Temperatūra/pH/Sāļainība/KH/ORP ......

Viss kas saistīts ar ūdens parametriem , sālīšanu , sintētiskās jūras sāls, testi , u.t.t.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Temperatūra/pH/Sāļainība/KH/ORP ......

Atbildēt Mongoose » Tr Mar 19, 2008 7:01 pm

t - Temperatūra.
Optimālā temperatūra ko vajadzētu nodrošināt koraļļu jūras akvārijā būtu 25-27 C grādi . Novērots ka koraļļi ir daudz jūtīgāki pret temperatūras paaugstināšanos kā tās samazināšanos. Tāpat ūdens temeratūras paaugstināšanās izsauc daudz citu procesu, skābekļa šķīšana ūdenī samazinās, bet pieaug dzīvnieku vielmaiņas procesi kā rezultātā vajadzība pēc skābekļa pieaug, zemāka skābekļa saturs ūdenī pazemina biofiltru efektivitāti. Temperatūras paaugstināšanās virs 27 grādiem arī nelabvēlīgi ietekmē kalcija skeleta veidošanos SPS koraļļiem. Savukārt temperatūras pazemināšanās palēlina dzīvnieku vielmaiņas procesus un arī bremzē to attīstību un augšanu. Tāpēc temperatūras vēlamais diapazons būtu 25-27 grādi un tā svārstībām nevajadzētu pārsniegt 2 grādus dienā.
Nodrošināt lai t nekristu zemāka par pieļaujamo ir vienkārš , šo lomi pilda jebkurš sildītājs ar termoregulātoru, grūtāk ir ar to lai ūdems t nepārsniegtu pieļaujamās robežas. Ūdens pārkaršanu veicina ļoti daudz faktori , apkārtējās vides t, ūdenī iegredētā tehnika, apgaismojums.  Visvieglāk panākt ūdens atdzišanu ir uzstādot akvārijam ventilātorus kur pūš uz ūdens virsmu 45 grādu leņķī gaisu un veicina ūdens iztvaikošanu, kā zināms iztvaikošanas procesā ūdens t pazeminās. Otrs dārgāks veids ir uzstādīt speciālus akvārija kondicionierus.
To darbības kontrolei izmanto termokontrolierus.
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Ph

Atbildēt Mongoose » Tr Mar 19, 2008 7:38 pm

pH - pondus Hydrogenii - ūdeņraža svars
Viens no svarīgākajiem ūdens parametriem ir lielums kurš nosaka ūdens skābu, neitrālu jeb sārmainu reakciju.
Ūdens ķīmiskā reakcija ir atkarīga no brīvo ūdeņraža jonu daudzuma ūdenī. pH = - lg 10(-septītajā pakāpē) . Tas būtu gudri teikts no ķīmijas puses. Galvenais kas būtu jāzin runājot par pH ir tas ka neitrāla ūdens reakcija ir pH=7
ja pH ir zem septiņi ūdenim ir skābju reakcija ja virs 7 tas ir sārmains. svarīgi atcerēties tādu lietu ka  paaugstinot , jeb pazeminot pH par vienu vienību ūdes ķīmiskā reakcija izmainās 10 reizes, tas ir piem. salīdzinot ūdeni- pH 8 ar ūdeni kuram ir pH 9 . otrs ūdens ir 10 reizes sārmaināks kā pirmais. tas ir ļoti daudz, tāpēc veicot jebkuras darbības kuras saistītas ar ūdens pH parametru maiņu tas ir jādara ļoti piesardzīgi un lēnām. Diennakts svārstības akvārijā nedrīkstētu pārsniegt 0,25 vienības.
  Ideāls rādītājs rifu akvārijā būtu 8.2-8.4 bet tam nevajag būt etalonam pēc kā tiekties . Pārsvarā visi rifu hidrobionti vienlīdz labi jūtās pie pH 7.8 - 8.6 . Vienīgais kas ir jāievēro lai šie parametri ir stabili un diennakts svārstības nepārsniedz 0,2 vienības.
Pievienotie faili
ph_balance.JPG
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Sāļainība

Atbildēt Mongoose » Tr Mar 19, 2008 8:31 pm

Sāļainība - Tiek izteikts gramos uz 1Kg jūras ūdens jeb tūkstošdaļās ppt - parts per thausand viena tūkstošdaļa saucās promile    Vidējā Okeānu sāļainība ir 34,7ppm  tropu zonā tā ir augstāka 35.2ppm Sarkanajā jūrā sāļainība pat sasniedz 40ppm.
Jūras akvārijos sāļainība tiek uzturēta no 32-37. zivju akvārijos tā ir zemāka koraļļu akvārijos augstāka. jauktajos rifu akvārijos parasti pieturā pie sāļainības 35ppm.
Akvārijā ūdens ar laiku izgaro tāpēc atlikusī sāls koncentrācija saglabājās uz mazāku ūdens tilpumu un līdz ar to sāļainība aug, tāpēc iztvaikojošais ūdens tiek kompensēts ar āttīrītu saldūdeni.
Tāpat kā visi pārējie ūdens parametri , arī sāļainība nedrīkst strauji svārstīties tai ir jābūt stabilai. tāpēc iztvaikojošāis ūdens ir jāpapildina katru dienu. Reizi vienā/divās nedēļa vajadzētu arī kontrolēt sāļainību akvārijā. Ja tā ir pa augstu pakāpeniski to samazina nosmeļot esošo ūdeni un pielejot vietā saldūdeni, ja sāļainība ir nepietiekoša tad iztvaikojošo ūdeni papildina ar sagatavotu sālsūdeni (lasīt ūdens sagatavošana). Nekādā gadījumā nedrīkst sāls maisīju bērt palaistā akvārijā.
Sāļainība tiek kontrolēta ar attiecīgiem mēriekārtām . Kā vienkāršākās un lētākās ir areometri - ierīces ar kurām mēra ūdens blīvumu (pie noteiktas sāļainības un noteiktā temperatūrā ūdenim ir noteikts blīvums) pirms sāk lietot aerometru to noteikti vajag nokalibrēt zināmā šķidrumā(akvārijā kur ir precīzi zināms sāļums un turpmāk vadīties pēc šīs atzīmes) pie 25 grādu t , jo tieši tāda temperatūra būs akvārijā un mainoties temperatūrai mainīsies arī aerometra rādījums. Šīs iekārtas ir ļoti vienkāršas un lētas tāpēc arī to rūpnieciskā kalibrācija bieži ir neprecīza.
Blīvums tiek mērīts gramos uz mililitru. Ja aerometrs ir kalibrāts ņemot vērā t (25C) kompensāciju tad lai iegūtu sāļainību 35ppm mums nepieciešams blīvums1.023  ja t kompensācijas nav tad blīvums būs 1.026.
Lai tas viss nesarežģītu un nav vēlēšanās iedziļināties tabulās , tad ir vienkārši kā augstāk rakstīju areometrs jāievieto sākumā zināmā ūdenī un viss. Vienīgais ko der atcerēties mērot sāļainību ar areometru ir tas ka mērot svaigu ūdeni ko gatavojiet tā temperatūari arī jābūt 25C.
Otra- dārgāka, precīzāka un mērīšanā vienkāršāka iekārta ir refraktometrs. kurš darbojās uz gaismas refrakcijas principa. Uz prizmas tiek uzpilināts piliens testējamā ūdens un momentā tiek nolasīta sāļainība, nav jāņem vērā arī t svārstības.
Ir arī elektroniskas iekārtas sāļainības mērīšanai TDS metri , šīs iekārtas neieteiktu izmantot ūdens patstāvīgai sāļuma kontrolei. tās var kalpot atsevišķi kā monitorings, jo elektrodi var aizkaļķoties un rādījums var būt kļūdains.
Pievienotie faili
areometrs.jpg
areometrs.jpg (14.12 KiB) Apskatīts 2632 reizes
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

KH

Atbildēt Mongoose » Cet Mar 20, 2008 10:04 am

KH  - Karbonat Harte  Karbonātu cietība. Ieteicamais parametrs jūras akvārijā ~10 Svarīgākais ko vajadzētu zināt par šo savienojumu jūras ūdenī . Karbonātu cietība ir tā kura ar H2CO3 HCO3 un CO3 savienojumiem veido bufera sistēmu. Ir ļoti daudz ķīmisko elementu kuri veido kopējo karbonēt cietību ūdenī , bet galvenais no tiem ir ogleklis kurš sastāda ~96% no via kopējā Kh ūdenī. Tāpēc  lai noturētu Kh nepieciešamajā līmenī kas savukārt palīdz noturēt stabilu pH mums ir nepieciešams veikt regulāras ūdensmaiņas vai papildināt ūdeni ar jauniek karbonāt savienojumiem. Jūras akvārijos lielās sitēmās visbiežāk tie ir KW maisītājs(kalcija hidroksīda šķīdums) un Ca reaktors. Par cik Ca - kalcijs ir ļoti svarīgs ķīmiskais elements rifu akvārijā (koraļļu skeletu gliemežvāku u.t.t. veidošanā) tad ar šīm iekārtām karbonāti un kalcijs akvārijā tiek papildināti attiecīgās devās vienādi , tieši tā pat kā tas akvārijā tiek patērēts. Īslaicīgi akvārijā KH parametru var pacelt ar dzeramās sodas palīdzību NaHCO3. to parasti bieži dara akvārija starta laikā ja izdalās no akmeņiem daudz orgānikas kad Ph ir tieksme strauji slīdēt uz leju.  
Mērvienības  1miliekvivalents uz 1litru.  Bieži tiek pieminēts arī tikai kalcija karbonāts CaCO3 ko mēra ppm kas praktiski ir vienāds ar mg/l
1mekv/l = 2.8dKH = 50 ppm CaCO3
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

ORP - Redokspotenciāls

Atbildēt Mongoose » Cet Mar 20, 2008 11:29 am

ORP - Oxidation-Reduction Potential  Redokspotenciāls. Oksidēt - Redukcēt- atjaunoties. bieži ir dzirdēti vārdi "vecs" un "dzīvs ūdens" . Šie izteikumi akvāriumistikā ir tieši saistīti ar redokspotenciālu.
  Ķīmiskajās reakcijās ūdenī mainās elektriskais potenciāls(tiek pievilkti vai atgrūsti elektroni) elektronu zaudēšana izraisa pozitīvu potenciālu un veicina oksidāciju, savukārt elektronu uzkrāšana veicina negatīvu potenciālu un veicina redukciju - atjaunošanos. Šo potenciālu starpība ūdenī arī tiek saukta par redokspotenciālu un tiek mērīta milivoltos. Jo augstāks redokspotenciāls milivoltos jo augstāka ūdens spēja oksidēt organiskos savienojumus.
Spēcīgi oksidētāji ir hlors, skābeklis , ozons un citi. akvāriumistikā protams ir izmantojami ir skābeklis O2 un ozons O3.
Svaigam labi aerētam ūdenim ir augsts redokspotenciāls, tāpēc tas labi var sašķelt un oksidēt organiskos savienojumus kuri rodās akvārijā ('pūstošas augu lapas, zivju kakas, neapēstā barība u.t.t.) Jo vairāk organisko palieku jo vairāk skābekļa tiek patērēts, un ūdens ar laiku sāk zaudēt savas oksidācijas spējas. Sitūciju var uzlabot spēcīgi aerējot ūdeni , jeb kā savādāk veicinot lielu gāzapmaiņu (spēcīga straume, viļņi, putu atdalītājs,ozonējot u.t.t)
Iemesli zemam redokspotenciālam akvērijā var būt dažādi. Iemītnieku pārmērīga barošana, aizauguši ar netīrumiem mehāniskie filtrēšanas materiāli, daudz trūdoša materiāla jeb detrīta, pārapdzīvots akvārijs, augsts nitrātu līmenis ūdenī. u.t.t.
Dabā jūras ūdenim redokspotenciāls vidēji svārstās 350-400mv. Akvārijā tas parasti tiek uzturēts 360-480mv robežās.  Pie zema redokspotenciāla ~100 praktiski nav iespējams izdzīvot nevienam hidrobiontam. 100-200 sakitās slikta ūdens kvalitāte. 200 - 300 ūdens ar zemu redokspotenciālu. 300 - 360 ūdens ar vidēju redokspotenciālu. 360-480 laba ūdens kvalitāte augsts redokspotenciāls. 480-550 ļoti augsts , bīstams redokspotenciāls. virs 55o ļoti bīstams dzīvībai redokspotenciāls.
Redokspotenciāls tiek parasti mērīts ar eletroniskiem ORP metriem , jeb kontrolieriem kuriem ir iespēja arī automātiski regulēt , jeb pareizāk teikt noturēt normā ūdens redokspotenciālu. Kā izpildiekārtu ORP pacelšanai kontrolieriem parasti izmato O3 ģenerētoru (ozonātoru) kuru parasti pieslēdz putu atdalītājam jeb tam ir savs reaktors.
Dozējot O3 ir jābūt ļoti uzmanīgiem .Augsta O3 koncentrācija ir bīstama cilvēk a veselībai. Akvārijā ir ļoti viegli pārdozēt O3, tapēc nepareizi noregulets ozonātors radīs daudz vairāk nepatikšanu kā tā neesamība. Parasti O3 jūras akvārijos izmanto kā "drošinātāju" lai kāda hidrobionta bojā ejas gadījumā strauji nepasliktinātos ūdens kvalitāte un augsts skābekļa saturs ūdenī ātrāk spētu to sašķelt un neitralizēt. (jūras akvārijā ir iespējamība nomirt kādam no iemītniekiem akmens krāvumā un tas var būt nepamanāms, kā arī grūti izņemams) Tāpat O3 izmanto arī dažādos profilakses pasākumos. Es vienmēr pēc jaunu hidrobiontu iegādes nedēļu turu ieslēgtu ozonātoru caur kontrolieri un ieslēgtu UV . Grūti man teikt cik tas ir efektīgi , varu tik minēt to ka neviens nav slimojis . ieskaitot arī tāda zivs kā Acanthurus leucosternon (kura ir ļoti jūtīga pret slimībām) akvārijā iedzīvojās bez neviena baltā punkta.
Vēl par ORP der zināt tādu lietu , ka svaigi sagatavotam jūras ūdenim ir zems redokspotenciāls . Tas ir ~ 220-240 un tāds tas saglabājās līdz 36h. tāpēc pie lielām ūdensmaiņam der zināt to ka akvārijā kādu laiku redokspotenciāls būs zems. Situāciju var labot ūdens aerācija un spēcīga maisīšana ~12-24h. pie ūdensmaiņām līdz 30% tas nakādi neatsauc negatīvu ietekmi uz tā iemītniekiem.
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Ca Kalcijs

Atbildēt Mongoose » Cet Mar 20, 2008 11:29 am

Ca - Kalcijs. Viens no svarīgākajiem jūras ūdens makroelementiem ir kalcijs. Optimālais Ca saturs jūras akvārijā ar SPS koraļļiem ~450 .  Ja akvārijā tiek turēti mīkstie koraļļi Ca saturs nav tik būtisks un tas var svārstīties plašā diapozonā 300 - 480.  Sākotnējais Ca jonu daudzums akvārijā ir tieši atkarīgs no sāls kādu mēs lietojam. Dažādiem ražotājiem protams tas atšķirās, AM sālij tas ir ~420. Lielu nozīmi Ca jonu saturam vajag pievērst akvārijā ar cietajiem koraļļiem , jo tas kopā ar karbonātiem tiek staruji patērēts koraļļu augšanas procesā būvējot skeletu.
  Der atcerēties to ka kalcijs ar karbonātiem akvārijā tiek patērēts vienādā daudzumā , tāpēc arī akvārijam pievienot tos vajag tādās pašās proporcijās. Šim mērķim kalpo KW vai kalcija hidroksīda maisītājs un Kalcija reaktors. Ja kalciaj patērētāju akvārijā ir maz , kalcija un karbonātu papildināšanai pietiek ar KW maisītāju kurš darbojās tikai svaiga ūdens pieliešanas laikā. Ja kalcija patērētāju ir daudz tad tiek uzstādīts kalcija reaktors kurš darbojās nepārtraukti šķīdinot reaģentu.  Pastāv vēl viena metode kad ar speciāliem dozātoriem tiek atsevišķi dozēts gan kalcijs gan karbonāti , šijā variantā tiek izmantota speciāla sāls bez NaCl.
  Ja dažādu iemeslu dēļ ūdenī ir radies disbalans Ca un Kh, jeb akvāriumists grib to izmainīt. pielieto Kalcija hlorīdu (lai paaugstinātu kalcija jonu saturu ūdenī) jeb Nātrija karbonātu, dzeramā soda(lai paaugstinātu karbonātu saturu)
  Zemāk redzama tabula ar ideālu Ca un KH balansu, bet tā nav etalons. Dažādiem akvārijiem šīs attiecības ir atšķirīgas.
Pievienotie faili
Ca-Kh.jpg
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Makroelementi

Atbildēt Mongoose » Cet Mar 20, 2008 11:29 am

Makroelementu saturs okeānā rifu tuvumā.
[img width=491 height=169]http://content5-foto.inbox.lv/albums627 ... ementi.jpg[/img]
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Mikroelementi

Atbildēt Mongoose » Cet Mar 20, 2008 11:30 am

Mikroelementu saturs okeānā rifu tuvumā.
[img width=516 height=707]http://content5-foto.inbox.lv/albums627 ... ementi.jpg[/img]
Pēdējo reizi labojis 1 - Mongoose, labots 0 reizi.
Lietotāja avatars
Mongoose
LAK biedri
Atbildes: 2341
Pievienojies: Pirm Jan 07, 2008 5:35 pm
Atrašanās vieta: Kuldīga
Vecums: 51
Contact:

Magnijs

Atbildēt Mongoose » Tr Apr 09, 2008 12:58 pm

Mg - Magnijs.
Galvenā magnija nozīme jūras rifu akvārijā ir tā saistība ar kalcija un karbonātu balansu. Jūras ūdens un ūdens rifu akvārijos vienmēr ir pārsātināts ar kalcija karbonātu. Tas nozīmē , ka kalcija un karbonātu līmenis šķīdumā pārsniedz to līmeni , kuru ūdens var noturēt līdzsvarā. Kā tas iespējams? Daļējs iemesls tam ir magnijs. Tikko sākās Kalcija karbonāta nosēšanās, sākās arī magnija nosēšanās uz augošajiem kalcija karbonātu kristāliem , līdz ar to turpmāka kristalizēšanās tiek pārtraukta. Ja nebūtu magnijs, kalcija karbonātu nogulšņu veidošanās darītu neiespējamu to noturēt dabiskajā koncentrācijā. Tāpēc tiek rekomendēts Magniju uzturēt dabīgajā koncentrācijā ~1300ppm. Praktiski tas tiek uzturēts robežās 1200 – 1450 ppm . Magnijs nav ieteicams palielināt vairāk kā 100ppm dienā. Ja tā koncentrācija ir jāpalielina būtiski vairāk , to labāk ir sadalīt vairākās dienās. 
  Magniju savu skeletu veidošanā patērē koraļļi , korallīta aļģes u.c hidrobionti. Tāpēc magnija daudzums ir nepieciešams kontrolēt. Pie magnija trūkuma ūdenī ir grūti uzturēt stabilus Ca un KH parametrus .  Labs magnija test akvārijā var kalpot korallīta aļģes(rozā , sarkanie un citu krāsu pleķi kuri aug uz akvārija sienām un akmeņiem) šo aļģu normāla augšana liecina par pietiekošu Mg koncentrāciju.

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 1 viesis

cron