Dziivaas smiltis

[Gundars]

Radaas jautaajums par dziivajaam smiltiim, Reefkeeper-a izlasiiju ka taas "dziivaas" smiltis kuras tiek tirgotas maisos, un skaitaas dziivaas, iisteniibaa esot parastas smiltis ar dazhu bakteriju piejaukumu, kaa tad tur iisti ir, kaut kaa nav maniits ka "dziivaas" smiltis smiltis tirgotu savaadaak, var jau protam panjemt shkjipeli un pagraabties pa taisno no okeaana  .

[Mongoose]

Prieks Tevi atkal dzirdēt. Kur biji pazudis? atskaities savā tēmā kas jauns.

Pagrābtās pa taissno no okeāna jebkurā gadījumā būs labākas ja tas ir argonīts nevis kvarca smiltis. Tas kas veikalos maisos tiešām tā arī tiek tirgots , bieži tas ir parasts argonīts samērcēts dzīvajā ūdenī, bieži tas jau ir sācis pūt. Man liekās ka vislabākais variants ir dabūt kādu sauju smilts no strādājoša akvārija un pārējo likt sauso. Es nevienu akvāriju neēsu tādā veidā startējis , man jau liekās ka nav nekāda vaina sasai smiltij + dz akmeņi. tā pat viss notiek. Cik tur var vinnēt uz akvārija nobriežšanas ātrumu tiešām nezinu, pēc idejas tam jābūt ir ātrāk, praktiski ...... kas to zin.

[Gundars]

Probleema taa, ka kur gan es sheit, pie Iirijas krastiem dabuushu argoniitu, koralji sheit neaug, un vispaar nav naacies ar to argoniitu saskarties, nemaz nezinu kaads vinjsh izskataas , ar ko atshkjiras no kvarca, ja mani atminja nevilj, tad vienaa vietaa es redzeeju diezgan koshi baltas smiltis, vai taas buus iizstaas nezinu, vispaar kvarcs jau laikam ir balts, tas dzeltenais kas pudmalees jau ir ar piejaukumu, a kaa var atshkjirt argoniitu .

[Mongoose]

nu jā argonīts jau tur nebūs. viņš ir daudz vieglāks un tās jau ir tie paši kalcija skeleti u.t.t. saberzti pulverī. Ir akvēriji arī ar kvarca smiltīm, bet tām vairāk ir tieksme saslņoties un dažreiz notiek visādas šļuras.

[nbinc]

Atgriežoties pie tām smiltīm..... tik nopratu tad labāks variants ir Argonīts (jeb Coral sand) nevis kvarcs, a kādas frakcijas Coral sand ir labāks ? Skatos ka ir visādi varianti no 0,5-1 mm līdz pat 15-18 mm. Par saldūdens akvāriju it kā skaidrs - grunts lielumu piemeklē pēc stādāmo augu specifikas, bet jūras akvārijos tak ar augiem nav nekāda sakara, arī akvārija iemītnieki (korāļi) dzīvo uz akmeņiem nevis uz Argonīta.....

Vai Argonīta frakcijas izvēle ir tikai estētiska vai arī tur ir vēl kāds iemesls cik rupjš/smalks ir tas Coral sand?
Vārdu sakot kādu lomu jūras akvārijā spēlē grunts ?

[ARČIJS]

Cik meistaru tik viedokļu , citi vispār nelieto nekādu . Mans viedoklis tikai argonīts , jauktas frakcijas pārsvarā ar smalko , jo tāds ir visdabīgākais .Starp citu ir  daudzas jūras radības kurām patīk argonīts , ir arī tādi jūras akvāriji ar zemgrunts filtriem kur tieši argonīts veic biofiltra funkcijas , piemēram manā argonītā dzīvojas milzum daudz dažādu tārpu , gliemežu ,sānpelžu un citu dzīvību, kas bioatmosfērai nāk tikai par labu . Daudzās fotogrāfijās vecos ar koraļiem labi noaudzētos akvārijos ir ideāli balts argonīts , kas ir nesen ievietots , jo ja tas būtu no akvārija palaišanas ,tad tas būtu tāpat kā dzīvie akmeņi pārklājies ar dažādu nokrāsu [  no rozā līdz tumši lillā ] koralīta apaugumiem. Esmu lasījis arī ka jūtīgākas zivis izjūt stresu ja grunts nav vai arī ir par daudz nedabīgi rupja.

[nbinc]

A ja tas argonīts ir pārāk smalks tā grunts nesāk pūt apakšā ?

[ARČIJS]

Smalko labāk nedaudz sajaukt ar rupjāku frakciju . Par to pūšanu jūrās ir lielāka straume un milzum daudz mikroorganismu , kas to visu neitralizē , okeāns skaitās lielākais dabīgais filtrs pasaulē , lai kā cilvēks to mēģina piesārņot tas atjaunojas vismaz pagaidām. Jūras akvārijus , kad tirgo ne pa velti tiek uzsvērts dzīvo akmeņu undzīvo smilšu svars .

[Mongoose]

Pats nelietoju nēkadu DSB, visbiežāk lieto frakciju zem 0,5mm . pūt nesāk tāpēc ka lielais mikroorganismu skaits kas atrodās smiltī to irdina un pārstrādā -to vai šis slānis(10-15cm ) tiešām ir dzīvs var viegli redzēt pēc ejām smiltī , ja tas ir atmiris (bieži ir tā ka frakcijā lielākā par 1mm tārpiem un citiem organismiem ir ļoti grūti izveidot ejas u.t.t) un šādi neapdzīvoti slāņi tiešām sāk pūt jeb sacementējās.

[nbinc]

Pats nelietoju nēkadu DSB, visbiežāk lieto frakciju zem 0,5mm.

DSB ir domāts grunts filtrs ? Un vai pie 0,5mm frakcijas cauri tam vispār ūdens sūksies cauri ?

[briedis]

Dsb ir "Deep Sand Bed".

[Mongoose]

Tas jau ir sava veidu "smilkšu gultas " filtrs - tikai šeit nedarbojās mehāniskā un baktēriju filtrācija tikk daudz kā mikroorganismu barības ķēžu filtrācija(liekās orgānikas iznīcināšana detrītā) DSB skaitās sākot ar 10-15 cm un barības vielu piekļūšanu dažādos slānos nodrošina lielais mikroorganismu skaits kas apdzīvo DSB , tārpi ar savām ejām veicina slāņu barības ķēžu apmaiņu u.t.t. Mums šis biofiltrs nav guvis popularitāti , nezinu nevienu kam tāds būstu, Adventurer sākumā 400L akvārijā bija domāts DSB , bet tas nezināmu iemeslu dēļ nefunkcionēja - liekās pie vainas bija pārāk rupjā smilts ~1un vairāk mm kuras frakciju ir grūti pārcilāt organismiem. No aprakstiem zināms ka DSB ir ļoti vārīgs pret t izmaiņām pie augstām t tas var lavīnveidīgi atmirt un tad var aiziet bojā visa akva jo tas ir ļoti liels orgānikas apjoms akvārijā, bet tikpat daudz ir lasīts par tā labajām īpašībām un veiksmīgiem akvārijiem.

[Rincis]

Adventurer akvārijā vēl joprojām ir DSB, kas šķiet ka funkcionē.

[Mongoose]

Iespējams - neēsmu tos ilgi redzējis - no 400l DSB viņš atbrīvojās mūsu klātbūtnē un pēc viņa teiktā sapratu ka DSB vairs nebūs - būšot smilkšu slānis dažu cm biezumā. Man pašam mazajos akvārijos ir smilkšu slānis tik daudz lai nosegtu akvārija dibenu , bet nu tam nav nekas kopīgs ar DSB lai arī tajā dzīvo tārpi un vēl šis tas.

[nbinc]

Bet kā tad tur galu galā ir....
Zem jēdziena "Dzīvās smiltis" tad ir viss, kas ir sabērts akvārijā ar pietiekoši lielu slāni lai tajā rosītos dzīvība ?

No visām šīm diskusijām sapratu ka reāli "dzīvās smiltis" nepārdodas (no tādā pašā nozīmē kā dzīvie akmeņi). Lielākoties grunts jūras akvārijā ir argonīts (samalti cietie korāļi) un labākā frakcija ir 0,5-1 mm. Par grunts biezums gan nav lielas saprašanas, Mongoose laikam ir pāris mm (lai tikai stiklu neredz), Adventurer savukārt bija 10-15 cm slānī.

Tad reāli katrs ber tik, cik pašam patīk un cik ir nopircis/dabūjis to argonītu ?
Pūšanas problēmu jūras akvārijos sapratu ka nav un visu nosaka tikai cik katrs var iztērēt argonīta nopirkšanai.

Vai tie argonīti, izņemot frakcijas lielumu, vēl kādi atšķiras ? Pieļauju domu ka sasmalcināt korāļus var no dažādām vietām un tad šie argonīti atšķirsies ? Vai arī tie korāļi, nu tas Kalcija karbonāts pārsvarā, pēc sastāva visur okeānos ir vienāds ?

Saldūdens akvārijos liela nozīme ir tam lai grunts ir ķīmiski neitrāla un pie zemiem pH neceļas kH, vai ar tiem Jūras argonītiem arī pastāv tāda problēma ? Nu ka vajag skatīties kurš argonīts ir labāks ? To pirms izmantošanas vajag mazgāt ? Ja mazgāt vajag tad to darīt iesālītā ūdenī ?