākt ciklu atkal no sākuma. Un tā katru nedēļu.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Pirm Feb 27, 2017 1:31 pm

Paldies, spiets, par plašo atbildi un skaidrojumu. Pēc jūsu un arī Ined skaidrojuma, sapratu kādēļ iznīka visas valisnērijas. Ja sākumā vēl auga ,taču nīkuļoja, tad pēc VIMI acceleratora lietot sākšanas pazuda no akvārija, lai arī nedevu maksimālās devas.

Man vēk radušies neskaidri jautājumi foruma speciālistiem. No kurienes rodas tik daudz dzelzs akvārija ūdenī, ja maiņas ūdenī tas ir stipri mazāk. Vai zivju dzīves pārpalikumi? Es saprotu par NPK. Jūs pieminējāt K+ mikro mēslojumu. Es esmu iegādājies JBL K+ Makroelements mēslojumu. Vai jūs domājāt kādu citu? JBL mēslojumā Ferropool refil ir bagāts ar dzelzi. Vai neradīsies problēma?
Ūdens mai;na reizi nedēļā 1/2 akvārija tilpuma = 150 litrus, nav problēma. Vairākas reizes nedēļā mainīt ūdeni arī ir iespējams, gan ne tik viegli, jo mājās esošais ūdens, pēc maniem ieskatiem, nebūtu derīgs. Analīzes variet redzēt manā iepriekšējā postā.
Iegādāties ātraudzīgus un vienkāršus augus gan nav tik vienkārši. Mūsu mazpilsētā ir vairāki zoo veikali, taču augu tajos nav. Vienā ir zivtiņas, taču augi nē. Esmu internetā atradis daudz augu, taču gaidu siltāku laiku, lai sūtot nenosalst.
Papildus mēslot nav problēmmu. Vai mēslojumi, kas jau man ir būtu lietojami. Tie ir Plant Grain sērijas, Macro Grain , un Clasic. Vai arī iegādāties JBL ražotos.
Lampas esmu nomainījis novembrī, tātad pirms 4 mēnešiem, tātad vēl jaunas. Varbū spektrs jāmaina. Man ir 4x 36w T8 Sylvanya Aquastar K10000 lampas.
Galvenos testus taisu vismaz reizi nedēļā. Kāda būtu pareizā Ca norma saldūdens akvārijā? Tanī testu čemodāniņā ir minēts tikai jūras ūdenin 400-450.
Kā jau rakstīju CO2 pievadi dikti negribās instalēt. Negribu uzņemties pārāk daudz pienākumu. Ceru, ka iztikšu bez.
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Pirm Feb 27, 2017 3:44 pm

Mazlietiņ cerēju, ka vismaz kāds no ūdeņiem būs augiem bez jebkādas būtiskas pārveidošanas piemērotāks, bet nav gan. Galvenā problēma pēc analīzēm ir kalcijā. Abos ūdeņos. Vismaz divreiz par daudz, tad arī sanāk, ka tas ir visu nobloķējis. Valisnērijai, protams, arī tas gluts palūdzēja nosprāgt. Vienu variantu Spiets jau sarakstīja ko var darīt. Tas ir izvēlēties tos, kas vislabāk aug tādas cietības ūdenī – tās pašas valisnērijas, raglapes, vēl kriptokarīnas. Tad kārtīgāk barot zivis, varbūt drusku piemēslot klāt un uz priekšu, gaidīt kas augs.
Bet, ja gribas skaistos augus, pat bez CO2, tad ir noteikti jāsamazina cietība – gan kopējā - gH, gan arī sārmainība –kH jānodzen. Man ir vēl daudz cietāks ūdens, bet visu ko tik gribu samērā vienkārši varu dabūt, izmantojot reversās osmozes filtru un tikai pielejot klāt daļu sava krāna ūdens. Un pēc tam mazliet piekoriģējot maiņas ūdeņus arī ar magnija sulfātu. Tev no pilsētas vestajam ūdenim sanāktu šķaidīt aptuveni 1 pret 1 vai mazliet vairāk – nodzenot kalciju līdz 30-40 ppm, pēc tam magnijs jau būtu par zemu – to papildināt klāt un sanāktu nevainojams ūdens augiem, Ph tad pats pazeminātos, kH arī. Pēc tam – vairāk kakājošas zivis vai labi barotas, kā patīk, vairāk iekšā augu un viss izkustētos.
Otrs variants bez osmozes – krāt lietus ūdeni, kausēt ledus, cerēt ka upē ir mīkstāks. To tāpat var vārīt un izmantot atšķaidīšanai. Tas – cik gribas ņemties.
Vai vieglāks veids, kā samazināt kalciju – saistīt ar humīnvielām, var brutāli maiņas ūdenī paturēt zeķi ar visparastāko skābo kūdras substrātu. Cik ilgi un cik daudz kūdras – tas ar Ca testu jāatrod, es no galvas to sarēķināt nevaru. Lēti, pat autokravu neneitralizētās kūdras var nopirkt par vidējas akvārija ķīmijas pudeles cenu. Tikai ūdens tad sanāks iedzeltens – vai tas pašam patiks, nezinu, zivīm iebildumu nebūs, augiem arī nē.
Pretaļģu līdzekļus nevajag lietot. Varu ieteikt ideālu bioloģisko ieroci pret vjetnamkām un bārdām – siāmas aļģēdājas. Kompānija būtu saderīga, bariņš ar 3-5 zivīm sanāktu pašā laikā. Vai, ja šīs zivis nepatīk, pret melnajām aļģēm vēl labi derēs tas pats kūdras ūdens. Vai arī vienkārši kādu mēnesi biežāk un vairāk pamaini ūdeņus, ievies mazāk šķīstošu zivju barību no krutākiem ražotājiem – kā Hikari. Liekais fosfāts analīzēs visticamāk, ka uzradās no pH pazemināšanas līdzekļa. Tur bieži ir ortofosforskābe.
Par mēslošanu – centies barot zivis ļoti labi, vajadzētu pietikt. Ja nē – testi ir, mēri nitrātus un fosfātus, nenolaid nitrātus zem 5 ppm un augiem pietiks.
Lampas vislabāk pārzin Haxiz. Man liekas, ka drusku par daudz jau uz jūras un aļģu galu. Man patīk 865 - lētas un labas, vēl Sylvania Grolux. Bet te es neesmu nekāda lielā eksperte.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Pirm Feb 27, 2017 4:19 pm

Par to Ca testu. Man ir JBL tests. Pasūtot internetā bija rakstīts Saldūdens un jūras ūdens testēšanai.Taču pamācībā, kas nāca līdzi testam, rakstīts, jūras ūdenim. Bilde gan internetā, gan arī uz reālā iepakojuma ir viena un tā pati. Ceru, ka ir pareizais tests. Pirms iegādes skatījos gan vienmēr.lv, gan zoocents.lv (viņi jau tirgo tikai JBL ķīmiju, tātad zina šo preci) un abos bija rakstīts, ka tests der abiem variantiem. Vai nekļūdos?
Ined
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 849
Pievienojies: Pirm Mar 25, 2013 10:35 am
Atrašanās vieta: Pūre
Vecums: 54

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt Ined » Pirm Feb 27, 2017 4:30 pm

Man ir tāds pats JBL tests. Der arī saldūdenim. Lai būtu precīzāki mērījumi, tad ūdeni var ņemt 2 reizes vairāk nekā rakstīts instrukcijā un tad katrs piliens ko skaita līdz krāsas maiņai, nozīmēs 10 ppm.
GuntisJ
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 41
Pievienojies: Otr Feb 21, 2017 10:49 am

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt GuntisJ » Pirm Feb 27, 2017 9:56 pm

Nedaudz par to kā baroju zivis. Baroji 1 reizi dienā ap 18.00. Plus minus. Pamatbarība ir Hikari Micro Pellets + Sera FD Daphnien + JBL Blood worms + Sera Vipan + Sera Vipagran. 1 reiz nedēļā JBL Tubifex (ļoti gatšo).! x nedēļā dažas tabletes HIKARI Alge Wafers, 1 x nedēļā Hikari Sinking Wafers. Šad tad Sera Wels Chips, Sera San, Tetra Wafer Mix. Vēl ir JBL Krill plāksnes, bet tās zivis kategoriski neēd. Kādreiz baroju ar JBL Novo Grano Mix, bet to jau pāris mēnešus esmu nomainījis pret Hikari Micro Palets
Ikreiz dodu kāda trīs šķipsniņas, kaut kas nogrimst, un to zivis knābā no grunts līdz nākošajam vakaram. No ūdens virsmas barība pazūd aptuveni 5 līdz 10 minūšu laikā.

Vēl par apgaismojumu. Gaisma deg 7 stundas no 15.30 līdz 22.30.

Dažas ļoti žēlīgā akvārija bildes
http://share.drammen.it/gmBc0Rcw2k.jpg
Šie augi vismaz aug
http://share.drammen.it/PpBc4CZqBg.jpg
http://share.drammen.it/KFePMAL0eK.jpg
http://share.drammen.it/68U2eNYelX.jpg
spiets
Reģistrētie lietotāji
Atbildes: 422
Pievienojies: Sv Okt 17, 2010 10:31 am
Atrašanās vieta: Rīga
Vecums: 35
Contact:

Re: Augi pūst pūst no augšas un neaug

Atbildēt spiets » Pirm Feb 27, 2017 10:30 pm

Ūdens maiņa reizi nedēļā ir norma. Ja spied uz aļģu apkarošanu, tad 2-3 maiņas nedēļā ir vajadzīgas, citādi tā nav apkarošana, bet akvārija pareiza uzturēšana.
[quote="GuntisJ" No kurienes rodas tik daudz dzelzs akvārija ūdenī, ja maiņas ūdenī tas ir stipri mazāk. Vai zivju dzīves pārpalikumi? Es saprotu par NPK. .[/quote]
Akvārijā esošās dūņas ir dzelzs un fosfātu pārbagātas. Īpaši ārējo filtru švammes, kas aizsērējušas. Par to ir bijuši pētījumi. Tikai jautājums vai augi šo dzelzi var paņemt.
GuntisJ rakstīja: Jūs pieminējāt K+ mikro mēslojumu. Es esmu iegādājies JBL K+ Makroelements mēslojumu. Vai jūs domājāt kādu citu? JBL mēslojumā Ferropool refil ir bagāts ar dzelzi. Vai neradīsies problēma?
Ar ''K+mikro'' biju domājis JBL Ferropolu. Ja dzelzs daudzums pietiek, tad nav viņu speciāli jālej vēl klāt. Vienīgi nav jau zināms vai pietiek visi citi mikroelementi, un akvaristikā nav pieejami mikroelementi bez dzelzs. Pat otrādi - mēra tikai dzelzs daudzumu pat, ja lietojat parastu puķu mikroelementus. No otras puses līdz ko augi sāk augt nav šausmīgi jābaidās par dzelzs pārdozēšanu, jo tie ir veci uzskati, ka dzelzs izraisa aļģes. Jaunie pētījumi uzskata, ka aļģes izraisa fosfāti, arī dzelzs, visu elementu nesabalansētība un augu slikta augšana, tam protams pakārtoti ir CO2 trūkums un pārāk daudz gaismas - kompleksa pieeja.
K+makroelements satur tikai K. Bet tieši Ar K bieži sāk mēslot ''neuzdzītus'' akvārijus. Jo tas dod labākās augu atbildes reakcijas pašā sākumā un bieži arī trūkst. K+makroelemens ir vienas no jaunās JBL mēslojumu līnijas produktiem, kas paredzēta, lai mēslotu ''uzdzītos'' akvārijus. JBL māca regulāri testēt ūdeni, un pieliet to kas trūkst, bet tas nozīmē, ka mūžīgi pirksiet viņu dārgos testus. Piedodiet, bet tas nav nopietni. Cita lieta, ka var patestēt ūdeni sākumā kamēr saprot kas notiek un cik un kas ir jāpielej, līdz ieiet rutīnā.
GuntisJ rakstīja: Iegādāties ātraudzīgus un vienkāršus augus gan nav tik vienkārši. Mūsu mazpilsētā ir vairāki zoo veikali, taču augu tajos nav. Vienā ir zivtiņas, taču augi nē. Esmu internetā atradis daudz augu, taču gaidu siltāku laiku, lai sūtot nenosalst.
Vai nevar par šokolādi tepat forumā dabūt, esmu sen atpakaļ licis sludinājumu avīzē, daži atsaucās. Principā viņus siltā laikā var sūtīt arī caur Latvijas pastu...
GuntisJ rakstīja: Vai mēslojumi, kas jau man ir būtu lietojami. Tie ir Plant Grain sērijas, Macro Grain , un Clasic. Vai arī iegādāties JBL ražotos.
Izlieto to kas ir, pēc tam domāsi, vai patika vai tomēr ņemt citas firmas mēslojumus. Savā būtībā jebkuršs mēslojums ir mēslojums. Pamatā jāpērk labas firmas un uzmanīgiiem jābūt tieši ar mikroelementiem. Jo dzelzs ātri oksidējas un labām firmām dzelzs ir tādos savienojumos, lai tas ilgāk paliek augiem uzņemamā formā, un par to arī jāmaksā.
Macro green kā reiz ir lēnaudzīgiem augiem - papardēm anubiasiem, bet firma rekomendē arī dot, kad ātraudzīgie ir pietiekami izauguši.... Smadzeņu skalošana. Tavs uzdevums ir nodrošināt, lai visi elementi augiem ir pieejami. Šis būs mēslojums ar kuru papildināt 3 galvenos makroelementus, ja tie trūkst. Ar gatavajiem makro mēslojumiem var iebraukt auzās, ka viņi liek klāt amonija sāļus, arī karbamīdu. Kas var veicināt amonija lēkašanu. Kas nav vēlams īpaši aļģu apkarošanas laikā. Bet citādi uz priekšu... Kam ir klāt amonijs vai karbamīds nevar zināt, jo sastāvus slēpj, vai arī lieto tādas devas kas pēc likuma nav jāuzrāda.
Planta gainer Classic ir mikroelement Fe ar K un Mg.
JBL K+ - Ar šo tikai K pacelsi. Kas arī nav slikti, varbūt ar to arī jāsāk.
Kad savus akvārijus aizlaižu tik tālu, ka viss jāsāk no sākuma, tad parasti sāku mēslot ar JBL Ferropolu un pēc tam skatos no situācijas.
Labi ja izdodas akvārijā noturēt NO3:PO4 attiecību robežās no 7-13, To sauc par Budendorfa attiecību un tā samazina iespēju iedzīvoties zilaģē, vai arī palīdz no tās atbrīvoties, kad tā ir. Bet es nekad ūdeņus netestēju. Skatos pēc pazīmēm. Lai sapratu lielos vilcienos izmantoju lapiņu indikatorus.
Par Mg un Ca attiecību vēl šodien tiek lauzti šķēpi aquascaper'u forumos, bet nav viennozīmīgas atbildes. Vidēji ņemot ir labi, ka Ca ir 4 reizes vairāk nekā Mg. Parastos neuzdzītos akvārijos ar mazprasīgiem augiem daži ''guru'' atzīst, ka nav nozīmes šai attiecībai, jo kamēr tie ir kaut kādās koncentrācijās tie augiem būs pieejami. Svarīgāka ir kopējā cietība ūdenim. Es nerunāju par ekstrēmiem gadījumiem, kad ūdenī gandrīz nav viens no elementiem. Vēl jo vairāk, ja grunts pati par sevi satur ūdeni cietinošus akmeņus, tad tur vajadzētu pietikt gan Ca, gan Mg.

Maz zivju un maz augu. Tā grunts arī paliela frakcija, ja apakšā ir tikpat liela kā virspusē, tad tā ir par lielu.
Un kamēr nebūs pietiekami daudz augu ir grūti runāt par mēslošanu. Jo daba tukšumu nemīl un ja nav augu - būs aļģes. Sava veida apburtais loks.
7 stundas apgaismojuma augiem varētu būt par maz - un atgriežamies pie sākuma = tā kā augu nav daudz, jo vairāk gaismas, jo labāk jutīsies aļģes. Starp citu nevajag arī iedomāties, ka akvāriji ir 100% tīri no aļģēm. Kāds zaļš akmens tikai piedod akvārijam dabiskumu, negatavo jau konkursa akvāriju.
Vai visas tās nosauktās barības visu laika atrodas mājās? JBL piemēram iesaka viņas izlietot 4 mēnešu laikā pēc atvēršanas, jo vitamīni pamazām oksidējas. Tik mazam zivju skaitam taču nevar izlietot tādu barības daudzumu :confused:
Vai uz ehinodoru lapām kādreiz nav parādījies pelēks nosēdums, tāds kā katlakmens tējkanā. Kad lapu tur starp pirkstiem tad var manīt, ka tas aplikums ir tāds ciets varbūt ass.
Starp citu anubiasiem saknes nevajag rakt iekšā gruntī. Tos labāk siet pie koka vai pie akmens, lai saknes karājās. Ja saknes pašas ieaug gruntī, tad tas ir ok.
Pēdējo reizi labojis 1 - spiets, labots 0 reizi.

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis

cron